Kā bioloģisko augļu dārzu sagatavot ziemošanai

Arvien vairāk augļu dārzu stādītāju izvēlas no jauna veidot bioloģiskos augļu dārzus. Visi vēlas, lai augļu dārzi augtu salīdzinoši ātri, dotu labas ražas un būtu arī pietiekami ziemotspējīgi. Ziemas periods ir ļoti svarīgs, lai augļu koki un ogulāji pilnvērtīgi varētu sagatavoties nākamajai ražas sezonai.

Kas tad ir tie faktori, kas var un spēj ietekmēt augļu koku un ogulāju ziemcietību. Cik no tā visa var ietekmēt pats dārzkopis un cik ir jāpaļaujas uz dabas un laika apstākļu  labvēlību.

Mitruma režīms. Kāpēc tā loma pieaug tieši bioloģiskajā augļudārzā? Vispirms jau mēs saprotam, ka bez ūdens dārzā reālas dzīvības nebūs. Ūdens ir viens no augšanas pamata faktoriem jebkuram augam, tajā skaitā augļu kokiem un ogulājiem. Klimata pārmaiņas mums nāk ar citādu nokrišņu sadalījumu. Līst daudz ārpus veģetācijas perioda, tā radot pārmitrus apstākļus augļu dārzā. Agrāk bija sniegs un sals, tagad lietus un fragmentārs sals. Savukārt pavasaros visbiežāk ir sauss. Tas nozīmē, ka ir laiks padomāt, ko šajā situācijā var mainīt paši dārzkopji. Nepieciešams ir laikus parūpēties par to, lai dārzā nebūtu iespējams uzkrāties liekam ūdenim. Uzdevums  gan vienkāršs, gan sarežģīts.  Ja dārzs ir iestādīts pareizā un atbilstošā vietā, problēmām nevajadzētu būt. Galvas sāpes parasti rada ieplakas. Skaidrs, ka tam būtu jāpievērš uzmanība pirms stādīšanas, bet parasti tad ir citas svarīgākas lietas. Ja dārzs nav pašā reljefa zemākajā vietā, tad ūdeni novadīt ir iespējams. Esošā dārzā nevar izveidot lielu grāvju sistēmu, bet mazākus gan, kas arī spēj pārvietot ūdeni. Pašās zemākajās vietās var izveidot akas, no kurām caur pārplūdi ūdeni var virzīt tālāk. Pat aramkārtas dziļuma grāvjiem var būt liela nozīme. Vietās, kur jābrauc, var likt akmeņus. Caur akmeņiem ūdens arī atradīs ceļu. Ja vien ir iespējams un to ļauj reljefs un vieta, jāveido ūdens akumulācijas dīķi. Tas savukārt normalizēs ūdens režīmu sausuma periodos. Vēl viens kritisks periods augļu dārziem, kas sakrīt ar augļu vākšanas laiku  (bumbieres, āboli, mājas plūmes), ir augusta otra puse un septembris. Parasti šis periods paskrien lielos darbos un saprotam to tikai tad, kad spraigais darbu periods ir aiz muguras.  Augļu koki tieši šajā periodā gatavojas ziemošanas periodam, un šogad atkal veidojās apstākļi, kad mitruma daudzviet tomēr pietrūka. Tas nozīmē, ka būtu nepieciešams papildināt ūdens krājumus augsnē, respektīvi laistīt. Šajā gadījumā nelaistot labāk ziemošanas periodam sagatavosies labi nomulčētie augļu koki, bet plikajās apdobēs augoši sagatavosies nepilnvērtīgi. Ūdens palīdz pārvietot ziemošanai nepieciešamās barības vielas, asimilātus. Tas kopā nodrošinās labāku sakņu sistēmas, stumbra, zaru un pumpuru ziemotspēju.

Apdobes. Tām ir svarīga loma ziemcietības nodrošināšanā. Neatkarīgi no piekoptās tehnoloģijas svarīgas ir vairākas lietas. Ir būtiski, lai uz ziemu apdobes josla būtu irdena, jo, kad nokrišņu ir daudz, tiem pēc iespējas vairāk ir jāspēj iefiltrēties augsnē, citādi veidosies lāmas, kas apdraudēs augļu koku sakņu sistēmu. Vislabāk to nodrošina mulčētās apdobes. Ir jāskatās, vai uz ziemu tās kārtu nevajag papildināt. Ja apdobe paliks plika, tad tai rudenī ir jāļauj nedaudz aizaugt. Nezāļu sega ļaus ziemā aizķerties sniegam, kas kalpos kā segslānis un pasargās koku saknes. Ja vajag apdobes padarīt irdenākas, nevajadzētu izmantot frēzes, tās ļoti degradē augsnes struktūru un blīvē apakškārtu, ko uz ziemu nevajag pieļaut. Vislabāk, ja var uzirdināt,  neko neapvēršot, izmantojot apdobes diskus vai nažus ar novirzītu galu, līdzīgi kā dziļirdinātājiem.

