Precīzās tehnoloģijas jēru nobarošanā

Kā iegūt kvalitatīvu jēra gaļu, ar kādām izmaksām jārēķinās jēru nobarošanā – pēdējo gadu laikā par to bieži aizdomājas lauksaimnieki, aitu ganāmpulku apsaimniekotāji.

Lai gūtu ieskatu, kā nobarot jērus, pielietojot precīzo tehnoloģiju barotavas, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) 2020. gadā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta aitkopības saimniecībā SIA “Texel.lv” uzsāka demonstrējumu, kura mērķis bija parādīt precīzo tehnoloģiju izmantošanas iespējas intensīvā jēru nobarošanā, pielietojot nelimitētu un porcijveida barības padevi.

Eiropas valstu pieredze liecina, ka gaļas šķirņu jērus ir izdevīgi nobarot novietnēs ar kombinēto spēkbarību un nelielu rupjās lopbarības daudzumu. Nelielās novietnēs spēkbarības izdalei biežāk tiek izmantotas birstošās siles, bet skaitliski lielās novietnēs jērus ēdina, izmantojot pilnīgi samaisītu barību no barības dalītāja.

Lai uzsāktu demonstrējumu, tika izvērtēta novietne, kur nobarojamajam jēram paredzēta 1 m² platība ar kvalitatīvu pakaišu materiālu, pludiņa tipa dzirdnes un brīva pieeja kvalitatīvai rupjajai lopbarībai un barības automātiem, labu mikroklimatu un specifiskām barošanas iekārtām.

Tika izveidotas divas nobarojamo jēru grupas ar atšķirīgu spēkbarības izdales veidu. Pirmajā demonstrējuma grupā jēri tika baroti no barības izdalītāja, barība tika padota pa porcijām, jēriem nebija tiešas saskares ar tvertnē iebērto barību. Izmantota barotava TR-27 (swing) ar  tilpumu 80–90 litri. Tā paredzēta 30–50 atšķirtu dzīvnieku ēdināšanai, kam dzīvmasa ir 20–40 kg. Barotavai ir 360 grādu pagrieziena dozēšanas mehānisms, kas nodrošina brīvu uzpildi.  Tai ir 4–20 barības padeves līmeņi, ko var precīzi pielāgot atbilstoši dzīvnieku ēšanas ātrumam.

Otrā demonstrējuma grupā jēri tika baroti no birstošās siles neierobežoti, barība silē atradās pastāvīgi. Izmantota barotava TR-5, nelimitēti ar regulējamu plūsmu. Tā paredzēta 25–30 atšķirtu dzīvnieku ēdināšanai. Ar to sausā barība ir vienkārši padodama. Mazie dzīvnieki, kuru dzīvmasa ir 6–30 kg, no šāda tipa barības vietnes ātri pielāgojas ēst. Šāda barotava ir vienkārši manuāli uzpildāma, tās tilpums ir 120 litru.

Demonstrējumā esam realizējuši četrus atkārtojumus pa divām grupām katrā. Tika veiktas barības analīzes rupjajai lopbarībai, kuras sagremojabība bija virs 70 %, tika aprēķinātas barības devas nobarojamo jēru grupām.

Jēriem dzīvmasas kontrole tika veikta gan pēc jēru piedzimšanas, gan ap 60. dienu, kad jēri tika atšķirti no mātēm un veidotas demonstrējuma grupas. Šo grupu jēriem dzīvmasas kontrole tika veikta 3–4 reizes līdz jēru realizācijai. Nobarošanas beigu fāzē tika veikti muguras garā muskuļa un taukaudu dziļuma mērījumi pret 13. ribu, izmantojot ultrasonogrāfijas metodi.

Jēru vidējais realizācijas periods visos atkārtojumos bija no 102 dienām 3. atkārtojumā līdz 127 dienām 4. atkārtojumā.

1. attēls. Vidējais jēru realizācijas vecums demonstrējuma grupās

No visiem atkārtojumiem visātrāk jēri tika nobaroti un realizēti 3. atkārtojumā, bet 4. atkārtojumā nobarošana tika veikta 127 dienu periodā abās grupās.

2. attēls. Jēru dzīvmasas dinamika demonstrējuma grupās

Kad jērus sāka nobarot, visās grupās to dzīvmasa bija 22,2–25,5 kg robežās, bet, realizējot dzīvniekus, vidējā dzīvmasa bija 40–44,5 kg. Jēru kvalitāte ir ļoti atkarīga no aitu māšu apsaimniekošanas kvalitātes, labturības un ēdināšanas apstākļiem, tādēļ Lauka dienā, kurā tika izvērtēti demonstrējuma pirmie rezultāti, saimniecības pārstāvis dalījās ar pieredzi, kā ierīkot un apsaimniekot zālāju zelmeņus, kas paredzēti aitu māšu ganībām. Lauka diena saimniecībā notika 30. jūnijā, interesenti varēja aplūkot ganību kopšanas pasākumus, ko saimniecībā praktizē regulāri.

Lauka dienas apmeklētājiem tika skaidroti zelmeņu ražības faktori un vērtēts, cik hektāros aitu mātēm dienā vajadzība ganīties, lai tās uzņemtu nepieciešamo sausnas kilogramu daudzumu. Šajā Lauka dienas pasākumā tika demonstrēta kultivēto  ganību zālāju sausnas ražas noteikšanas ierīce EC09 Electronic Platemeter, ar ko strādā LLKC konsultanti. Ganību apsaimniekošanai svarīga ir pareiza aploku noganīšana, lai ganāmpulks zāles resursu izmantotu maksimāli efektīvi. Šim nolūkam ganības racionāli ir dalīt porcijās un svarīgi darīt to precīzi, pēc nepieciešamā sausnas daudzuma konkrētajā zālāja konkrētajā brīdī konkrētajam ganāmpulkam. Ierīce izmantojama kultivētajos ganību zālājos, jo iekārtā mērīšanas sensori darbojas kopā ar ieprogrammēto formulu, kas izstrādāta, ņemot vērā zāles augstuma un blīvuma attiecību, un attiecīgi aprēķina sausnas daudzumu, par pamatu pieņemot šādu zālāju barības vērtību. Netipiskos ganību zālājos – pāraugušos, izdegušos vai tādos, kur aug ganībām nepiemēroti augi, iekārta nedos ticamu rezultātu, jo šādas vietas kvalitatīvas lopkopības skatījumā nevar tikt uzskatītas par kultivētām ganībām.

Iekārtas operators (saimnieks, konsultats), ejot pa platību, veic vismaz 30–40 mērījumus 1 ha platībā, izvēloties vienu maršrutu, izvairoties no netipiskām ganību vietām (iebrauktuves, nezālaines, mēslaines). Iegūto lielumu izmanto, lai aprēķinātu platību, kāda nepieciešama vienam dzīvniekam dienā, un tālāk samēra pēc saimniecības ganību plāna nepieciešamo aploku. Atkārtotu mērījumu veic pēc plānotā noganīšanas laika, lai saprastu, cik zāles sausnas  ir apēsts, cik ir atlicis un vai ganāmpulks ganībās ir saņēmis pietiekamo sausnas daudzumu. 

Saimniecībā, kurā ganību apsaimniekošana notiek plānveidā, šādus mērījumus rekomendē veikt 2 reizes nedēļā. Iegūtie dati nav agronomiskas rekomendācijas. Lai uzlabotu ganības, nepieciešamas speciālista konsultācijas, bet ieskatu sausnas nodrošināšanai aploku platībā var gūt jebkurš apmācīts saimniecības pārstāvis.

3. attēls. EC09 Electronic Platemeter

Demonstrējuma saimniecībā aitu mātēm ir iespēja diennakts karstajā laikā atgriezties novietnē, kur barības galdā ir pieejama rupjā lopbarība. Šāds saimniekošanas modelis nodrošina to, ka jēri dzimst labi attīstīti un mātēm piena periodā ir pietiekami piena.

Darbs demonstrējumā turpinās, bet atkārtojumos nav novērotas būtiskas atšķirības jēru nobarošanā starp abām grupām. Jēru nobarošanas periodā spēkbarība veido vislielāko izmaksu daļu. Jo ātrāk jēri tiek nobaroti, jo mazākas izmaksas uz 1 kg dzīvmasas pieauguma.

Demonstrējums tiek realizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/20/P23. Demonstrējuma tēma “Precīzo tehnoloģiju izmantošana intensīvā jēru nobarošanā”1. lote.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.