Bioloģiskās saimniecības Polijā

Topošie un esošie bioloģiskie lauksaimnieki Jelgavas konsultāciju biroja speciālistu vadībā piedalījās praktiskās nodarbībās Podlases vojevodistē, kas atrodas Polijas ziemeļaustrumos. Šajā reģionā apmēram 30% zemju ir dabas parki un rezervāti, Natura 2000 teritorijas. Grupa pabija sešās bioloģiskajās saimniecībās, iepazīstot to darbības specifiku. Vidējā saimniecību platība reģionā ir 13 ha. 

Aitkopība. Bielsk Podlaski

Ideju par bioloģisko saimniecību saimnieks atveda no Vācijas, kur guva labu pieredzi šajā jomā. Saimniecībā vairākus gadus audzē melnās aitas – vietējo šķirni “Žusavska”, kurai ir maz problēmu audzēšanas procesā. Pašlaik saimniecībā ir 80 šādas aitu mātes. Vilnu pārdod par 1 eiro/kg, to izmanto mežsaimniecībā jauno koku pasargāšanai no bojājumiem. Labākās ādas saimnieks patur sev. Aitas un jērus pārdod dzīvsvarā. Visu dokumentāciju saimniecībā kārto pats saimnieks, katru aitu reģistrē un čipē. Barību saimnieks izaudzē pats, jo jākārto sarežģīta dokumentācija saistībā ar iepirkto. Saimniecībā strādā tikai ģimene, strādnieku nav.

Papildus ir 40 bišu saimes, šogad ievāktas 2 tonnas medus.

Putnkopība. Kleszczele

Izvērtējot iespējamos saimnieciskās darbības veidus šajā saimniecībā, lauksaimniecības konsultanti ieteica nodarboties ar putnkopību.  Saimniecība apstrādā 16 ha zemes un audzē 500 vistas - Zaļkājas šķirne “Zielononozka”, kas dzīvo tām speciāli pielāgotā bijušajā govju kūtī. Vistu ganāmpulks tiek mainīts ik pēc pieciem gadiem. No vienas vistas gadā iegūst apmēram 200 olu. Vistu barība tiek gatavota saimniecībā. Tiek iepirkti 18 nedēļas veci vakcinētie cāļi no citām bioloģiskajām saimniecībām. Vistu pamatbarība sastāv no graudaugiem un kartupeļiem. Krīts tiek dots apmēram 2 kg nedēļā. Olas pēc savākšanas uzreiz fasē kastītēs. Olu realizācija notiek arī uz Angliju, kur, izmantojot kurjera pakalpojumus, olas tiek pārdotas interneta veikalā. Vistkopība veido ievērojamu daļu no ģimenes kopējiem ieņēmumiem. Papildus ienākumus veido tehnikas pakalpojumu sniegšana, mehānisko iekārtu ražošana u. c.

Siera un gaļas ražošana. Drohiczyn

Šajā saimniecībā 30 gadus nodarbojās ar piena lopkopību. Ganāmpulkā bija 80 govis, apsaimnieko 40 ha lauksaimniecības zemes. Ģimene atzīst, ka šis nodarbošanās veids bijis pārāk smags, tāpēc pirms pieciem gadiem tika izveidota gaļas pārstrādes un siera ražošanas saimniecība. Šeit saimnieko ģimene, kurā jaunākajam dēlam pieder divi veikali, bet vecākais dēls palīdz saimniecībā un plāno turpināt vecāku iesākto. Saimniecībā audzē arī vistas. Tiek realizētas olas un gatavota pastēte. Saražotie sieri ir nopelnījuši vairākas godalgas izstādēs. Saimniecība lepojas ar nomināciju Gada zemnieks. Sieri tiek ražoti ar kresēm, ķiplokiem, sinepēm un pipariem. Piens pārstrādei tiek iepirkts no kaimiņiem. Ražošanas procesā netiek izmantotas nekādas ķīmiskas vielas. Viss ir tikai roku darbs. Saimniecībā papildus audzē rudzus un zirņus, cep arī maizi. Pastāvīgie klienti pēc produkcijas brauc no visas Polijas.

Ārstniecības augu audzēšana un pārstrāde. “Ziołowy Zakątek”, Grodzisk

Šī saimniecība ir unikāla ar tās atrašanās vietu un nodarbošanās veidu. Tā atrodas vienā no ekoloģiski tīrākajām vietām Polijā, kur mežu ielokā audzē ārstniecības augus. Saimnieka Miroslava lepnums ir dārzs, kas 2011. gadā saņēma oficiālu botāniskā dārza statusu. 15 hektāros aug vairāk nekā 700 augu sugas. No visas Polijas šeit savāktas senās, etnogrāfiskās lauku viensētu ēkas, kur iekārtotas arī mājīgas guļvietas. Šeit ražo dažādus ārstniecības augu maisījumus, tējas, kafiju, garšvielas, augu uzlējumus, augu maisījumus vannas procedūrām un aukstā spieduma eļļas. Pieprasījums šādai produkcijai aug ļoti strauji. Pēdējo gadu laikā tas palielinājies par 10%. Produkciju eksportē arī uz ASV. Uzņēmums piedalās daudzās izstādēs ārzemēs. Polijā gadā tirgū tiek pieprasītas 8 tonnas sausa produkta.

