Aizvadīta lauka diena par kvalitatīvu zālāju un kaļķošanas efektivitāti

Lauka dienā interesenti satikās Dundagas pagasta z/s “Andžaki”, kur tika aktualizēta tēma par kvalitatīva zālāja ierīkošanu un tā nozīmi liellopu ēdināšanā, kā arī bija iespēja apskatīt saimniecību un iepazīties ar saimnieka Jurģa Ludevika pieredzi zālāju ierīkošanā un gaļas liellopu audzēšanā.

Dr. agr. Iveta Gūtmane stāstīja par lopbarības zālāju ierīkošanas pamatprincipiem. Galvenās atziņas no šīs lekcijas:

• Pirms zālāja ierīkošanas svarīgi izvērtēt, kādi ir augšanas apstākļi un kādam mērķim zālājs tiks sēts. Zālāju izmantošanas mērķi var būt – pļaušanai, ganīšanai vai kombinētai izmantošanai. Izmantošanas mērķis lielā mērā nosaka to, kādu zālāja sēklu maisījumu izvēlēties.
• Bieži vien, ierīkojot zālāju, par maz uzmanības tiek pievērsts nezāļu ierobežošanai, pieņemot, ka zālājs pats “cīnīsies” ar nezālēm. Tomēr kvalitatīva zālāja ierīkošanai būtu svarīgi veikt nezāļu ierobežošanu jau pirms zālāja sējas, kā arī sējas gadā veikt savlaicīgu nezāļu appļaušanu.
• Zelmeņa botāniskajam sastāvam ir būtiska ietekme uz sausnas ražas kvalitāti – pētījumi rāda, ka jauktiem sējumiem (tauriņziežu un stiebrzāļu maisījums) ir būtiski augstāks kopproteīna saturs kā tīrsējā sētām stiebrzālēm.
• Ja plānots ierīkot zālāju ilgstošai izmantošanai, 4 gadus un ilgāk, tajā būtu jāiekļauj 25–30% tauriņziežu un 70–75% stiebrzāļu. Zālājiem ar izmantošanu līdz 4 gadiem tauriņziežu īpatsvaru var palielināt līdz 75%.
• Veicot sēju, svarīgi pievērst uzmanību sējas dziļumam – nevajadzētu sēt dziļāk kā 2,5 cm, ja zālājs tiek sēts vienlaikus ar graudaugiem, sējas dziļums jāpiemēro atbilstoši zālājam.
• Izmantojot zālāju ganīšanai, jāatceras – ganīšanu nedrīkst uzsākt par agru, jo pavasarī 12–15 dienas zāle augšanai izmanto uzkrātās rezerves barības vielas. Ganīšana jābeidz ar aprēķinu, lai līdz salnām izaugtu 10–12 cm garš zelmenis.

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa akcentēja lopbarības kvalitātes nozīmi. Galvenās atziņas no A. Siliņas lekcijas:

• Zāles kvalitāti ietekmē zāles maisījuma botāniskais sastāvs un zālaugu šķirnes un zelmeņa mēslošana. Slāpekļa mēslojums ne tikai paaugstina ražu, bet arī kopproteīna daudzumu augos.
• Mēslojumam nav ietekmes uz barības sagremojamību, to ietekmē augu augšanas stadija, kurā zāle tiek novākta.
• Zālāju kvalitāte un ražas apjoms veģetācijas periodā mainās: jo lielāka zāles masa, jo mazāka tās barotājvērtība, tāpēc svarīgi atrast balansu un veikt pļaušanu piemērotākajā brīdī, lai iegūtu optimālu barības daudzumu ar labu kvalitāti.
• Skābbarībai ar sausnu virs 55% ir liela iespējamība barības karšanai, ja sausna zem – 30% pastāv liels risks sliktai fermentācijai un līdz ar to sliktai apēdamībai.
• Svarīgi pievērst uzmanību skābbarības rituļu glabāšanai un plēves slāņu netraumēšanai – pētījumos Īrijā pierādīts, ka 1 caurums (3 mm diametrā) sabojā 8% skābbarības, 1 caurums (24 mm diametrā) sabojā 33% skābbarības.

Agronome Laura Kirsanova iepazīstināja ar demonstrējumā “Dažādu kaļķošanas materiālu efektivitāte laukaugu sējumos” iegūtajiem rezultātiem.

Demonstrējums  tika ierīkots 2018. gada rudenī, izveidojot sešus variantus – bez kaļķošanas materiāla iestrādes, ātras iedarbības granulēts kaļķis, smalki samalts dolomīts (lēnas iedarbības), rupja maluma dolomīts (lēnas iedarbības), sijāts kaļķakmens (lēnas iedarbības), smalki samalts kaļķakmens (lēnas iedarbības). Šogad demonstrējuma laukā aug 2021. gada pavasarī sēts zālāja maisījums – sarkanais āboliņš (27%), pļavas auzene (25%), ganību airene (23%), timotiņš (25%). Katru gadu pēc ražas novākšanas katrā no demonstrējuma variantiem tiek ņemti augsnes paraugi un veiktas augsnes analīzes. 2021. rudenī veikto analīžu rezultāti parāda, ka variantos, kuros kaļķošanai izmantoti dolomītmilti, pH līmenis turpina paaugstināties un bija sasniedzis 5,8 pH. Katra varianta augsnes analīzes tiks veiktas arī 2022. gada rudenī.

Augsnes pH līmeņa izmaiņas demonstrējuma variantos

Šī gada zālāja raža vēl nav novākta, bet 2021. gadā bija vērojamas būtiska atšķirības ražas apjomā atkarībā no izmantotā kaļķošanas materiāla.

Zālāja raža atkarībā no izmantotā kaļķošanas materiāla

Redzams, ka labākos rezultātus uzrāda variants, kurā kaļķošanai izmantots sijāts kaļķakmens. Arī šogad variantos vērojamas atšķirības. Kaļķotajos variantos zālājs attīstījās un auga straujāk, bija labāks stiebrzāļu un tauriņziežu balanss.

Visi ražas dati un kopējie secinājumi par demonstrējumā četru gadu laikā iegūtajiem rezultātiem tiks apkopoti rudenī un prezentēti seminārā.

Liels paldies z/s “Andžaki” īpašniekam Jurģim Ludevikam par sadarbību un aktīvo iesaisti demonstrējuma realizēšanā.

Demonstrējums ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. LAD līguma Nr. LAD240118/P14, grozījumi Nr. LAD160119/P4, demonstrējuma tēma: Dažādu augsnes kaļķošanas materiālu un tehnoloģiju demonstrējums un efektivitāte (13. lote).

Sagatavoja: Laura Kirsanova

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.