Govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz ražību

LLKC saimniecībā “Vienotnes” ierīkoja demonstrējumu ”Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz dzīvnieku veselību, produktivitāti, pēcnācēju kvalitāti”, jo piena lopkopībā ir būtiski noskaidrot atnešanās vecuma ietekmi uz potenciālo ražību.

Atnešanās vecuma ietekme uz ražību vēl ilgi būs diskutējams jautājums lauksaimnieku vidū. Starp piensaimniekiem valda dažādi uzskati. Viens no tiem: teles, kas atnesas vēlāk, ir ražīgākas un dod vairāk piena pirmajā laktācijā. Lūkosim izanalizēt, kā tas ir demonstrējuma saimniecībā SIA “Vienotnes”.

Gatavojot demonstrējuma metodiku, nācās saskarties ar problēmu, atrast ticamu, vienkārši pielietojamu govju un pirmpieņu piena ražības prognozes aprēķina metodi 305 dienām. Latvijas mācību grāmatās, e-vidē un profesionālajā literatūrā lauksaimniekiem informācija par ražības aprēķina metodēm nav plaši pieejama. Vadlīnijas kopējā izslaukuma aprēķināšanai laktācijas periodā 305 dienās izdevās atrast Čārlza Stapla Floridas Dzīvnieku zinātnes departamentā. Tā izstrādātais ražības prognozes algoritms viesa uzticību, un demonstrējums ir labs veids, kā pārbaudīt aprēķina tabulas darbību praksē. Ražības prognozes aprēķinam nepieciešams izvēlēties mēnesi un izdalīt attiecīgās dienas izslaukumu ar procentuālo rādītāju.  Pirmpienēm procentuālais rādītājs atšķiras no otrpieņu un vecāko laktācijas govju rādītāja. Piemēram, pieaugusi govs, kas ražo 25 kg piena 77. dienā, 305 dienu laikā dos apmēram 25/0,400 x 100 = 6250 kg.

1. tabula. Vadlīnijas kopējā izslaukuma aprēķināšanai laktācijas periodā (305 dienas)

January 29,2019/AVSEJS JOFIS / Charles Staples Department of Animal Sciences University of Florida

Demonstrējums tika uzsākts 2019. gadā. Saimniecībā atlasīja divas vaislas telīšu grupas: 1. grupa – teles, kuru atnešanās ir līdz 24 mēnešu vecumam, 2. grupa – teles, kuras atnesās pēc 24 mēnešu vecuma. Viens no demonstrējuma uzdevumiem ir noskaidrot atnešanās vecuma ietekmi uz ražību.Iepriekš apskatīto aprēķinu turpmāk izmantoju saimniecības pirmpienēm ražības prognozes noteikšanai demonstrējuma grupas dzīvniekiem.

Ieteikums lasītājiem apbruņoties ar pacietību un izpētīt otro un trešo tabulu. Tajās izvēlētās ailes papildina vai paskaidro nākamo aili, tāpēc veido sarežģītu, lielu tabulu ar datiem, kas jāredz katram lasītājam, lai paši varētu labāk pieņemt savu lēmumu un izteikt spriedumu.

 Ko var redzēt lielajās tabulās?

