Salīdzināti mēslošanas līdzekļi ziemas kviešos

Klimatiskie apstākļi ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē gan ziemāju pārziemošanu, gan ražas veidošanos. Graudaugiem salizturību un sausumizturību veicina optimāls barības elementu nodrošinājums, it īpaši kālija, mangāna, vara un cinka saturs augos.

Lai salīdzinātu un novērtētu dažādus mēslošanas līdzekļus ziemas kviešos, LLKC sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūtu, Latvijas Zemnieku federāciju un četrām saimniecībām dažādos reģionos ierīkoja demonstrējumus. To mērķis bija noteikt augu papildmēslojuma lietošanas efektivitāti ziemas kviešu sējumos, izmantojot tos dažādās augu attīstības stadijās.

Visās saimniecībās tika salīdzinātas dažādas slāpekļa papildmēslojuma devas ietekme uz augu attīstību, kā arī ārpussakņu mēslojuma (Yara Vita Gramitrel) došanas laika un devas efektivitāte. Yara Vita Gramitrel mēslojums satur graudaugiem nepieciešanos barības elementus: MgO, Cu, Mn, Zn.

Katrā saimniecībā ierīkoti 5 demonstrējuma varianti, katrs 0,5 ha platībā: 1) papildmēslojums netika dots; 2) veģetācijai atjaunojoties dots sulfonitrāts (N:S 30:7) 300 kg/ha; 3) sulfonitrāts dots veģetācijai atjaunojoties 300 kg/ha un stiebrošanas sākumā (AS 30) – 200 kg/ha; 4) sulfonitrāts veģetācijai atjaunojoties – 300 kg/ha, AS 30 – 200 kg/ha un Yara Vita Gramitrel cerošanas beigās (AS28) 2 l/ha; 5) veģetācijai atjaunojoties dots sulfonitrāts –

300 kg/ha, AS 30 – 200 kg/ha, un Yara Vita Gramitrel 1 l/ha rudenī AS13 un 1,0 l/ha pavasarī (AS28). Yara Vita Gramitrel izvēlēts, lietojot rudenī, lai nodrošinātu augu salizturību, bet cerošanas beigās, lai veicinātu fotosintēzi un palielinātu sausumizturību. Visās saimniecībās 2018. g. rudenī iesēti ziemas kvieši ‘Skagen’.

Pierīgas reģionā Tukuma novada Slampes pagastā z/s “Liepkalni” ierīkots demonstrējums velēnu podzolētā glejaugsnē, augsnes pH – 6,5, organiskās vielas saturs 2,7 %, fosfora un kālija saturs augsts. Priekšaugs – ziemas kvieši. Rudenī reizē ar sēju dots minerālmēslojums NPK 10:26:26 – 250 kg/ha. Sējums vēlu sadīga, jo trūka mitruma. Ziemas kviešos lietots herbicīds nezāļu ierobežošanai, 2 reizes augšanas regulators un 2 reizes fungicīds. Papildus visiem variantiem tika dots Mikrotop (MgO, S, B, Mn) – 3 kg/ha (AS 32). Pavasarī visi varianti bija labi pārziemojuši, savukārt variantā, kur rudenī tika lietots Yara Vita Gramitrels, augiem sakņu sistēma bija spēcīgāka un tie bija labāk sacerojuši. Pavasaris bija sauss, kas kavēja augiem uzņemt barības vielas.

Visi varianti deva ražas pieaugumu 1,48–2,26 t/ha, salīdzinot ar kontroles variantu. Augstākā graudu raža (7,70 t/ha) iegūta 2. variantā, bet graudu kvalitāte atbilda III pārtikas grupai. Savukārt pārējie varianti, kur lietots papildmēslojums, nodrošināja II pārtikas grupai atbilstošu graudu kvalitāti, bet raža bija zemāka: 3. variantā – 7,26 t/ha, 4.  variantā – 7,57 t/ha, 5. variantā – 6,92 t/ha. Variantos, kur lietots Yara Vita Gramitrel, tika iegūta augstāka graudu kvalitāte (proteīna saturs 4. variantā 13,61%, 5. variantā – 14,07 t/ha), salīdzinot ar pārējiem variantiem. Augstākais bruto segums 1 (ieņēmumi – mainīgās izmaksas) (987,19 eiro/ha) un ieņēmumu palielinājums (304 eiro/ha) arī iegūts 2. variantā. Šī gada rezultātus būtiski ietekmēja mitruma nodrošinājums augsnē.

Atziņas. Ārpussakņu mēslojums veicināja augu sakņu sistēmas attīstību rudens periodā. Slāpekļa papildmēslojums nodrošināja ziemas kviešu graudu ražas pieaugumu līdz 2,26 t/ha un pārtikas kvalitātei atbilstošus graudus.

Latgales reģionā LLU MPS “Pēterlauki” filiālē Daugavpils novada Višķu pagasta “Kalnavišķos” demonstrējums ierīkots velēnu vāji podzolētā smilšmāla augsnē, pH 6,3; organiskās vielas saturs 2,1%; kālija un fosfora nodrošinājums vidējs. Priekšaugs – papuve. Pamatmēslojumā visiem variantiem dots NPK 8:20:30 – 250 kg/ha. Papildmēslojums lietots atbilstoši variantiem. Augu aizsardzībai lietots herbicīds, 2 reizes augšanas regulators un 2 reizes fungicīds.

Latgalē 2019. gada pavasaris bija sauss un vēss. Stiebrošanas sākumā nokrišņi bija ļoti minimāli, kas ietekmēja mēslojuma izmantošanos.

