​Teļu respiratorā sindroma identifikācija un ierobežošana

Ar respiratoro sindromu pasaulē vidēji slimo 35–50 % liellopu. Biežāk slimību konstatē piena teļiem līdz trīs mēnešu vecumam vai vaislas gatavību sasniegušām telēm.

Respiratoro slimību dēļ ik gadu piensaimniecības zaudē pat līdz 15–17 % teļu piena periodā(vidēji 10–12 %). Elpošanas slimības liellopu ganāmpulkos izplatās ļoti strauji, to sekmē liela dzīvnieku koncentrācija novietnē, liels relatīvā gaisa mitrums (RH >70 %) un zema teļu imunitāte. Slimošanas laikā teļiem novēro augšanas un attīstības traucējumus, kas nākotnē būtiski ietekmē slaucamo govju veiktspēju. Ņemot vērā, ka respiratorās slimības piensaimniecībām rada lielus ekonomiskos zaudējumus, dzīvnieku īpašniekam sadarbībā ar veterinārārstu jāizstrādā slimību ierobežošanas un profilakses plāns, kurš pamatā ir balstīts uz dzīvnieku imunitātes stiprināšanu, lielāko uzmanību veltot jaunpiena kvalitātei un izēdināšanas laikam, barošanai, kopšanai, sanitārijai un higiēnai, neaizmirstot par teļu sprostu tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju. Pēc pieredzes varu teikt, ka vakcinācija būs efektīva tikai tad, ja netiks pieļautas rupjas kļūdas teļu ēdināšanā, turēšanā un kopšanā.

Biežāku teļu saslimstību ar respiratorajām slimībām Latvijā konstatē tajās saimniecībās, kurās bieži tiek iepirkti liellopi. Speciālisti šo faktoru skaidro ar nepietiekamu dzīvnieku imunizāciju un kļūdām biodrošībā. Lai ierobežotu jebkuru infekcijas slimību, ir jāveic regulāra infekcijas slimību uzraudzība, nosakot slimību ierosinātājus un to jutību pret biežāk praksē lietotajām antibiotikām, kā arī saimniecībās iepirktie dzīvnieki pirms pievienošanas pamata ganāmpulkam 30–40 dienas jātur karantīnā. Jāatceras, ka karantīnas laikā iepirktie dzīvnieki katru dienu ir jānovēro. Veselības stāvokļa izmaiņu gadījumā uz saimniecību jāaicina veterinārārsts, lai slimajiem dzīvniekiem uzstādītu pareizu diagnozi un sāktu to savlaicīgu ārstēšanu.

Teļu respiratorais sindroms ir slimību komplekss, kura cēloņi ir multifaktoriāli. Par galvenajiem teļu respiratoro slimību cēloņiem jāmin vīrusu un baktēriju ietekme, teļu imunitāte, novietnes mikroklimats un dzīvnieku blīvums novietnē. Bieži respiratorās slimības tiek konstatētas saimniecībās, kurās periodiski cirkulē govju virusālās diarejas vīruss, liellopu respiratori sincitiālais vīruss, govju alfaherpesvīruss, liellopu adenovīruss, liellopu korona vīruss un paragripas-3 vīruss. Parasti slimajiem teļiem respiratoro slimību gadījumos laboratoriskajos izmeklējumos konstatē ne tikai vīrusu klātbūtni. Bieži vīrusu izraisītām respiratorajām slimībām pievienojas novietnē esošās baktērijas: Mannheimia haemolytica, Mycoplasma bovis un Pasteurella multocida, tādēļ teļiem plaušās veidojas plaši pneimonijas perēkļi, kā rezultātā ļoti strauji pasliktinās teļu vispārējais veselības stāvoklis. Kā svarīgākās klīniskās pazīmes teļu respiratorā sindroma gadījumā jāmin: paaugstināta ķermeņa temperatūra 39,5 līdz 40,5 °C, strauja sekla elpošana (elpošanas frekvence lielāka par 26 reizēm minūtē), klepus, izdalījumi no nāsīm, acu asarošana.

Ļoti svarīgi ir savlaicīgi atklāt pneimonijas perēkļus plaušās. Dažādās zinātnieku publikācijās ir minēts, ka teļiem, kuri klepo, divas reizes biežāk konstatē pneimoniju, taču 10 % teļu, kuriem ar ultrasonogrāfiju ir konstatēti plaušās pneimonijas perēkļi, kā klīniskā pazīme ir novērots klepus.

Ņemot vērā biežu teļu saslimšanu ar respiratoro slimību kompleksu Latvijas piensaimniecībās, kopš 2023. gada Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar LBTU un Zemnieku saeimu realizē Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta demonstrējumu Saldus novada piena lopkopības saimniecībā SIA “Rītnieki” par tēmu: “Plaušu bojājumu ietekme uz vaislas teļu augšanas un attīstības potenciālu” (LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P8), 2. lote. Demonstrējuma mērķis ir praktiski parādīt, kā ar ultrasonogrāfijas metodes palīdzību noskaidrot plaušu bojājuma pakāpi teļiem līdz 6 mēnešu vecumam un bojājumu ietekmi uz dzīvnieku augšanu un attīstību, kā arī noteikt un prognozēt ekonomiskos zaudējumus dažādās plaušu bojājumu pakāpēs.

Demonstrējuma laikā tika izvirzīti vairāki uzdevumi. Svarīgākie bija identificēt teļus līdz 6 mēnešu vecumam ar respiratorā sindroma klīniskajām pazīmēm, noteikt plaušu konsolidācijas pakāpi ar ultrasonogrāfu teļiem, kuriem konstatē respiratorā sindroma klīniskās pazīmes, kā arī regulāri novērtēt teļu dzīvmasas pieaugumu līdz vaislas gatavības sasniegšanai.

Demostrējuma laikā iegūti šādi rezultāti.

1. tabula. Teļu dzīvmasa un dzīvmasas pieaugums demonstrējuma grupās

Pēc 1. tabulā apkopotajiem datiem var secināt, ka teļiem, kuriem ar ultrasonogrāfiju atklāja lielāku plaušu konsolidācijas pakāpi, respiratorā sindroma gadījumā dzīvmasas pieaugums bija vidēji par 100–200 g mazāks nekā teļiem ar konsolidācijas pakāpi USG=0-2.

Plaušu konsolidācijas pakāpes noteikšanas metodiku, izmantojot ultrasonogrāfijas metodi, ir izstrādājuši ASV Viskonsinas Universitātes zinātnieki (https://www.vetmed.wisc.edu/fapm/svm-dairy-apps/calfscan-calf-lung-ultra...).

1. attēls. Plaušu konsolidācijas pakāpes novērtējuma skala

Izmantojot Viskonsinas zinātnieku izstrādāto metodiku, SIA “Rītnieki” demonstrējuma laikā tika veikta plaušu konsolidācijas pakāpes noteikšana demonstrējumu grupu dzīvniekiem saskaņā ar demonstrējuma metodiku arī otrajā atkārtojumā. Ultrasonogrāfijas tehnika: utrasonogrāfa darba frekvencei jābūt 7,5–8,5 MHz, darbam izmato lineāro zondi. Labās puses plaušu daivas izmeklējumus veic labajā pusē no 10. līdz 1. ribstarpai, kreisās puses plaušu daivas izmeklē kreisajā pusē no 10. līdz 2. ribstarpai.

2. attēls. Plaušu konsolidācijas pakāpes noteikšana SIA “Rītnieki” demostrējuma grupu teļiem

2. tabula. Plaušu konsolidācijas pakāpe otrā atkārtojuma demonstrējuma grupu teļiem

Otrā atkārtojuma demonstrējuma grupu teļiem ir vērojama lielāka respiratorā sindroma ietekme. Pirmajā atkārtojumā plaušu konsolidācijas pakāpe ar USG=4 bija konstatēta diviem teļiem, bet otrajā atkārtojumā būtiski plaušu bojājumi konstatēti 17 teļiem (USG=3-5, 2. tabula). Ļoti iespējams, ka 2024. gadā lielāku respiratorā sindroma teļu saslimšanas gadījumu skaitu izprovocēja pārāk lielais relatīvā gaisa mitrums, kuru Kurzemes reģionā veicināja regulārās lietavas. To dēļ arī dzīvnieku novietnē bija ievērojami augstāks relatīvais gaisa mitrums, sasniedzot pat RH=86 %, kas bija par 18 % vairāk nekā 2023. gada augustā. Ņemot vērā, ka otrajā atkārtojumā teļu saslimstība ar respiratoro slimību kompleksu bija augstāka, tika pieņemts lēmums četriem otrā atkārtojuma teļiem paņemt uztriepes no deguna dobuma, plaušu slimību ierosinātāju un antibiotiku jutības noteikšanai. Veicot laboratoriskos izmeklējumus, nosūtītajos paraugos tika izdalīti šādi plaušu respiratoro slimību kompleksa patogēni: Actinobacter calcoaceticus, Actinobacter lwoffi, Klebsiella pneumonia, Pasteurella multocida. Laboratoriski tika noteikta arī antibiotiku jutība.

3. tabula. Antibiotiku jutība (J – jutīgs, R – rezistents)

Rūpīgi izanalizējot 3. tabulā apkopotos laboratorisko izmeklējumu rezultātus, jāsecina, ka tipiskākajam pneimoniju izraisītājam Pasteurella multocida ir rezistence pret eritromicīnu un tetraciklīnu, taču pārējās izolētās patogēnās baktērijas Klebsiella pneumonia, Actinobacter calcoaceticus, Actinobacter lwoffi ir ļoti rezistentas pret veterinārijā biežāk lietotajām antibiotikām.

Kā šādā situācijā rīkoties saimniekam? Atbilde nav izsakāma vienā teikumā. Sākumā jāveic precīza teļa aprūpe un ēdināšana pēc dzemdībām. Šādos apstākļos svarīgi ir teļus turēt kārtīgi iztīrītos un dezinficētos sprostos vai aizgaldos. Vēlams veidot nelielas viena vecuma teļu grupas, līdz 6 teļiem grupā. Pēc teļu pārvietošanas no sprostiem uz aizgaldiem jāveic kārtīga teļu sprostu mazgāšana, lietojos speciālus putas veidojošus mazgāšanas līdzekļus, kurus aplicē uz sprosta virsmām. Uz sprosta virsmām uzklāto putu ekspozīcijas laiks ir 20–25 minūtes, pēc tam jāveic rūpīga sprostu mazgāšana ar augstspiediena mazgāšanas iekārtu tik ilgi, kamēr mazgājamais ūdens vairs neputojas. Pēc mazgāšanas teļu sprostus vai aizgaldus izžāvē, un uz sausām virsmām aplicē dezinfekcijas līdzekli. Šādi apstrādājot teļu turēšanas vietas, ir iespējams samazināt teļu sprostos un aizgaldos patogēnās baktērijas vismaz par 50–80 %, kas būtiski atslogo bakteriālo spiedienu uz teļa imunitāti, īpaši pēc teļa dzīves 10. dienas. Lai neveidotos antimikrobiālā rezistence, ir svarīgi teļu novietnē nodrošināt labu mikroklimatu, neveidot lielas dzīvnieku grupas, bet veikt dažādas darbības, kas stiprina teļu imunitāti.

LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr.10.2.1-2.36/23/P8.

Aija Mālniece,
Dr.med.vet., docente, LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta direktore, veterinārārste

Dainis Arbidāns,
LLKC lopkopības nodaļas konsultants eksperts veterinārmedicīnā