Pirmajā ailē atrodami demonstrējumā ietverto pirmpieņu vārdi. Otrajā ailē norādīta šķirne, ko piešķīris Lauksaimniecības datu centrs (LDC), izmantojot savus programmas algoritmus. Dzīvniekus grupējot pēc LDC  piešķirtās šķirnes, nevarēja saskatīt kopsakarības un izdarīt secinājumus, tāpēc bija jāveic smalkāka pirmpieņu izcelšanās izpēte. Līdzās LDC norādītajai šķirnei aiz šķērssvītras ir uzrādīts pirmpienes lielākais dominantā gēna procentuālais sastāvs. Jāpiebilst, ka saimniecībā esošie dzīvnieki ir unikāli un pasaulē sastopami vienā eksemplārā, analizējot no ģenētikas skatpunkta. Tālākajās ailēs norādītas slaukšanas dienas, izslaukums šajā dienā pēc pārraudzības datiem, prognozētā ražība, kas aprēķināta pēc Čarlza Stapla departamentā izstrādātās metodikas, pirmpienes sasniegtā ražība 305 dienās saimniecībā, iegūtie vai zaudētie piena litri, zaudējuma procenti no plānotās ražības. Labākai secinājumu veikšanai izrakstīti demonstrējumā iekļauto pirmpieņu mātes ražības dati pirmajā laktācijā 305 dienās, un pēdējā ailē uzrādīts mātes labākais izslaukums un laktācija, kurā iegūts minētais izslaukums. Tabulā ir apkopoti vidējie ražības rādītāji pēc šķirņu sadalījuma un saskaitīti zaudētie piena litri, lai vēlāk veiktu peļņas un zaudējumu aprēķinu demonstrējumā izveidotām grupām.

Otrajā tabulā ir 16 pirmā atkārtojuma 1. grupas teles, kuru atnešanās ir  līdz 24 mēnešu vecumam, trešajā tabulā iekļauti 15 dzīvnieki – 2. grupas teles, kuras atnesās pēc 24 mēnešu vecuma. Nav vienāds dzīvnieku skaits, jo no 2. grupas nācās izslēgt pirmpieni, kas tika pārdota,  neiegūstot ražības datus.

 Sākotnēji demonstrējuma teles 1. un 2. grupā tika sagrupētas pa šķirnēm: HS (Holšteinas), LB (Latvijas brūnās) un HM (Holšteinas melnraibās), kā to noteicis LDC, bet, šādi grupējot, nebija izdarāmi secinājumi. Tāpēc grupēšanā tika ieviestas izmaiņas un pie LB pirmpienēm atlasītas teles, kurām HM govju gēni ir zem 50%. Pēc pirmpieņu smalkākas asinības izpētes un jaunā grupēšanas principa novērojumi un secinājumi bija vieglāk saskatāmi.

Novērojumi un secinājumi

Salīdzinot meitu ražību ar mātes ražību pirmajā laktācijā, vislielākie piena ražības zaudējumi bija abās demonstrējuma grupās LB un LB krustojuma dzīvniekiem, kam HM gēni ir zem 50%.

Nepatīkami dzirdēt, bet LB abu grupu pirmpieņu ražība bija zemāka nekā mātes ražība pirmajā laktācijā, izņemot pirmpieni Zebru, kuras  mātei bija ļoti zems izslaukums, un meita uzrādīja labāku rezultātu.

Abās demonstrējuma grupās LB grupas dzīvniekiem iegūtā un prognozētā ražība ir ar lielākiem zaudējumiem: 1. grupa – teles, kuru atnešanās ir līdz 24 mēnešu vecumam, zaudēja vidēji 18%, bet 2. grupa – teles, kuras atnesās pēc 24 mēnešu vecuma, zaudējumi vidēji 14%.

Salīdzinot mātes un meitu ražību HS pirmpieņu krustojumos abās  demonstrējuma grupās, meitu ražība ir lielāka par mātes ražību pirmajā laktācijā, un prognozētās ražības zaudējumi ir mazāki nekā LB krustojuma pirmpienēm, attiecīgi 8% (1. grupas) un vidēji 15% (2. grupas pirmpienēm, kas nesās pēc 24 mēnešiem).

