Jūs atrodaties šeit

Kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējas

Lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Noslēdzies demonstrējums, ko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs īstenoja par tēmu: “Kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējas barības devā slaucamajām govīm ekonomiski pamatotas ražības sasniegšanai”.

Publiskajā noslēguma seminārā klātesošie iepazinās ar piecu atkārtojumu kopsavilkuma rezultātiem, ieklausījās veterinārārsta Andreja Elksniņa viedoklī par dzīvnieka veselību saistībā ar rupjo lopbarību, diskutēja par skābbarības gatavošanas un uzglabāšanas niansēm.

Demonstrējums tika realizēts z/s “Kalna Dambrāni”, kas apsaimnieko piena liellopu ganāmpulku. Demonstrējuma noslēguma laikā, 2023. gada 26. oktobrī, saimniecībā bija ir 696 slaucamas govis, 635 jaunlopi, 246 ataudzējamās teles un 140 nobarojamie buļļi, kas kopā sastādīja 1431 liellopu vienības. Saimniecībā ir 5 slaucamo un 2 cietstāvošo govju grupas. Slaucamās govis grupē atkarībā no fizioloģiskā stāvokļa, produktivitātes. Rupjās lopbarības avoti slaucamām govīm saimniecībā ir zāles (400 ha) un kukurūzas (320 ha) skābbarība, kā arī siens un salmi. Graudaugus audzē 360 ha platībā, ko nodod pārtikai. Uz 1 liellopu vienību saimniecībā audzē 0,5 ha rupjo lopbarību.  

Demonstrējuma mērķis bija parādīt rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas priekšrocības barības devā. Lai veiktu salīdzinājumu, tika veidotas divas slaucamo govju grupas ar atšķirīgu rupjās lopbarības īpatsvaru barības devā. Pirmajā grupā rupjās lopbarības īpatsvars devā sastādīja 60%  (60:40) un otrajā grupā – 50% (50:50) no kopējās barības devas sausnas. Grupas tika veidotas, kad govis no pēcatnešanās grupas pārvietoja uz nākamo grupu (60-150 slaukšanas dienām). Aprēķināto barības devu govis saņēma vidēji 2,5 mēnešus, pēc tam govis tika pārvietotas uz citām grupām atkarībā no produktivitātes līmeņa. Govju produktivitātes rādītāju (izslaukums, piena sastāvs, veselība, atražošana) uzskaite turpinājās līdz 305.  laktācijas dienai.

Demonstrējuma gaitā tika veiktas zāles un kukurūzas skābbarības paraugu ķīmiskās analīzes. Zāles un kukurūzas skābbarības ķīmisko analīžu rezultāti izlases rādītājiem atspoguļoti 1. tabulā.

1. tabula. Zāles un kukurūzas skābbarību kvalitatīvo rādītāju robežvērtības pa gadiem

NEL⁕ neto enerģija laktācijā
DDM⁕ sausnas sagremojamība

1. tabulas dati parāda, ka analīžu rādītāji pa gadiem bijuši mainīgi. Zāles skābbarībā kopproteīna līmenis variējis no 11,7 līdz 17% robežās, NEL rādītājs – no 5,4 līdz 6,4 MJ/kg, DDM – no 57,4 līdz 67,7% (optimāli virs 65%). Kukurūzas skābbarībā svarīgs ir cietes saturs, kas svārstījies no 24 līdz 39,1%. DDM rādītājs kukurūzas skābbarībā augstāks salīdzinoši ar zāles skābbarību un ir bijis robežās no 64,6 līdz 74,6%. Saimniecība strādā pie DDM uzlabošanas un dažādu riska faktoru ietekmes novēršanas skābbarības sagatavošanas procesā, lai iegūtu rupjo lopbarību ar augstāku barības vielu saturu. Jo optimālāks būs šis rādītājs, jo labāk dzīvnieks spēs izmantot tajā esošās barības vielas.

Barības devas sastādītas un koriģētas atbilstoši skābbarību ķīmisko analīžu rezultātiem, slaucamās govis nodrošinot ar nepieciešamajām barības vielām atbilstoši to fizioloģiskajam stāvoklim. 2. tabulā redzam 1. atkārtojuma barības devas demonstrējuma grupām.

2. tabula. 1. atkārtojuma barības devas demonstrējuma grupām pie vidējā dienas izslaukuma 45 kg

Ievērojot atgremotāju ēdināšanas principus, rupjās lopbarības kvalitāti un demonstrējuma nosacījumus, barības devas tika sastādītas un koriģētas katra atkārtojuma demonstrējuma grupām. Lai saprastu, vai aprēķinātās barības devas atbilst barības galdā esošajam, tika veiktas TMR barības maisījuma ķīmiskās analīzes demonstrējuma grupām. Konkrēti 1. atkārtojuma abu grupu TMR rezultāti atspoguļoti 3. tabulā.

