Jūs atrodaties šeit
Latvijā postošākais egļu audžu kaitnieks – astoņzobu mizgrauzis
No visiem kaitēkļiem, kas sastopami mūsu mežos, egļu astoņzobu mizgrauzis atzīstams par vienu no bīstamākajiem kaitēkļiem Eiropā un visbīstamāko kaitēkli Latvijā. Svarīgi ir laikus konstatēt tā klātbūtni mežā.
Mizgrauzis viens pats ir nodarījis lielākus postījumus Latvijas mežos nekā visi pārējie kaitēkļi kopā, tādēļ jo īpaši svarīgi ir laikus konstatēt tā klātbūtni mežā un veikt visus iespējamos pasākumus tā ierobežošanai.
Rūpīgi jāskatās, vai uz egļu stumbra nav pamanāmi mizgraužu ieskreju caurumiņi, kas ir apmēram 1 mm diametrā, un no tiem birst brūni mizas milti.
Šis kaitēklis ir spējīgs iemesties ne tikai novājinātās eglēs un nemizotos kokmateriālos, bet labvēlīgos apstākļos var apdraudēt arī veselus kokus un audzes, radot kokiem neatgriezeniskus bojājumus. Intensīvas savairošanās gadījumā var iet bojā veselas audzes, kā tas jau spilgti vērojams vairākās vietās Eiropā.
Kas ir mizgrauzis?
Egļu astoņzobu mizgrauzis ir neliela – līdz 5 milimetrus liela vabole, kura vairojas aiz egles mizas – lūksnē – visdziļākajā mizas slānī, kurā noris augam tik svarīgā organisko vielu pārvadīšana.
Pirmie izlidojumi var sākties jau aprīļa beigās
Egļu astoņzobu mizgraužu pirmie izlidojumi sākas, kad gaisa temperatūra paaugstinās virs 20 grādiem – parasti tas ir maija sākumā/vidū, reizēm jau aprīļa beigās. Šajā periodā laika apstākļi parasti ir sausi, silti un bez vēja – tie ir labvēlīgi nosacījumi egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.
Kad mizgraužu vaboles izlidojušas no zemes, tās pēc smaržas meklē jaunajai paaudzei piemērotas attīstības vietas – vīstošas, novājinātas, vēja gāztas vai lauztas egles vai svaigi cirstus egļu kokmateriālus.
Ieteicams savlaicīgi domāt par veselīga un kvalitatīva egļu meža veidošanu.
Dabiskie ienaidnieki un klimatiskie apstākļi
Lai gan šim mizgrauzim dabā ir vairāki desmiti dabisko ienaidnieku (plēsīgie kukaiņi – īsspārņi (Staphylinidae) un skudrulīši (Thanasimus formicarius L.), to ietekme uz mizgraužu skaita samazināšanos ir salīdzinoši niecīga, un tieši dabas apstākļi daudz lielākā mērā kontrolē gan šo kukaiņu izplatīšanos, gan arī to ierobežošanu.
Latvijā pēdējos gados ir tādi klimatiskie apstākļi, kas ir labvēlīgi, lai mizgrauzim varētu attīstīties divas paaudzes, kas ļauj kukaiņu apjomam palielināties kritiskos apmēros.
Vējgāzēs bojāto koku un malkas izstrādi labāk veikt ziemas periodā, bet jūnija sākumā vajadzētu apstaigāt un novērtēt, vai egļu audzē nav ieviesušies mizgrauži, to var redzēt pēc ļoti retiem mizas caurumiem (zaru žāklēs vai uz sakņu kakla atrodami mizas milti).
Ja esi konstatējis mizgraužu masveida savairošanos, dodies uz Valsts meža dienestu pēc sanitārās cirtes atļaujas.
Egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās monitoringa dati par 2022. gadu liecina, ka Vidzemes, Rīgas un Latgales reģiona meža īpašnieku meži nebūs pasargāti no šī kaitēkļa. Tādēļ jo īpaši svarīga ir vienota un gudra meža apsaimniekošana.
Ieteikums meža īpašniekiem – apsekot savus meža īpašumus un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar meža speciālistiem par riskiem un aizsardzības pasākumiem pret egļu astoņzobu mizgrauzi.
Meža īpašnieks jautā:
Īpašumā ir neliels mežs ap 1 ha platībā. Mežā ir četras nokaltušas mizgraužu bojātas egles, ap 32 cm caurmērā. Meža inventarizācijas termiņš beidzies. Vai drīkst tās nozāģēt pirms inventarizācijas atjaunošanas un vai jāņem ciršanas apliecinājums?
Atbild Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns:
Par šo situāciju minēts Meža likuma 12. panta 4. daļā: “ (4) Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja zemes vienībā nav veikta meža inventarizācija, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus, kā arī gadījumus, kad tiek veikta sauso, bojāto un vēja gāzto koku ciršana normatīvajos aktos par koku ciršanu noteiktajā kārtībā” – un MK noteikumu Nr. 935 “Par koku ciršanu mežā” 40. punktā: “Ja zemes vienībā nav veikta meža inventarizācija, šo noteikumu 39. punktā minētā kārtība netiek piemērota un sauso un gāzto koku ciršanai nepieciešams saņemt apliecinājumu no Valsts meža dienesta.” Tas nozīmē, ka sauso koku ciršana ir atļauta tikai ar apliecinājumu. Citām darbībām (koku ciršana) nepieciešams atjaunot meža inventarizāciju.
Mizgraužu bojāto egļu izvākšana un vispār darbība egļu audzēs būtu veicama ZIEMAS periodā, lai kokmateriālus paspētu izvest no meža ne vēlāk par 1. aprīli, tādējādi samazinot potenciāli iespējamo mizgraužu invāziju!
Inese Ozoliņa,
MKPC Sēlijas nodaļas mežsaimniecības konsultante