Analizējot HM krustojuma teles abās izmēģinājuma grupās, visas pirmpienes pārsniedz mātes ražību 1. laktācijā, izņemot Mēriju un  Dzirnupi 1. grupā un Gaileni 2. grupā. Starp abu grupu HM pirmpienēm bija vairākas teles, kas varēja saražot virs 10 000 l piena (10 575,10 374, 10 000), bet saimniecībā no šiem dzīvniekiem ieguva atbilstoši 8526, 8143, 8348 litrus jeb vidēji 8339 l piena. Tātad neieguva vidēji 1977 l jeb 19%, tas liek secināt, ka pašreizējais saimniecības apsaimniekošanas menedžments neļauj sasniegt prognozi un ir uzlabojams. Vēl viena maza sakarība: telēm, kas nesās pēc 24 mēnešu vecuma, demonstrējumā iekļauto māšu vidējā ražība (6466 l) ir mazāka par vidējo māšu ražību (6800 l) telēm, kas atnesās līdz 24. mēnesim. Tātad telēm, kas atnesās ātrāk, ir ģenētiski labākas mātes ar lielāku ražību, un meitas ir ātraudzīgākas.

Prognozētās ražības sasniegšanā labāki rezultāti iegūti 1. grupas telēm, kas nesās līdz 24. mēnesim, tas ir, no prognozētās ražības zaudēts vidēji 6%, bet 2. grupai, kas nesas pēc 24. mēneša, zaudēti 10% no prognozētās ražības.

Starp demonstrējuma 1. grupas telēm ir trīs teles, kas pārsniegušas prognozēto ražību pretstatā 2. grupai, kur tikai viena tele pārsniedz prognozēto ražību. Tieši 1. grupā, kur teles atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, ir iekļuvusi viena HM tīršķirnes pirmpiene Mulda, kas pārsniedz prognozi par 1103 litriem jeb 18 procentiem. Tātad no telēm, kas ir izaugušas ģenētiski augstražīgas un, atnesoties agri, līdz 24  mēnešu vecumam, var iegūt augstus piena ražības rādītājus.

Secinājums: no telēm, kas nesas agri, iespējams iegūt prognozētos izslaukumus, īpaši, ja krustojumi ir ar lielu HM gēnu īpatsvaru vai tie ir tīršķirnes HM dzīvnieki.

Jutīgākas uz nepilnībām turēšanā, apsaimniekošanā, ēdināšanā ir pirmpienes salīdzinājumā ar vecāku laktāciju govīm.

Aplūkojot 2. un 3. tabulu, redzam, ka lielāko izslaukumu saimniecībā govis sasniedz trešajā vai biežāk ceturtajā, piektajā laktācijā. Tātad dzīvnieku likvidēšana pirms šo laktāciju sasniegšanas saimniecībai nes zaudējumus. 

Saražotā piena apjoms palielinās vienlaikus ar laktācijas kārtas numuru un sasniedz maksimumu trešajā vai ceturtajā laktācijā. Tas notiek, attīstoties un palielinoties tesmeņa izmēram, kā arī palielinoties dzīvnieka ķermeņa izmēriem, salīdzinot ar pirmo laktāciju. Ķermeņa izmēri ietekmē dzīvnieka spēju izmantot pietiekamu daudzumu barības.

2. tabula. Demonstrējuma pirmā atkārtojuma 1. grupas pirmpieņu plānotā ražība, iegūtā ražība un ražības salīdzinājums ar mātes 1. laktāciju.

3. tabula. Demonstrējuma pirmā atkārtojuma 2. grupas pirmpieņu plānotā ražība, iegūtā ražība un ražības salīdzinājums ar mātes 1. laktāciju.

Ja aplūkojam 4. un 5. grafiku un runājam par pirmpieņu ražības prognozes izpildi, tad abās demonstrējuma grupās prognoze netika sasniegta, bet lielāka ražība iegūta no HM tīršķirnes un HM gēnu krustojuma dzīvniekiem virs 50%.