Demonstrējumā papildmēslojums nodrošināja ražas pieaugumu  1,22–2,53 t/ha. Augstākā raža (6,75 t/ha) bija 5. variantā, kur tika lietots ārpussakņu mēslojums rudenī un pavasarī. Šajā variantā bruto segums 1 un ieņēmumu palielinājums ir augstākie (attiecīgi 568,89 un 228,0 eiro/ha).

Gandrīz visos variantos iegūta lopbarībai atbilstoša graudu kvalitāte, izņemot 3. variantu, kur iegūti III pārtikas grupai atbilstoši graudi. 3. varianta raža bija 5,33 t/ha, kas ir zemākā starp variantiem, kur lietots papildmēslojums. Šī varianta sējumu ietekmēja zosu bojājumi. 2. variantā vienreizēja slāpekļa (N) papildmēslojuma izkliedēšana nodrošināja 6,23 t/ha augstu ražu un lopbarības graudu kvalitāti, kas būtiski neatšķīrās no 4. varianta ražas lieluma 6,33 t/ha.

Atziņas. Slāpekļa papildmēslojums un ārpussakņu mēslojums nodrošināja būtisku graudu ražas pieaugumu līdz pat 2,53 t/ha. Ārpussakņu mēslojuma lietošana ziemājiem rudenī veicināja spēcīgākas sakņu sistēmas veidošanos un līdz ar to pārziemošanu, bet pavasarī tika veicināta cerošana.

Kurzemes reģionā Pāvilostas novada Vērgales pagastā z/s “Sproģi” demonstrējums ierīkots augsnē ar pH 5,6, organiskās vielas saturu 4,3%, vidēju kālija un zemu fosfora saturu. Saimniecība apsaimnieko 76 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi, audzējot ziemas kviešus, ziemas rapsi, vasaras miežus un zemenes. Demonstrējumā pamatmēslojumā lietots NPK 10:26:26 – 300 kg/ha pirms sējas. Augu aizsardzībai lietotos augu augšanas regulators 2 reizes, herbicīds un fungicīdi – 2 reizes. Iegūtas šādas ražas pa variantiem: 1) 6,28 t/ha; 2) 7,23 t/ha; 3) 7,07 t/ha; 4) 7,12 t/ha, 5) 7,14 t/ha. Slāpekļa papildmēslojums nodrošināja graudu ražas pieaugumu no 0,79 – 0,95 t/ha. 1.un 2. variantā graudu kvalitāte atbilda lopbarības grupai, savukārt pārējie varianti – II pārtikas grupai. Vislielākais ienākumu palielinājums bija 2. variantam 69,55 eiro/ha, salīdzinot ar kontroli. Augstāko ekonomisko efektivitāti sniedza 2. variants, kur iegūts bruto segums 1 ir 141,55 eiro/ha.

Atziņas. Slāpekļa papildmēslojums, veģetācijai atjaunojoties un stiebrošanas sākuma stadijā, kā arī ārpussakņu mēslojums nodrošināja augstu ražu un pārtikas graudu kvalitāti.

Vidzemes reģionā Alūksnes novada Mālupes pagasta zemnieku saimniecībā “Kadiķi M. A.” demonstrējums ierīkots velēnu podzolētā mālsmilts augsnē (pH 5,9, organiskā viela 3,1%, fosfora saturs vidējs, kālija augsts). Saimniecība apsaimnieko vairāk nekā 1700 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nodarbojas ar graudaugu un rapša audzēšanu, kā arī piena lopkopību. Demonstrējumā reizē ar sēju dots pamatmēslojums NPK 10:26:26 250 kg/ha. Sējumos lietots herbicīds, augu augšanas regulators un fungicīds. Rudenī pirms augu ziemošanas varēja konstatēt, ka ārpussakņu mēslojums ir veicinājis sakņu attīstību 5. variantā. Ziemas kviešu raža iegūta 4,7 t/ha kontroles variantā un pārējos variantos 6,6–6,8 t/ha. Slāpekļa papildmēslojums nodrošināja graudu ražas pieaugumu līdz 2,10 t/ha. Lielākas (150 kg N/ha) papildmēslojuma devas, kā arī lapu mēslojuma Yara Vita Gramitrel lietošana, ražas pieaugumu starp papildmēslojuma variantiem šī gada apstākļos nedeva, bet nodrošināja visos variantos pārtikas kvalitātei atbilstošus graudus. Kontroles variantā iegūti lopbarības graudi. Ekonomiski izdevīgākais, salīdzinot ar kontroli, ir 2. variants (papildmēslojums dots agri pavasarī ar sulfonitrātu N:S 30:7 – 300 kg/ha), kur ieņēmumu pieaugums 450 eiro/ha, bet pārējos variantos otrā papildmēslojuma lietošana samazināja ieņēmumu pieaugumu par 73,36–91,20 eiro/ha atkarībā no varianta.

Atziņas. Ārpussakņu mēslojums rudenī veido spēcīgāku kviešu sakņu sistēmu. Slāpekļa papildmēslojums deva ražas pieaugumu līdz 2,10 t/ha. Slāpekļa papildmēslojums (90–150 kg N/ha) un ārpussakņu mēslojums šī gada apstākļos nodrošināja pārtikas graudu kvalitāti.

Demonstrējums ilgs līdz 2021. gadam.

Demonstrējums “Dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanas demonstrējums laukaugu sējumos, lietojot tos dažādās kultūraugu attīstības stadijās, dažādos Latvijas reģionos” (24. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. LAD līguma Nr. LAD240118/P24.

Foto: Sarmīte Svilāne, Ilze Skudra
 

Ilze Skudra, 

LLKC konsultante augkopībā

Inese Magdalenoka,

LLKC Preiļu KB augkopības konsultante

Vita Cielava,
LLKC Saldus KB konsultante augkopībā

Nikolajs Irtiševs, 

LLKC Alūksnes KB konsultants augkopībā