Aizvadīta lauka diena par kvalitatīvas lopbarības sagatavošanu

LLKC Limbažu konsultāciju birojs sadarbībā ar Z. Blauu  un Ainažu pagasta z/s ”Punči” 2022. gadā ierīkoja demonstrējumu  “Optimāla augsnes pH līmeņa uzturēšana tauriņziežu-stiebrzāļu zālājos”. Katru gadu lauka dienā klātesošie tiek ne vien  informēti par  demonstrējumā veiktajiem novērojumiem un iegūtajiem rezultātiem, bet arī apskatīta vēl kāda ganāmpulku īpašniekiem aktuāla tēma. Šogad tā bija veltīta nosacījumiem,  kas jāievēro, lai sagatavotu kvalitatīvu rupjo lopbarību.

Pēc rīta kafijas un dalībnieku reģistrācijas Limbažu KB augkopības konsultante Brigita Skujiņa iepazīstināja klātesošos ar lauka dienas programmu un atgādināja klausītājiem  par nosacījumiem, kas jāievēro, piesakoties ekoshēmas 2.1. atbalstam par augsnes kvalitātes un reakcijas optimizāciju. Dienas turpinājumā z/s ”Punči” īpašnieks Kārlis Feldmanis iepazīstināja dalībniekus ar saimniecību, izrādot fermu, pastāstot par saimniecībā sagatavotās lopbarības sastāvu un, protams, demonstrējot darbībā slaukšanas robotu, kurš pagājušā gada nogalē tika uzstādīts saimniecībā.

Pēc saimniecības apskates SIA “Latvijas Šķirnes sēklas”  agronome Iveta Gūtmane atgādināja klātesošajiem par atšķirībām stiebrzāļu un tauriņziežu  attīstības fāzēs un to, kā pieņemt lēmumu par tauriņziežu-stiebrzāļu zālāju optimālo novākšanas laiku. Atšķirībā no pērnā gada, kad sēju un pļaušanu ietekmēja sausums, šis gads ir izcēlies ar siltumu un mitrumu. Lai arī pavasaris it kā bija labs, tomēr maijs diezgan vēss, augi negribēja augt. Šogad bija tipiski sējas gadā redzēt ziedošu āboliņu, lucernu un citus daudzgadīgos tauriņziežus, kam normāli būtu jāzied tikai nākamajā gadā pēc sējas. Tas norāda uz augu stresu, tāpat kā tas, ka šogad airenes sev netipiski pēc pļaujas ļoti vārpoja. Pirmais pļāvums stiebrzālēm ir stiebrošanas beigu vai vārpošanas sākuma stadijā, bet tauriņziežiem – pumpurošanās vai ziedēšanas sākumā. Jauktajā zālājā vienmēr jāorientējas pēc stiebrzālēm. Aktuāla bija tēma par zālāju pļaušanas biežumu, kad veikt sezonas pēdējo pļāvumu un kādā augstumā, jo šie faktori ietekmē lopbarības kvalitāti, zālāju pārziemošanu un ilggadību. Izrādās, nereti tiek pļauts par zemu. Atkarībā no dažādiem apstākļiem (zālāja sugu sastāva un iedalījuma, lauka izlīdzinātības utt.) optimāli būtu pļaut 8 līdz 12 cm augstumā, un pēdējā pļāvumā nav svarīgi, kad to dara, bet galvenais – nenopļaut par zemu.

Dienas turpinājumā liellopu ēdināšanas konsultante Ieva Krakopa uzsvēra, cik nozīmīgi, gatavojot rupjo lopbarību, ir to pareizi sasmalcināt. Smalcinātu barību govis nevar šķirot, kas ir svarīgi, jo šķirojot tiek traucēta dzīvnieka spurekļa optimāla darbība, pazeminās tauku saturs pienā, tāpat mazinās lopiņa imunitāte. Sagatavotās barības kvalitāte tika novērtēta,  izmantojot speciāli izgatavotas sijāšanas kastes. Tika izmantoti paraugi no saimniecībā sagatavotā barības maisījuma kopā ar spēkbarību un tīrā zāles-tauriņziežu skābbarība. Sijāšanas kastu “acu” diametrs ir 19,7 un 4 mm, sadalot sijāto barību pa rupjuma-garuma frakcijām. Ceturtajā kastē iekrita tā barības daļa, kas smalkāka par 4 mm. Lektore uzsvēra, ka govs priekškuņģim par smalku ir tikai tā frakcija, kas iekrīt ceturtajā sijāšanas kastē. Abi barību veidi bija ļoti labi sasmalcināti un visu četru barības frakciju procentuālā attiecība bija optimāla. “Punčos” agrāk barību novāca ar svācējpiekabi, bet pirms dažiem gadiem tika iegādāts smalcinātājs John Deere, kurš lieliski pilda savas funkcijas un ir palīgs kvalitatīvas lopbarības sagatavošanā. Smalcināto zāles lopbarību var kvalitatīvāk noblietēt.

Lauka dienas turpinājumā Limbažu KB augkopības konsultante B. Skujiņa iepazīstināja lauksaimniekus ar demonstrējuma “Optimāla augsnes pH līmeņa uzturēšana tauriņziežu-stiebrzāļu zalājos” ierīkošanas gaitu un iegūtajiem rezultātiem. Demonstrējums tika ierīkots 2022. gada pavasarī trīs variantos saistīgas smilts augsnē ar organiskās viela saturu 3,8% un skābu augsnes reakciju.

1. variants – kontrole – bez kaļķošanas;
2. variants – pirms zālāju sējas kaļķots ar granulēto kaļķi AtriGran, 570 kg/ha;
3. variants – pirms zālāju sējas kaļķots ar rupjajiem  kaļķakmens miltiem 6 t/ha.

Konsultante pastāstīja, kādi bija 2023. gada rudenī veikto augsnes analīžu rādītāji katram variantam, kāds laukam dots mēslojums šī gada ražai.

2024. gadā veikti divi pļāvumi un noteikta katra varianta kopraža.

Kontrole (bez kaļķa) – 18,34 t/ha;

2. variants (granulētais kaļķis AtriGran) – 14,69 t/ha;

3. variants (rupji malts kaļķakmens) – 19,85 t/ha.

Lai gan lielāku ražu dod variants ar rupji maltu kaļķakmeni un arī kontrole, jāņem vērā lauka reljefs un augsnes granulometriskais sastāvs, kas ietekmēja ražas apjomu variantā ar AtriGran kaļķi. No pirmā pļāvuma ņemti barības paraugi analīzēm un nosūtīti LBTU Zinātniskās laboratorijas Agronomisko analīžu daļai. Starp variantiem nebija būtisku atšķirību.

Līdz ar to lauka dienas programmas pirmā daļa bija aizvadīta un, kā tas pieņemts, sekoja pusdienu pauze ar gardu zupu, ko papildināja dalībnieku savstarpējās sarunas un dalīšanās pieredzē, ka arī lektoru iztaujāšana.

Pēc pusdienām dalībnieki devās uz demonstrējuma lauku, kur  varēja novērtēt zālāja zelmeni katrā variantā, kā arī tika veikts tā saucamais “lāpstas tests” – aramkārtas dziļumā raktas bedres katrā variantā, novērtēta augsne pēc struktūras un smaržas, novērtēta un salīdzināta  augu sakņu sistēma. Klātesošie ar interesi vēroja un piedalījās paraugu novērtēšanā.

Nobeigumā vēlos pateikt paldies lektoriem Ivetai Gūtmanei  un Ievai Krakopai, kā arī dalībniekiem, jo daļa no apmeklētājiem “Punčos” ieradās jau trešo gadu. Protams paldies demonstrējuma īstenotājiem: Zaigai Blauai un z/s “Punči” īpašniekam Kārlim Feldmanim un viņa komandai. Un kas gan būtu lauka diena “Punčos”  bez tradicionālās soļankas – paldies Marikai un palīgiem!

Demonstrējums realizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P16 (13.lote), demonstrējuma tēma „Optimāla augsnes pH līmeņa uzturēšana tauriņziežu-stiebrzāļu zālājos”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Brigita Skujiņa,
LLKC Limbažu biroja augkopības konsultante