Daudzpusīga un vērtīga pieredze lopkopības saimniecībās

Piena un gaļas lopkopības saimniecības no Liepājas, Kuldīgas un Saldus puses oktobrī guva vērtīgu pieredzi no kolēģiem Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā un Polijā, kopumā apmeklējot un iepazīstot vienpadsmit saimniecības.

Augstas pievienotas vērtības radīšana

Apmeklējām bioloģisko saimniecību “Eco-Farm of Buivydai”, kas atrodas netālu no Klaipēdas.  Saimniecībā audzē 300 Aubrac šķirnes gaļas liellopus, no kuriem 130 ir govis ar teļiem, skaitu plāno palielināt līdz 150. Pavasarī paredz iegādāties vēl vienu gaļas liellopu šķirni. 470 ha zemes. Darbojas jau 25 gadus. Sāka ar to, ka vīrs no saviem vecākiem mantoja 67 ha zemes. Izmanto kautuves pakalpojumus un pašiem ir neliels gaļas pārstrādes cehs, kurā gaļu atkaulo, sadala un safasē. Desu ražošanai izmanto netālu esošā pārstrādes uzņēmuma pakalpojumus, jo tā ir rentablāk. Gatavo produkciju piegādā tieši galapatērētājam. Ir savs transports, kas šim nolūkam ir speciāli aprīkots ar aukstumiekārtu.

Akcents uz bioloģisko saimniekošanu

Saimniecība “Ängavallen” Zviedrijā ir bioloģiskā ar 55 slaucamām govim, 55 sivēnmātēm, 90 aitu mātēm. Audzē 60 dažādu veidu dārzeņus un Emmar kviešu šķirni. Ķīmiskos līdzekļus nelieto. Pašiem ir savas dzirnavas, kur samaļ graudus. Pieder viesu nams, restorāns. Lopu sugas ir tradicionālas, kas turētas jau pirms 100 gadiem. Lopus baro ar savā saimniecībā izaudzēto. Kā atzīst saimnieks, tad Zviedrijā patērētājs pieprasa eko produktus, un šis pieprasījums ik gadu pieaug par 15-20%. Arī cena šiem bio produktiem ir par 200-300% lielāka.

Viennozīmīgi nebūtu iespējams raksturot kopējo saimniekošanas pieredzi Zviedrijā tikai pēc vienas saimniecības apmeklējuma. Šis  piemērs skaidri parādīja, cik liela nozīme un izaugsmes iespējas ir tieši šādam saimniekošanas veidam, ja saimniecība atrodas tuvu pie lielas pilsētas ar lielu potenciālo klientu loku.

Dāņi uzsver saimniekošanas efektivitāti

Jorgena Larsena gaļas liellopu saimniecība Dānijā nodarbojas ar Šarolē šķirnes gaļas liellopu vaislas dzīvnieku audzēšanu, lai palielinātu atdevi no saimnieciskās darbības. Patlaban ir 30 govis, tiek apsaimniekoti 33 ha zemes, t. sk. 24 ha zāle, atlikušie ha mežs. Pagājušogad bija sausums, un tāpēc visiem lopiem nevarēja sagādāt barību un to skaitu nācās samazināt no 50 līdz 30. Vasaras periodā lopi ganībās, ziemas periodā tiek dota skābbarība, salmi.

Saimnieks Jonass Ogs Jens Kristians ir gados jauns saimnieks, kurš  saimniecību izveidoja 2018. gadā. Saimniecībā strādā 7 cilvēki, tiek apsaimniekoti 300 ha zemes, audzējot kukurūzu un miežus. Strādā piena lopkopības jomā un tagad bija 500 Holšteinas šķirnes govis, no kurām 450 ir slaucamās. Ir 50-vietīgais ārējais slaukšanas karuselis, kuru apkalpo 2 cilvēki. Saimnieks uzsver, ka tāda slaukšana ir mierīga gan govīm, gan slaucējiem. Ja būtu slaukšanas roboti, tad visu laiku būtu jāsēž pie datora, bet karuselī var redzēt katru govi, un tas nav dārgāks par robotu. Izslaukums – 10 797 kg. Mērķis ir 13 000 kg/ gadā divās slaukšanas reizēs. Tagad vidēji ir 11 500 kg.