Vējlauži. Daudzviet, kur iestādīti bioloģiskie dārzi, ir žogi, taču nav vējlaužu stādījumu, kas uzlabo mikroklimatu dārzos ne tikai veģetācijas periodā, bet padara to krietni maigāku arī ziemošanas periodā. Tas ir īpaši svarīgi ļoti klajās vietās, kur vējš rāda savu destruktīvo iedarbību. Augļi, berzējoties gar zariem, kas tiek šūpoti, iegūst neglītas brūnas švīkas, kurās vēlāk iemetas puves. Vējlauži ir būtiski arī no bioloģiskās daudzveidības viedokļa, jo veicina kukaiņu un putnu piesaisti dārzam. Tas nozīmē, ka uzlabosies slimību un kaitēkļu profilakse dārzā. Vējlaužu augi kalpos kā mājas platību apkalpojušajiem kukaiņiem un putniem. Putnu būrīšus arī ir vieglāk izlikt šajās joslās. Tie samazina ievērojamā mērā meža zvēru ietekmi uz dārzu. Sevišķi liela nozīme tiem ir ziemas kailsalos, kad klajās vietās ledainie vēji ļoti saldē visu, un, ja nav sniega un mulčas uz augsnes, tā var sasalt dziļi, radot augstu risku koku izsalšanai. Pastāv lielāka varbūtība, ka labāk pārziemos ziedpumpuri, jo sevišķi ziemas otrajā pusē, kad ziedpumpuri var sākt atdzīvoties. Vējlaužos var audzēt kultūras, no kurām var iegūt ražu – vilkābeles, irbenes, lazdas, eleagni –, tā radot iespējas saražot dažādus nišas produktus.

Ražas normēšana. Spēku līdzsvars un sadalījums ir būtisks arī bioloģiskajā augļu dārzā. Visas kultūras, kuras bagātīgi spēj ražot – ābeles, bumbieres, saldie ķirši, plūmes, aprikozes, persiki –, var nākties normēt. Pirmkārt, uzlabosies atlikušo augļu kvalitāte, kas bioloģiskajiem augļiem ir ļoti būtiski. Augļu lielums var sasniegt maksimumu, kas patīkami pārsteigs ikvienu klientu. Samazinās arī risks iegūt lielākus kaitēkļu bojājumus. Uzlabojas gaisa apmaiņa vainaga šķērsgriezumā, ir mazāk iespēju  attīstīties puvēm. Visnozīmīgāk tas ir kvalitatīvai ziemošanai. Bagātīgas ražas veidošanai augļu koki tērē ļoti lielus resursus, kas kokus novājina, tie nespēj pilnvērtīgi sagatavoties ziemošanai, un bargāks sals var kļūt liktenīgs. Tā visbiežāk izsalst tieši plūmes, cietīs arī ķirši, persiki. Lai arī darbs ir darbietilpīgs, ir atrodami agregāti, piemēram, ziedu slotas, kuras lieto, izberžot liekos ziedus, tā jau sākumā liekot pamatus normētais ražai. Liels ieguvums no šī darba ir koka resursu līdzsvarošana sezonas sākumā, kas nozīmē, to, ka augļu koks ziedēs un ražos jau nākamajā sezonā, priecējot ar balansētu ražu katru gadu un ne ik pāris gadus. Ja kritušos augļaugļaizmetņus savāc, jo sevišķi plūmēm, var būtiski ierobežot plūmju tinēja un zāģlapsenes izplatību.

Zaru izretināšana. Arvien vairāk, lai līdzsvarotu darbu apjomu dārzā ziemā un agri pavasarī, dārzkopji veic griešanu jau rudenī. Svarīgi, lai uz ziemu kokam nebūtu jāuztur nekas lieks. Visus zarus, kas ir kaut kādā veidā bojāti sezonas laikā –  ar tehniku, novācot ražu –, acīmredzami sabiezina vainagu, un tos izgriež. Tikai zāģējuma vietās lielākus par 5 cm diametrā vajadzētu apsmērēt ar kaļķa un kūtsmēslu putriņu, kam pievienots vara vitriols. Tā kā to dara uzreiz pēc ražas novākšanas, miera periods vēl nav sācies, un koks atbildes reakciju ar vētrainu augšanu pavasarī neparādīs.

Augļu koku un lapu smidzināšana. Ziemcietības uzlabošanai ir svarīgi, lai būtu pēc iespējas mazāka lapu masa, kas satur dažādus slimību ierosinātājus un sagaidītu tur pavasari. Tam izmanto 1:4-6 atšķaidītu vircu. Var rīkoties divējādi. Pirmkārt,  apsmidzinot lapas, kad tās jau ir nobirušas, kad to tehniski ir izdarīt vienkāršāk. Otrs variants –  kad lapas tiek apsmidzinātas vainagos, bet tas ir tehniski grūtāk izpildāms. Vislabākais variants ir lapas ar vircu nosmidzināt jau uz zemes, bet vainagus apstrādāt ar fungicīdu. Protams, pirms tam ir jāsavāc mūmijas no koku vainagiem.

Ražas novākšana. Pats vienkāršākais veids, kā palīdzēt augļu kokam savlaicīgi pārslēgt vēl atlikušos resursus uz sagatavošanos ziemošanai, ir savlaicīgi novākta raža. Tādēļ ir jāpārdomā pilnīgi viss, kas ir saistīts ar ražas novākšanu. Sākot no cilvēku resursiem līdz pat tarai, darba organizācijai un novākšanas metodēm. Tur sīkumu nav, katrs solis, kas palīdz augļu kokus ātrāk novākt, ir vērā ņemams. Tāpēc dārzā ir jābūt sabalansētam šķirņu klāstam. Tas ļauj optimizēt novākšanas grafiku, vienlaikus visoptimālākajā laikā kokus atbrīvojot no ražas.

Noslēgums

Augļu koku ziemcietība ir apstākļu un nosacījumu komplekss, kas ir cieši saistīts ar dārzkopja prasmēm, darba organizāciju, spēju pieņemt pareizus lēmumus, visu laiku strādāt ar efektīvām darba metodēm, meklēt jaunākus tehnoloģiskos risinājumus. Piemēram, minētās ziedu slotas. Būtībā, strādājot pārdomāti un efektīvi visas sezonas garumā, labi apstākļi ziemošanai būs izveidojušies gandrīz vai kā paši no sevis. Katra sezona ir pamats nākamajai augļkopības sezonai.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā