Tālredzīgi un saskaņā ar dabu

Pagājušajā gadā EK nāca klajā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kuras mērķis ir virzīties uz veselīgākām un ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām. Stratēģijā viens no sasniedzamajiem rādītājiem ir noteikts bioloģisko lauksaimniecības zemju platību palielinājums līdz 25% no lauksaimniecībā izmantotajām zemēm 2030. gadā.

Patlaban vidējais ES radītājs ir 7,5%, bet Latvijā – 14,5% no lauksaimniecībā izmantotajām zemēm tiek apsaimniekotas  bioloģiski. Daudzi šo stratēģijā noteikto mērķi jau nosaukuši par pārāk ambiciozu, taču, ņemot vērā, ka desmit gadu laikā bioloģiskās pārtikas tirgus Eiropā ir dubultojies, sasniedzot 40,7 miljardus eiro (2018. gada dati), šis mērķis ir pašsaprotams. Domājot gan par savu veselību, gan vidi, eiropieši vēlas ēst bioloģisko pārtiku. ES katrs patērētājs gadā par to tērē 76 eiro. Tikai loģiski, ka mēs spējam paši sevi apgādāt ar bioloģisko pārtiku.

Izmaiņas zaļajā iepirkumā

Lai arī, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā procentuāli ir daudz bioloģiski apsaimniekotu zemju, mūsu vietējais bioloģiskās pārtikas tirgus ir mazāk attīstīts. Paredzams, ka ar šo gadu tajā notiks nozīmīga attīstība, ko veicinās VARAM rosinātās izmaiņas zaļajā publiskajā iepirkumā. Pagājušajā gadā ir veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, kas paredz, ka turpmāk visos publiskajos iepirkumos valsts un pašvaldības iestādēm ir obligāti jāiepērk vismaz 35% bioloģiskā piena un kefīra, vismaz 20% – graudaugu produktu un pēc paša izvēlēta daudzuma arī citi  bioloģiskie produkti. Skatoties no citu ES valstu pieredzes (Zviedrija, Dānija), publiskais iepirkums ir bijis nozīmīgs instruments vietējā bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā. Lai ledus sakustētos un mēs varētu novērot šo grozījumu pozitīvu ietekmi uz vietējo bioloģisko pārtikas produktu tirgus attīstību, beidzot ir jāsakārto šo produktu izsekojamība publiskajos iepirkumos, iekļaujot bioloģiskās sertifikācijas sistēmā ēdinātājus, pretējā gadījumā varam sagaidīt, ka bioloģiskos produktus iepirksim tikai “uz papīra”.

Atklājumi augsnes zinātnē

Lai veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā, ir laiks atteikties no iesīkstējušiem mītiem. Zināšanu trūkuma dēļ mēs ļoti ilgi sevi esam aprobežojuši ar uzskatu, ka, bioloģiski saimniekojot,  ir jāsamierinās ar zemākām ražām un tāpēc arī zemākiem ienākumiem. Pēdējos 40 gadus augsnes zinātnē ir veikti būtiski atklājumi, pierādot, ka, strādājot saskaņā ar dabu, mēs varam iegūt kvalitatīvas un augstas ražas, ja vien augsnē tiek nodrošināta atbilstoša bioloģija.

Pagājušā gada decembrī LLKC rīkotajā bioloģiskās lauksaimniecības konferencē “Tālredzīgi un saskaņā ar dabu” augsnes bioloģe Eleina Ingama no ASV norādīja, ka pastāv atšķirības starp “dzīvu” un “nedzīvu” augsni. “Nedzīva augsne” ir tikai augsnes minerālās daļas – smiltis, putekļi, māls, augsnes faktūra, savukārt “dzīva augsne” satur daudzveidīgus  mikroorganismus: baktērijas, sēnes, vienšūņus un nematodes, kam katram ir sava loma. Lielākā daļa lauksaimniecības zemju pārmērīgas augsnes apstrādes dēļ ir uzskatāma par nedzīvu, jo tajā ir izjaukts mikroorganismu līdzsvars un krietni samazināta to daudzveidība. Ātrākais veids, kā atjaunot augsnes auglību, ir pareizi sagatavots komposts, komposta tējas un ekstrakti, kas satur tos organismus, kas mums ir nepieciešami izvēlēto kultūraugu audzēšanai.

Iespējams saimniekot ienesīgi

Saimniekot bioloģiski un ienesīgi iespējams gan liela, gan maza izmēra saimniecībām. Mums ir nepieciešamas vietējās saimniecības, kas spētu nodrošināt gan vietējo tirgu ar bioloģiskajiem augļiem un dārzeņiem, kā arī kooperējoties šo produkciju eksportēt. Skatoties uz bioloģiskās lauksaimniecības nākotni un produktīvu saimniecību modeļiem ilggadīgu zālāju apsaimniekošanā, it īpaši maza izmēra saimniecībām Latvijā ir potenciāls attīstīties gan dējējvistu, gan broilervistu audzēšanā  ilggadīgajos zālājos mobilās novietnēs. Šo praksi visā pasaulē lauksaimnieki pārņēmuši no Džoela Salatina saimniecības “Polyface Farm” ASV. Ar turēšanu pļavās, ik dienu pārvietojot uz jaunām ganībām, putniem tiek nodrošināti paaugstināti labturības standarti un paplašināta ēdienkarte ar svaigu zāli un insektiem. Turklāt vistas nodrošina ilggadīgo zālāju dabisku mēslošanu. Savukārt patērētājiem patīk “laimīgo vistu” fotogrāfijas un, kā pieredze rāda, bioloģiskās olas ir vieni no pieprasītākajiem bioloģiskās pārtikas produktiem. Z/s “Kalnadruvas” ir viena no saimniecībām Latvijā, kas, iedvesmojoties no šī modeļa, ar nelielām investīcijām uzsākusi ap 300 dējējvistu audzēšanu ganībās, ziemā turot tās neapkurināmā siltumnīcā.

Pasaulē un Latvijā jau ir ļoti daudz piemēru, no kuriem mācīties, kā var saimniekot bioloģiski un izdevīgi, turklāt šīs zināšanas bieži vien ir pieejamas “klikšķa attālumā”. Pārņemot šo pieredzi, mēs varam dzīvot un ražot pārtiku saskaņā ar dabu, nevis kaitējot tai,  un darīt to produktīvi.

Noskatīties konferences “Tālredzīgi un saskaņā ar dabu” video var: https://ieej.lv/bzKZ7

Lāsma Ozola,
LLKC projektu vadītāja

Foto: Lāsma Ozola