3. tabula. TMR barības maisījuma ķīmisko analīžu rādītāji demonstrējuma grupām 1. atkārtojumā

Salīdzinot ķīmisko analīžu rezultātus barības galda paraugā ar aprēķināto programmā, atšķirības nav lielas, ņemot vērā, ka lopbarības līdzekļu sastāvi ne vienmēr ir pilnīgi un spēkbarību piegādes partijas ir atšķirīgas. Regulāri tika kontrolēts TMR barības maisījuma strukturālais sastāvs, izmantojot PennState sietus, lai noteiktu barības daļiņu frakciju proporcijas. Tās svarīgas, lai pēc iespējas optimālāk tiktu nodrošinātas govs spurekļa funkcijas (gremošana, siekalu izdalīšanās). Optimālo barības daļiņu garumu ietekmē barības līdzekļu iekraušanas secība, rupjās lopbarības smalcinājuma pakāpe, lopbarības maisīšanas ilgums, kā arī maisītāja nažu asums. 4. tabulā redzami izsijāto barības maisījumu vidējie rezultāti.

4. tabula. TMR barības maisījuma strukturālais sastāvs, izmantojot Pen State sietus demonstrējuma grupās

Augšējā sietā jābūt vismazākajam procentuālajam sastāvam, salīdzinot ar pārējiem sietiem. Sietā zem augšējā – masas frakcijai jābūt vislielākajam procentuālajam sastāvam un tam jāraksturojas ar efektīvas (durstīgas) kokšķiedras klātbūtni. Ja daļiņu garums augšējā sietā ir pārāk liels, govij pastāv iespēja šķirot barību. Rezultātā aprēķinātā deva var atšķirties no izēdināmās dabā. Mūsu gadījumā nelielas atšķirības vērojamas grupā, kur rupjās lopbarības nodrošinājums barības devā bija 60% no kopējiem barības devas sausnas kg II un IV sietā, savukārt, apakšējā (IV) sietā koncentrētās barības atlikumi mazāki, kas varētu būt saistīts ar mazāku spēkbarības daudzumu barības devā.

Iegādātie termometri demonstrējuma ietvaros deva iespēju kontrolēt TMR barības maisījuma temperatūru barības galdā un skābbarību tvertnēs. Konkrēti pie āra temperatūras 14°C, zāles skābbarības tvertnē tā bija 18°C, kukurūzas – 19°C. Teorētiski salīdzinot ar āru, temperatūrai nevajadzētu pārsniegt +/- 5°C robežas. Barības galdā temperatūra variēja no 13 līdz 15°C, kas ir optimāli un nepārsniedz 17°C robežu.

Demonstrējuma laikā precīzāka rezultāta ieguvei tika veikti pieci atkārtojumi. Demonstrējuma grupu raksturojums apkopots 5. tabulā.

5. tabula. Demonstrējuma grupu raksturojums piecos atkārtojumos

Noslēdzoties atkārtojumam, govju skaits bija mazāks, jo daļai iestājās cietstāves periods vai bija notikusi brāķēšana.

Veikta demonstrējuma gaitā iegūto rezultātu: piena ražības un kvalitatīvo rādītāju; grūsnības iestāšanās un slimību uzskaite, iegūto rādītāju matemātiskā apstrāde un analīze piecos atkārtojumos (katrā astoņās piena kontrolēs)  abās demonstrējuma grupās. Iegūtie vidējie rādītāji atspoguļoti 6. tabulā.

6. tabula. Demonstrējuma grupu vidējais izslaukuma, EKP, piena sastāva un kvalitātes rādītāji piecos atkārtojumos un vidēji demonstrējuma laikā 

Vidējais izslaukums lielāks grupā ar rupjās lopbarības īpatsvaru 50% (50:50) devā, bet, pārrēķinot uz EKP daudzumu, augstāks tas bija grupā ar rupjās lopbarības īpatsvaru 60% (60:40) devā – 37,56 kg. Lielāks tauku saturs (3,38%) novērots grupā 60:40, olbaltumvielu saturs vidēji 5 atkārtojumos abām grupām bija vienāds – 3,21%. Arī vidējais laktozes un urīnvielas saturs pienā starp abām grupām  nozīmīgi neatšķīrās. Būtiski lielāks vidējais somatisko šūnu skaits (SŠS) pienā bija grupā ar rupjo lopbarību 50% (grupa 50:50), kas varētu norādīt uz iespējamu neidentificētu cēloni dzīvnieka veselībā.

Govju sadalījums pēc tauku un olbaltumvielu attiecības redzams 1. attēlā. Lielākais govju īpatsvars abās demonstrējuma grupās atrodas optimālajā robežā (iezīmēts ar sarkanu). Tomēr vidējā tauku un olbaltumvielu vidējā attiecība abās grupās tikai nedaudz lielāka par 1 (1,06 un 1,03), kas  norāda uz acidozes risku dzīvniekiem.