Ar katru gadu savvaļas ārstniecības augi mežā samazinās, tāpēc tiek meklētas iespējas tos kultivēt dārzā. Daļa no ārstniecības augiem tiek pavairoti šeit, pēc tam nodoti citām lauku saimniecībām audzēšanai. Ar katru gadu palielinās pieprasījums pēc ekoloģiskajām precēm, tāpēc Polijā tiek sekmēta ekoloģisko saimniecību veidošanās, kas specializējas ārstniecības augu audzēšanā.

Augsne ārstniecības augiem tiek veidota tā, lai tā būtu līdzīga augsnei meža apstākļos. No nātrēm, vircas, pelniem tiek veidots šķīdums, ar to ielabo augsni. Saimniecībā spiež eļļu un sulas. Plāno sulas spiest arī no dārzeņiem, pētersīļiem, selerijām, kā arī no nātrēm. Tiek iepirktas 1000 t nātru, kuras aug savvaļā.

Plānots nākamā gada maijā uzsākt bērnu pārtikas ražošana. Šim nolūkam plānots uzcelt jaunu ražotni, piesaistot ES līdzfinansējumu 50% apmērā. Kopējās izmaksas sastāda 1 200 000 eiro. Paredzēts iegādāties dārgas iekārtas, kas saglabās visus vitamīnus, lai bērnu produkti būtu augstvērtīgi.

Realizācija šajā nozarē ar katru gadu pieaug par 40%. Savā ziņā tā ir modes prece. Produkcijas iepakošana notiek ar rokām 24 stundas diennaktī. Pašlaik ražošanai trūkst vietas, jo sākotnēji nebija doma veidot šādu pārstrādes virzienu. Lai risinātu šo problēmu, nopirktas trīs bijušās skolas, kur izveidotas noliktavas. Tajās glabājas 300 000 tonnas augu. Saimniecību dienas laikā reizēm ir pameklējuši pat 1000 cilvēku. Šo vietu iecienījuši skolēni, kas dodas iepazīt augus un pavada visu dienu saimniecībā. Saimniecība organizē daudz sabiedrisko pasākumu. Tepat ir veikaliņš, kur vienkopus pieejami visi saražotie produkti.

Dārzeņu audzēšana. Filipów

Saimniecība apsaimnieko 33 ha lauksaimniecības zemes. Dārzeņi aizņem 5 ha platību. Tirdziņā ir pašiem savs stends, kur tirgojas reizi nedēļā – sestdienā. Saimniece brauc arī uz izbraukuma tirdziņiem. Saimniecībā visu gadu ir nodarbināts viens strādnieks. Ravēšanas laikā katru dienu tiek piesaistīti pieci cilvēki. Saimniecībā visus stādus audzē paši. Bio saimniecība nedrīkst pirkt zemi maisos, arī kūdru ne, jo tur ir mikroelementi. Jāizmanto savs komposts. Tas izveidojas septiņu gadu laikā. Kūdra arī ir sava. Drīkst izmantot kaļķi. To pārsvarā lieto lecektīs. Saimniecība nodarbojas ar agrotūrismu un piedāvā ekoloģiskos ēdienus. Pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis tūristu skaits, kas brauc uz saimniecību. Pārstrādes telpas izvietotas vectēva celtajā klētī, kur tika glabāts siens govīm. Saimniecībā tiek ražoti skābēti kāposti un dažādu dārzeņu konservi.

Gaļas liellopu audzēšana. Rutka Tartak

Saimiecība apsaimnieko 110 ha zemes. Agrāk nodarbojās ar piena lopkopību, pašlaik pāriet uz gaļas lopu audzēšanu. Gaļas govis dzīvo brīvā dabā un pārtiek pamatā no siena. Tiek saglabāta vietējā šķirne “Polska Chernova”. Tai ir ļoti garšīga gaļa. Barībā ir tikai kviešu salmi. Ik pa divām nedēļām dod arī sienu. Saimniecībā pašlaik ir 46 govju ganāmpulks. Saimniecībā ražo gaļas kūpinājumus pēc senām receptēm, kas ieguvuši Polijas tradicionālā produkta statusu. Gaļa tiek nogatavināta 14 dienas. Gatavās produkcijas saražotie apjomi nedēļā auguši no 300 līdz 3500 kg. Šobrīd lielākā problēma gaļas kūpināšanā ir benzopirēna saturs. Tāpēc izmanto alkšņu malku bez mizas. Turklāt malkai jābūt drusku mitrai. Attālums no uguns līdz gaļai ir viens metrs. Temperatūra virs uguns ir 450 °C.  Kautuve nav uz vietas – pārstrādei atved kautķermeņus, tai skaitā cūkas. Produkcija tiek realizēta vairākos veikalos reģionā, kā arī tiek vesta uz galvaspilsētu Varšavu.

Dace Drošprāte,

LLKC Jelgavas nodaļas lauku attīstības konsultante

Foto: Videga Vītola