Lai pārbaudītu prognozētās ražības aprēķina pareizību, izanalizēju saimniecībā datus par vecāku laktācijas HM govju ražību un veicu piena prognozes aprēķinu 305 slaukšanas dienās. Aprēķina rezultāti atspoguļoti 5. grafikā. Apkopojot rezultātus, vecākās HM govis ir zaudējušas tikai 3% no prognozētās ražības, un tas noticis  apsaimniekošanas rezultātā. Tas liek secināt, ka Čārlza Stapla Floridas Dzīvnieku zinātnes departamentā izstrādātā ražības prognozes aprēķinu tabula ir precīza un pielietojama praksē Latvijā.

4. grafiks. Demonstrējuma pirmā atkārtojuma 2. grupas pirmpieņu plānotā ražība, iegūtā ražība

5. grafiks. Demonstrējuma pirmā atkārtojuma 1. grupas pirmpieņu plānotā ražība, iegūtā ražība un ražības salīdzinājums ar HM govju 1. laktāciju

Kādas ir saimniecības galvenās saimniekošanas nepilnības, kas ietekmē pirmpieņu ražību?

1. Ģenētika – tiecoties pēc valsts atbalsta, tiek turēti dažādu šķirņu dzīvnieki un to krustojumi.

2. Tiek pieļautas pēcatnešanās menedžmenta kļūdas: pārāk bieža pirmpieņu pārvietošana pirmajās 100 slaukšanas dienās, vidēji 2 reizes, bet bieži 3 līdz 4 reizes. Pārvietošana rada lieku stresu, kas neļauj kāpināt ražību.

3. Novēlota saslimšanas pazīmju pamanīšana, cilvēku attieksme, ieinteresētība noteikt saslimšanas sākumu vielmaiņas slimībām, nepietiekama veterinārā aprūpe vai novēlota rīcība.

4. Trūkumi apsaimniekošanā – nepietiekams guļvietu komforts piesietā turēšanā, tīrība guļvietās un uz barības galda. Biežas barības kvalitātes, sastāva un sausnas maiņas, jo rupjās lopbarības gatavošanā izmanto rituļu tehnoloģiju. CDEA (katjonu, anjonu) disbalanss un neatbilstība pēdējās 20 cietstāves dienās, jo pēdējo mēnesi dzīvnieki tiek baroti ar slaucamo govju TMR. Ūdens nepietiekamību sistēmā slaukšanas laikā, lēns spēkbarības devas kāpinājums pirmajās 30 slaukšanas dienās.

Savukārt ļoti labi saimniecībā nodrošināts komforts cietstāves pirmajā fāzē un ēdināšana šajā periodā. Nodrošināta laba ķermeņa kondīcija, dzīvnieki nav pārbaroti, tiem ir vieglas dzemdības. Cietstāves laikā labi pakaisīti, jūtas mierīgi, vidē bez stresa labi atveseļojas tesmenis, un atnesoties saimniecībā iegūst ļoti labu pienu ar ļoti zemu somatisko šūnu daudzumu. Cietstāves laikā dzīvniekiem nodrošinātas pastaigas un svaigs gaiss. Svarīgi šo komfortu, kustību brīvību saglabāt slaukšanas laikā, tāpēc saimniecībā notiks jaunas slaucamo govju novietnes celtniecība.

Novēlējums saimniecībai: straujāk izmantot HM ģenētiku saimniecības attīstībā. HM tīršķirnes dzīvnieki un to krustojumi dod lielākus piena izslaukumus pat pie nepilnīgas apsaimniekošanas. Straujāk novērst nepilnības saimniekošanā. Par uzlabojumiem, sasniegumiem saimniekošanā un rezultātiem vairāk informēsim 2021.gada lauku dienās. Demonstrējuma realizācija turpinās, Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi”, apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, nr. ZM/2018/41_ELFLA. “Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz dzīvnieku veselību, produktivitāti, pēcnācēju kvalitāti”11.lote, LAD līguma Nr. LAD100119/P24.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Andra Seredina,
demonstrējuma vadītāja,
LLKC Cēsu konsultāciju biroja konsultante lopkopībā