1. attēls. Govju sadalījums pēc tauku un olbaltumvielu attiecības

Proteīna un enerģijas līdzsvaru barības devā un tā sakarību ar olbaltumvielu un urīnvielas saturu pienā ir analizējuši daudzi citu valstu zinātnieki un noskaidrojuši, ja piena olbaltumvielu saturs ir  3,3% un urīnvielas saturs pienā ir no 15 līdz 30 mg dL-1, tad govīm ir optimāls gan enerģijas, gan proteīna nodrošinājums barības devā. Ja govij pārraudzības kontrolē  olbaltumvielu saturs pienā ir 3,3%, bet urīnvielas saturs mazāks par 15 mg dL-1, tas norāda uz proteīna iztrūkumu barības devā. Turpretī, ja olbaltumvielu saturs pienā saglabājas 3,3%, bet urīnvielas saturs  pārsniedz 30 mg dekalitrā (35 līdz 40 mg dL-1), tas var liecināt par proteīna pārpalikumu barības devā.

Govju sadalījumu pēc urīnvielas satura pienā abās demonstrējuma grupās raksturo 2. attēls. Lielākais govju skaits un īptsvars (87,4 un 84,5%) atrodas pieļaujamo robežu zonā abās demonstrējuma grupās.

2. attēls. Govju sadalījums pēc urīnvielas satura pienā

Vidējais servisa periods (SP) piecos atkārtojumos:  grupā 60:40 – 166 dienas; grupā 50:50 – 143 dienas. SP garāks grupā 60:40 par 23 dienām salīdzinoši ar grupu 50:50. Iespējams, ka grupā 50:50 govis 100 dienu periodā pēc atnešanās saņēma lielāku enerģijas nodrošinājumu no koncentrētās barības, kas paātrināja grūsnības iestāšanos. Demonstrējuma laikā abās grupās novērots līdzīgs saslimšanas gadījumu skaits, grupā 60:40 – 24 mastīti, 3 aborti, grupā 50:50 – 23 mastīti, 5 aborti. Veselības stāvoklis abās grupās bijis līdzīgs. Brāķēšanas gadījumi attiecīgi: 3 un 11. Grupā 60:40 brāķēšanas iemesli: plaušas (1), apsēklošanas problēmas (2); grupā 50:50 – plaušas (2), sēklošanas problēmas (2), mastīts (1), kājas (2), vecums (3), mazražība (1). Brāķēšanas iemesli dažādi, tādēļ tos nevarētu sasaistīt ar rupjās lopbarības izēdināšanas īpatsvaru barības devā.

Veikta iegūto rādītāju matemātiskā apstrāde un analīze piecos atkārtojumos. Ekonomiskās efektivitātes noteikšanai izmantoti 7. tabulas dati.

7. tabula. Piecu atkārtojumu vidējie rādītāji ekonomiskajam aprēķinam

Sausnas kg apēdamība abās grupās līdzīga. No 1 kg sausnas saražots piens 60:40 grupā 1,52 kg, 50:50 grupā – 1,54 kg. Kopējā dienas devas cena un izēdināmo koncentrātu dienas devas cena augstāka grupā 50:50 salīdzinoši ar grupu 60:40, attiecīgi par 10,7 un 15,5%.

Vidējie ieņēmumi piecos atkārtojumos no piena dienā augstāki grupā 50:50 par 0,21 EUR salīdzinoši ar grupu 60:40. No piena ieņēmumiem dienā atņemot izēdināmās dienas devas cenu, augstāku iznākumu nodrošina grupa 60:40, t. i., ieņēmumi lielāki par 0,46 EUR salīdzinoši ar grupu 50:50. Vidējais koncentrātu patēriņš uz 1 kg piena grupā 60:40 sastāda 272 gramus, grupā 50:50 – 321 gramu. Attiecīgi uz 1 EKP kg 301 un 362 gramus. Grupā 60:40 koncentrātu patēriņš uz 1 kg piena ir par 49 gramiem un uz 1 EKP kg par 61 gramu  mazāks salīdzinoši ar grupu 50:50. Veicot aprēķinu, gadā uz 100 govīm tas sastāda attiecīgi 10 248 EUR un 12 637 EUR papildu izmaksas grupā 50:50.

Demonstrējums pierādīja, ka rupjās lopbarības īpatsvara palielināšana barības devā samazina spēkbarības patēriņu uz 1 kg piena par 50–60 gramiem dienā, kas būtiski neietekmēja izslaukumu, EKP kg daudzumu un atražošanas rādītājus. Tomēr aprēķini liecina, ka, izēdinot barības devu, kurā koncentrātu saturs bija 50% no kopējās sausnas, par 10,7% palielinājās kopējās barības devas izmaksas.

Ziedīte Bimšteine,
LLKC Jēkabpils biroja lopkopības konsultante

Daina Jonkus,

LBTU, Dzīvnieku zinātņu institūts, profesore

Demonstrējums ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros par tēmu: “Kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējas barības devā slaucamajām govīm ekonomiski pamatotas ražības sasniegšanai” (LAD 2.1-20/20/P21, 4. lote). Atbalsta LAD un Zemkopības ministrija.


Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.