Saimniekam Nilam Peteram Utoftam ir Holšteinas govju saimniecība ar vidējo izslaukumu 13 000 kg gadā. Notiek efektīva ganāmpulka barošanas nodrošināšana. Patlaban bija 194 govis, kuras tiek barotas ar miksēto barību 2 reizes dienā. Dienas izslaukums no dzimšanas līdz brāķēšanai apm. 27 l/ dienā, vidējais rādītājs Dānijā ir 17,1 l/ dienā.

Saimniecībā “Vadgården” ir 12 Herefordas un 30 Šarolē šķirnes gaļas liellopi. 25 ha zemes Šarolē liellopiem. Zemi, uz kuras ganās Herefordi, var izmantot tikai šim nolūkam, jo tā praktiski nav apstrādājama. Pirms 34 gadiem uzsāka saimniekošanu. Sākumā bija Šarolē krustojuma šķirnes, bet vēlāk nopirka tīršķirnes Šarolē no Francijas. Daudz eksportē uz Krieviju, Latviju.

Esbena Ravna Larsena saimniecībā sāka saimniekot vecvectēvs, kuram bija 18 slaucamās govis. Tēvam bija jau 50 slaucamās govis.

Tagad ir 215 slaucamās govis, no kurām 50% ir Holšteinas melnraibās un 50% Dāņu sarkanās govis. Labu darbības rezultātu sasniegšanas priekšnosacījums ir pareiza barošana un pareizas govju barības devas. Saimnieks ļoti augstu vērtē iespēju barošanā izmantot cukurbietes, kas būtiski palielina piena kvalitāti. Cukurbietēm ir labi klimatiskie apstākļi, augsta enerģētiskā vērtība. Atnešanās bloks ar smilšu pildījumu. Liels uzsvars tiek likts uz govju labturību. Tāpēc pirms 10 gadiem guļvietu nodalošos materiālus nomainīja no metāla uz plastmasu. Tā govis mazāk savainojas. Automātiskais barības izdalītājs. Automātiska smilšu pakaisīšana guļvietās. Saimnieks pēc izglītības ir automehāniķis, tāpēc, ceļot kūti, jau domāja tehniski, lai atvieglotu sev darbu. Fermu apkalpo 4-5 cilvēki.

Toma Andersena bioloģiskajā saimniecībā audzē 500 Holšteinas slaucamās govis. 700 ha zemes, no kuras 170 ha izmanto graudaugiem, 60 ha graudu skābbarībai.  Slaukšanas karuselis un izslaukums ir lielāks par 13 tūkstošiem gadā. Ļoti cerīgi skatās uz bioloģisko saimniecību attīstību. Ir vēlme nodrošināt ar bioloģiski tīriem produktiem arī skolas.

Dānijā ļoti vērtīga bija tikšanās ar kolēģi Jenu Oli Kristensenu, kurš ne tikai ieteica apmeklējuma vietas, bet arī dalījās savos uzskatos un pieredzē. Pēc viņa teiktā, 92% no visām govīm Dānijā ir pārraudzībā, to  veic organizācija, kas pieder zemniekiem. Šī sistēma ir sertificēta valsts institūcijās. Datu bāzes sistēma parāda gan izslaukumu, gan citus saimniecības rādītājus. Dānijā prasības attiecībā uz datu bāzi ir stingrākas nekā Eiropā. Jāreģistrē viss, kas veikts saimniecībā, arī uz lauka. Ja zemnieks pārkāpj šos noteikumus, tad viņam piemēro ES maksājumu samazinājumu vai vispār to noņem. Šī uzskaite ir ļoti precīza un ticama. Pieejami dati par 12 mēnešiem līdz 2019. gada 1. augustam. Pārraudzībā ir 2475 ganāmpulki. Vidējais slaucamo govju skaits saimniecībā ir 209. Dānijā ir 44 dažādu šķirņu liellopi, un 39 no tiem ir gaļas šķirnes. 35 tūkstoši – Limuzīnas, 29 tūkstoši Herefordas, 17 tūkstoši Simentāles, 9500 Šarolē. Tas ir izveidojies kā hobijs bagātiem saimniekiem iegādāties citas sugas, lai tirgotu šķirnes dzīvniekus nevis ražotu.

