Putnu piebarošana dārzā

Cīņā ar dažādiem kaitēkļiem mazie dziedātājputni ir vieni no lielākajiem dārzkopju palīgiem dārzā pavasara, vasaras un rudens sezonā. Ziema ir laiks, kad varam tiem atdarīt piebarojot, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.

Dažos aizvadītajos gados putniem mūsu palīdzība īpaši nebija nepieciešama. Taču nu īsta ziema turpinās jau no Ziemassvētkiem, un, šķiet, ka tik ātri neatkāpsies. Šādā salā sīkajiem putniem ir ievērojami lielāks enerģijas patēriņš, kas nepieciešams ķermeņa temperatūras uzturēšanai, taču atbilstošu barības daudzumu biezās sniega segas dēļ atrast ir grūti. Tieši tādēļ putni parādās cilvēka dzīvesvietas tuvumā.

Māris Narvils uzsver –, piebarojot putnus ziemā, panāksim to, ka arī siltajā sezonā tie dzīvosies mūsu dārzā, sargājot to no dažādiem kaitēkļiem. Tādēļ viens no viņa ieteikumiem – audzēt dārzā dažādus augļus un ogas ražojošus kokus un krūmus, daļu no tiem atstājot nenovāktu. Tā būs vieta, kur putniem ziemā baroties.

Ja dārzam ir vējlauzes stādījums, tajā noteikti vērts iekļaut tādus augus kā dažādu sugu vilkābeles, pīlādžus, ābeles, aivas, mežrozītes, parka rozes, apiņus. Šo augu augļi un ogas paliks līdz ziemai, nodrošinot barību arī putniem. “Putniem ir laba atmiņa, un tie atgriezīsies gan ligzdas vīt, gan uzraudzīt dārza teritoriju. Jo vairāk jūs padomāsiet par šādiem stādījumiem, jo vairāk pasargāts būs dārzs,” novērojis Māris Narvils.

Savukārt rudenī speciālists aicina nenovākt ziedošos augus, vasarā – veidot pļavā ziedošu augu laukumus, bet augļu dārzā – ziedošu augu slejas, lai viss dārzs būtu vienos ziedos.

Cilvēkiem patīk visur ieviest kārtību pēc sava prāta, nepadomājot, ka sterili novākts dārzs dzīvajai dabai ir kā tuksnesis. Tajos skaistākajos dārzos, veģetācijas periodā un arī pēc tam putniem ir vismazāk, ko darīt. Rūpes par ziedošo augu daudzveidību ir ne tikai rūpes, lai veģetācijas periodā būtu, kur apmesties derīgiem kukaiņiem, bet arī rūpes par to, lai augiem noziedot veidotos sēklas, kas būtu pieejamas putniem. Dabā tā ir iekārtots, ka ne visas sēklas izbirst uzreiz rudenī – daļa paliek un kalpo kā barība putniem ziemas laikā.

Māris Narvils: “Viens piemērs no mana dārza. Vasarā izraku lielu bedri, tajā izauga treknas balandas, kas palika nenopļautas. Jūs pat iedomāties nevarat, kādas dzīres nedēļas garumā tagad ziemā tur bija dažādu sugu putniem! Otrs piemērs ir no manas pļavas. Lai veicinātu sugu daudzveidību, es to pļauju selektīvi, atstājot pelašķus, asinszāles, āboliņu, pļavas dedestiņu. Tagad, atrodot šo augu sēklas, vairākas dienas pa pļavu “dzīvojās” pamatīgs svilpju bariņš. Oranžās bumbiņas uz baltā sniega fona radīja daudz prieka!”

Sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja