Ziemas kviešu mēslošanas tehnoloģiju efektivitāte

Jau otro gadu LLKC ierīko demonstrējumu “Augu barības vielu izmantošanas efektivitātes palielināšana ziemājos” divos dažādos Latvijas reģionos: Alūksnes novada Mālupes pagasta z/s “Kadiķi M.A.” un Jelgavas novada Platones pagasta M. Katamadzes saimniecībā.

Iesēti ziemas kvieši un pielietoti mēslošanas līdzekļi trijos variantos. Demonstrējuma varianti izvēlēti, lai novērtētu pamatmēslojuma atšķirīga lietošanas laika un devas efektivitāti, tā ietekmi uz augu pārziemošanu, graudu ražu un kvalitāti:

1. līdzšinējais standarta paņēmiens (balstoties uz saimnieka līdzšinējo pieredzi) – kompleksa mēslošanas līdzekļa lietošana rudenī – kontroles variants;
2. kompleksa mēslošanas līdzekļa lietošana pavasarī, pēc mēslošanas plāna, kas sastādīts, pamatojoties uz augšņu agroķīmisko izpēti;
3. kompleksa mēslošanas līdzekļa lietošana rudenī un pavasarī, pēc mēslošanas plāna, kas sastādīts, pamatojoties uz augšņu agroķīmisko izpēti.

Alūksnes novada Mālupes pagasta z/s “Kadiķi M.A.” ziemas kviešu ‘Skagen’ sēja veikta 20.09.2023. ar izsējas normu 240 kg/ha. Augsne smilšmāla ar vidēju fosfora un kālija saturu, pH 5,4, organiskā viela 5,3%. Pirms sējas rugāju lauks nodiskots un nokaļķots ar Nordkalk 200 kg/ha, priekšaugs ziemas rapsis. Veikta mēslošanas līdzekļu lietošana atbilstoši variantiem (1. tabula).

1. tabula Mēslošanas līdzekļu salīdzinājuma varianti z/s “Kadiķi M.A.” un M. Katamadzes saimniecībā, 2024. g.

Alūksnes pusē rudens bija silts, augi labi saceroja un attīstījās, bet ziema kviešu pārziemošanai bija nelabvēlīga, pavasarī augu skaits visos variantos bija samazinājies uz pusi.

Aprīļa sākumā pilnībā atjaunojās veģetācija, augi bija cerošanas stadijā, kura turpinājās līdz mēneša beigām. Maijs bija vēss un augi attīstījās lēni, bet jūnijā, gaisa temperatūrai strauji paaugstinoties, augi strauji attīstījās.

Rudenī herbicīds netika lietots, kas veicināja nezāļu un ziemas rapša attīstību lielā apjomā. Augu augšanas regulators, herbicīdi un fungicīdi izmantoti atbilstoši nepieciešamībai. Ziemas  kviešu raža nokulta 7. augustā. Augstākā graudu raža (4,55 t/ha) iegūta variantā ar dalīto pamatmēslojuma devu, zemākā – 3,37 t/ha, ar pamatmēslojumu tikai pavasarī. Atšķirības starp variantiem varētu skaidrot ar to, ka daļa rudens pamatmēslojuma  izskalojās ar nokrišņiem, bet pavasarī dotais mitruma trūkuma dēļ netika pilnībā izmantots. Graudu raža atbilda pārtikas kvalitātes trešajai grupai ar proteīna saturu 13,28–14,4%.

Lai novērtētu ekonomisko efektivitāti katram variantam, aprēķināts bruto segums 1. Vislielākais radītājs (608,6 EUR/ha) sasniegts trešajā variantā ar dalīto pamatmēslojuma devu, otrā  vieta (577,64 EUR/ha) variantam ar pamatmēslojumu tikai rudenī. Pamatmēslojums pavasarī zemas ražas dēļ šogad bija ekonomiski neizdevīgs (348,7 EUR/ha).

1. attēls. Ziemas kviešu bruto segums, eiro ha-1 un ziemas kviešu graudu raža, t ha-1, z/s “Kadiķi M.A.”

Minerālmēslu cenas šogad pa variantiem būtiski neatšķīrās, un ieņēmumu palielinājumu ietekmēja ražas līmenis (2. attēls). Tendence pa variantiem sakrīt ar bruto seguma 1 grafiku.

2. attēls. Ieņēmumu palielinājums/samazinājums atkarībā no mēslojuma, eiro uz 1 ha, z/s “Kadiķi M.A.”

Atziņas

2024. gada demonstrējuma rezultāti paradīja, ka, lai sasniegtu maksimālu ražu, pamatmēslojumu vajag lietot dalītās devās gan rudenī, gan pavasarī. Ekonomiskie aprēķini apstiprina, ka šis variants ir visizdevīgākais. Tikai rudens mēslojums mazāk efektīvs, bet pamatmēslojumam ar pilnu devu pavasarī vissliktākie ražas un peļņas radītāji.

Jelgavas novada Platones pagasta M. Katamadzes saimniecībā ziemas kvieši ‘Skagen’ iesēti 18.09.2023. Pirms sējas veikta augsnes aršana, lauks nošļūkts un kompaktēts. Augsnes raksturojums: smags smilšmāls, pH – 6,5, organiskās vielas saturs – 3,6%, P₂O₅  – 131 mg/kg, K₂O – 339 mg/kg. Demonstrējumā izmantotie mēslošanas līdzekļi, lietošanas laiks un deva atspoguļoti 1. tabulā.

Augi pārziemoja labi (8 balles visos variantos). Veģetācija atjaunojās marta vidū. Pavasara un vasaras mēneši Jelgavas novadā bija siltāki par klimatiskā standarta normu (3. att.). Salīdzinot ar datiem citviet Latvijā, Jelgavā pavasaris bija ekstremāli sauss, nokrišņu daudzumam nokrītot 40% zem normas. Vasaras pirmajos divos mēnešos lietus bija normas robežās, taču jūlija beigās tas sasniedza ekstremāli augstu līmeni, kad 2 dienu laikā nokrišņu daudzums bija lielāks par jūlija mēneša normu.

3. attēls. Meteoroloģisko apstākļu raksturojums ziemas kviešu veģetācijas periodā, 2024, g., Jelgava (avots: LVĢMC)

Lai novērtētu slāpekļa mēslojuma nepieciešamību, tika veikta hlorofila satura noteikšana, izmantojot N-testeri, laikā no AS30–45. Konstatēts, ka N nepieciešamība ir ļoti cieši saistīta ar meteoroloģiskajiem apstākļiem. Periodā, kad bija auksts, maija pirmās dekādes beigās bija novērojams N trūkums augos, bet, kad paaugstinājās gaisa temperatūra un bija nokrišņi, augs sāka izmantot N mēslojumu un uzrādīja nodrošinājumu virs 700 punktiem (22. maijā) visos variantos.

4. attēls. Slāpekļa nepieciešamība mēslojuma variantos ziemas kviešos, N-testera punkti, AS31–47, 2024. g., M. Katamadzes saimniecībā

Augu attīstību un barības vielu uzņemšanu būtiski ietekmēja aukstums maija sākumā un paaugstināta gaisa temperatūra jūnijā. Nezāļu (ķeraiņu madara, sārtā panātre, ganu plikstiņš u. c.) ierobežošanai lietoti herbicīdi. Sējumā lietots divas reizes augu augšanas regulators. Kviešu slimības ierobežoja, lietojot fungicīdus.

Raža tika nokulta 22.07.2024., kas ir vismaz par divām nedēļām agrāk kā parasti. Augstāko ražu uzrādīja 1. variants (8,92 t/ha), kur pamatmēslojums tika dots rudenī, savukārt 3. variantā – 8,44 t/ha, 2. variantā – 7,61 t/ha. Mēslojums šī gada apstākļos nodrošināja augstu ražu, bet nenodrošināja pārtikas kvalitātes graudus (proteīna saturs 9,2–10,16%).

Lai novērtētu katra varianta ekonomisko efektivitāti, tika aprēķināts bruto segums 2 (ieņēmumi - kopā mainīgās izmaksas). Augstāko bruto segumu uzrādīja 1. variants (809,12 eiro/ha), kur tika iegūta augstākā raža.

5. attēls. Ziemas kviešu bruto segums 2 dažādiem mēslojumiem, M. Katamadzes saimniecība, 2024. g.

Atziņas

Augu attīstību būtiski ietekmēja 2024. gada veģetācijas sezonas klimatiskie apstākļi. Augstāko ražu un ekonomisko efektivitāti šī gada apstākļos nodrošināja pamatmēslojuma lietošana rudenī.

Demonstrējums “Augu barības vielu izmantošanas efektivitātes palielināšana ziemājos” ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. 10.2.1.-20/22/P7 (14. lote). Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Nikolajs IRTIŠEVS,
LLKC Alūksnes biroja konsultants augkopībā

Ilze SKUDRA,
LLKC konsultante augkopībā

Loreta ZAJANKOVSKA,
LBTU studente

Foto: Ilze Skudra

Raksts no izdevuma “Lauku Lapa