Polijas saimniecību pieredze

Ģimenes saimniecība “Wielgie” strādā jau 25 gadus. 100 slaucamās Holšteinas melnraibās govis, kopā 173. Ganos nelaiž. Barību pērk tikai granulēto, pārējo nodrošina paši. Piena iepirkuma cena ir 1,40 zloti par 1 litru. Tas esot maz, jo veikalā piens maksā divreiz vairāk.

Divi slaukšanas roboti, tiek slaukts 3-4 reizes dienā ar vidējo izslaukumu 34 litri no govs. Saimniece pati brauc ar traktoru, grābj zāli. Tas viņai patīk daudz labāk, nekā gatavot ēst. Saimniecībā ļoti palīdz dēls un abas meitas. Eiropas Savienības projektu līdzekļi piesaistīti, lai nopirktu vienu slaukšanas robotu un traktoru.

Saimniecība “State farm” strādā piena lopkopības jomā un tajā ir 500 slaucamās govis, kas sadalītas 3 fermās. Pirmie Polijā atveda Holšteinas  govis no Dānijas un Kanādas. Piens satur: 4,2% taukus; 3,32% olbaltumvielas. Govis ir ļoti tīras, guļvietās tiek izmantotas smiltis, fermā ir tīrs. Ir viens no zemākajiem brāķēšanas rādītājiem Polijā. Apsaimnieko 1000 ha zemes – 100 ha lucerna, 400 ha kukurūza, 100 ha rapsis, 200 ha graudaugi.

Saimniecība “Stadnina Koni Walewice Sp. z o.o.” ir Limuzīnas gaļas liellopu audzētāji. Nav sertificēti kā gaļas liellopu audzētāji, bet saimnieko ar bioloģiskām metodēm. Kopā apsaimnieko 2000 ha zemes. Audzē cukurbietes, rapsi, lucernu (zaļināšanai). Kopā 450 liellopi, no kuriem 200 ir mātes. Teliņi līdz 6-7 mēnešiem (svars sasniedz 220-240 kg) ir kopā ar mammu. Kad sver 600-650 kg, tos pārdod. Eksportē uz Rumāniju, Libānu. No Libānas atbrauc selekcionārs, atlasa buļļus un tad poļu starpnieks tos piegādā.

Atziņas un pārņemamā pieredze

Ļoti vērtīga pieredze, apmeklējot dažādas saimniecības. Ir interesanti salīdzināt saimniekošanas nianses dažādās valstīs. Zinoši, profesionāli un ļoti atsaucīgi saimniecību pārstāvji un kolēģi. Ļoti vērtīga bija arī tikšanas ar Dāņu kolēģi Jenu Oli Kristensenu, kurš uzsvēra un ik mirkli atgādināja, ka pats galvenais ir govij nodrošināt labvēlīgus un piemērotus apstākļus, un tad arī kopējais rezultāts būs vislabākais.

Irina Gintere,

lauku attīstības konsultante

Foto: Irina Gintere, Silvija Dreijere, poļu kolēģu arhīvs

LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43, tēma “Lopkopības nozares efektivitātes palielināšana - dažādu dzīvnieku ganāmpulka pārvaldības pieredze, ekonomiska apsaimniekošana un profilaktiskie pasākumi (piena un gaļas lopkopības saimniecības)”.