Sēsim un stādīsim atbildīgi, ievērojot ārkārtas situāciju

Ko der ievērot, sagatavojoties pavasara darbu cēlienam, ņemot vērā situāciju saistībā ar “Covid 19” vīrusa izplatīšanos. Mēs esam maza valsts un tādēļ mums ir strikti jāizpilda  valdības noteiktie ierobežojumi. Katra nepakļaušanās vai “es būšu grudrāks par citiem” ir jānoliek malā pilnīgi noteikti.

• Tātad jāatceras, ka visas darbības, kas saistītas ar resursu iegādi, var aizņemt vairāk laika nekā parasti. Kravu plūsmas, lai arī nav apturētas, tomēr daudzo valstu robežu slēgšanas dēļ nevarēs tikt piegādātas tik operatīvi kā agrāk.
• Svarīgāka kā citkārt būs rūpīga un savlaicīga darbu plānošana. Meteoroloģiskie apstākļi vēl ļauj mums pārkārtoties. Tas nozīmē, ka ļoti svarīgi būs visi sīkumi gan no visu transporta vienību gatavības viedokļa, gan no tā, cik konkrētie cilvēki ievēros ierobežojumus, lai neiznāktu “izkrist” no aprites pašā karstākajā darbu brīdī.
• Tehnikas gatavība un profilaktiski veiktie remonti dos papildus drošību, lai pavasara darbu cēliens izdotos. Tiem, kas būs taupījuši naudu ziemā, var nākties to nožēlot, jo nav zināms, kas notiks tehnikas bojājumu gadījumos, kā atrisināsies rezerves daļu piegādes.
• Maksimāli izmantojam attālināto komunikāciju – e-pasti, telefons, sociālie mediji, izmantojam iespējas darboties ar foto un video.
• Būsim saprotoši savstarpējā komunikācijā, jo veikt pavasara sējas darbus, kad valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, nav vienkārši. Tikai disciplīna un paklausība šogad lauksaimniekiem ļaus ielikt pareizus pamatus labai ražai.
• Jārēķinās, ka uz lauksaimniecību gulsies atbildība par Latvijas kā valsts un tās iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtiku šogad vairāk kā jebkad agrāk.
• Tādēļ aicinu ikvienu, kam ir īpašums un dārzs, izvērtējiet savas iespējas darboties dārzā – sējot un stādot, tas var palīdzēt mums izdzīvot šajā sarežģītajā situācijā, kad ir sašķobījusies uz globāliem procesiem vērstā ekonomika. Papildus iesētās un iestādītās platības mums ļaus stiprināt savu pārtikas neatkarību. Katrs, kam ir saistība ar zemi, var šogad dot būtisku ieguldījumu pārtikas nodrošinājumā. Mums ir  iespēja to visu vēl paspēt izdarīt, jo sezona vēl tā īsti, izņemot segtās platības, nav sākusies.
• Noteikti būs nepieciešama sadarbošanās starp kaimiņiem gan tehniski, gan cilvēciski. Pat ja tas nav noticis līdz šim, tieši kooperēšanās mums var labāk palīdzēt tikt galā ar šo situāciju.
• Savlaicīgi ejam uz dialogu ar visām iesaistītajām valsts institūcijām, no kā ir atkarīga mūsu darbība laukos. Valdība savas darbības jau veic. Šī būs sezona, kad strīdi un nesaskaņas būs jānoliek malā un jāmeklē risinājumi. Izdzīvot sadarbojoties vai grimt nepaklausībā. Noteikti būs svarīgas kā formālās tā neformālās sarunas – videokonferences, blogi un sociālie mediji. Mēs redzam, cik trausla var būt labklājība un globālas lietas, bet stipra varbūt nācijas vēlme izdzīvot un dzīvot tālāk.
• Parūpējaties par saviem darbiniekiem, jo, iespējams, jūs kā darba devēji laukos viņiem esat pēdējā cerība un iespēja, tādēļ arī šajā jomā sapratne un pretimnākšana ir galvenie virzieni, kurus jāizmanto. Iespējams, daudz ko nāksies risināt barteru vai apmaiņas ceļā.

Sēsim un stādīsim, kā vēl nekad agrāk, tas ir visu mūsu izdzīvošanas dēļ. Mums kopā izdosies. Veiksmi darbos, disciplīnu, ievērojot ierobežojumus, un vēlu neizmērojamu optimismu un humoru, lai to visu spētu izdarīt.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā