Pļaušanas serviss 2019

Informācija uz 17. jūniju.
Darbu beidzis šī gada “Pļaušanas serviss”, kura ietvaros no visiem Latvijas novadiem četru nedēļu garumā tika vākti zāles paraugi, lai vērotu kvalitātes izmaiņas un konstatētu vēlamo pļaušanas laiku, un iegūtu vērtīgu lopbarību. Pēdējos apkopotos zālāju kvalitātes rezultātus var skatīt  pielikumā. Šobrīd laukus rotā skābbarības baltie, zaļie ruļļi, kas liecina, ka lopbarības gatavošanas darbi notiek. Pavasaris sākās ar bažām par sausumu, vai neturpināsies iepriekšējā gada scenārijs. Stiebrzāles attīstījās ātrāk par tauriņziežiem, pļaušanai bija gatavas jau maija vidū. Tauriņzieži salīdzinoši ilgi ceroja, sasniedzot pumpurošanas fāzi ap 26. maiju. Pirmās ziņas par skābbarības gatavošanu tika saņemtas maija beigās, intensīva gatavošana notiek arī šobrīd. Laikapstākļi īpaši netraucē gatavošanas procesam, karstais laiks veicina ātrāku zāles nobriešanu. Sausna un kokšķiedra ātri palielinājās, proteīns kritās, stiebrzāles maija beigās bija gatavojamas tikai sienam. Nokrišņi, kas vairāk vai mazāk bija visā Latvijā, sekmēja masas palielināšanos un pēc sausuma nāca par labu.

Pēc pirmā pļāvuma noteikti jāatgādina par zālāju mēslošanu, lai veicinātu to atjaunošanos un lai nākamais pļāvums būtu ražīgs. Mēslot var ar šķidrmēsliem (vircu) vai ar minerālmēsliem, jāpielāgojas laikapstākļiem. Lietojot škidrmēslus, jāatceras, ka pēc to lietošanas jānogaida vismaz trīs nedēļas, lai varētu pļaut vai ganīt. Ja ir parādījušies kurmju rakumi, tos nepieciešams ecēt, lai nākamajā pļāvumā augsne netiktu iestrādāta barībā. Sagatavotie ruļļi rūpīgi jāuzmana, jo ārējie kaitīgie apstākļi, piem., putni tos var bojāt, izveidojas caurumi un sākas bojāšanās.  Nepieciešams rūpīgi sagatavot ruļļus, lai tie būtu stingri un mazāka būtu iespēja savairoties aerobajām baktērijām.
Tikpat svarīga ir ruļļu uzglabāšana – tie jāsargā no ārējo apstākļu ietekmes, jāizvēlas piemērota vieta, kur glabāt ruļļus – tālāk no kokiem un ganību aplokiem, lai mazinātu iespēju dzīvniekiem to sabojāt.

Kornēlija Averjanova,

LLKC lopkopības konsultante
Informācija uz 7. jūniju.
Skābbarības gatavošana notiek pilnā sparā visā Latvijā, karstums ir atgriezies, kas sekmē vēl ātrāku zāles nogatavošanos.

Liela daļa zemnieku jau ir veikuši pirmos skābbarības pļāvumu, tāpēc nevajadzētu aizmirst par mēslošanu. Var mēslot ar kūtsmēsliem, šķidrmēsliem (vircu) vai minerālmēsliem. Stiebrzāļu ataugšanai ir svarīgs slāpeklis, īpaši tajos zelmeņos, kuros ir vairāk stiebrzāļu. Zelmeņos, kuros tauriņzieži ir vairāk kā 30% no zālaugu maisījuma sastāva, ar slāpekli jābūt uzmanīgiem, jālieto ne vairāk kā 20-30 kg/ha. Pēc 2-3 pļāvuma, uz rudens pusi, jādomā par kālija un fosfora mēslojumu zālājiem. Svarīga ir ecēšana – pēc pirmās pļaušanas parādās kurmju rakumi, kuri noteikti jāizlīdzina, lai nākamajā pļāvumā tie neiekļūtu masā, kas negatīvi ietekmē barības kvalitāti.

Inga Freimane,

LLKC Gulbenes konsultāciju biroja augkopības konsultante

Kurzeme. Patlaban vidējā ražība stiebrzālēm ir 14,0 tonnas no ha, proteīns –  8,95%, kokšķiedras frakcija NDF – 62,25%, ADF – 36,05 %, sausnas sagremojamība – 60,81%, NEL – 5,81 MJ/kg. Stiebrzāles jau ir sasniegušas ziedēšanas stadiju, proteīna daudzums samazinās, kokšķiedra aug, līdz ar to kvalitatīva skābbarība vairs īsti nesanāk, var gatavot sienu.

Lucerna – vidējā ražība 12,0 t no ha, proteīns – 18,56%, NDF – 42,58%, ADF – 33,07%, NEL – 6,19 MJ/kg, sagremojamība –  63,14%. Lucerna pumpurojas, līdz ziedēšanai tā saglabā proteīnu, bet skābbarību jāgatavo jau tagad.  

Sarkanais āboliņš – masa aug, vidējā ražība 14,68 t no ha, proteīns – 19,7%, NDF – 44,74%, ADF – 28,89%, NEL – 6,65 MJ/kg, sagremojamība – 66,4%.  Āboliņš gatavs skābbarības gatavošanai.

Zemgale. Stiebrzāļu ražība vidēji ir 15 tonnas no ha, proteīns –  16,31%, NDF – 58,94%, ADF – 34,05%, sagremojamība – 62,38%, NEL – 6,02 MJ/kg. Masa ir krietni augusi, lai gan kvalitāte samazinās, stiebrzāles ir pilnībā nogatavojušās, līdz ar to pēdējais laiks gatavot vairs tikai sienu.

Lucernas zālāji sasnieguši ražību vidēji 22 t no ha. Proteīns –  17,01%, NDF – 52,2%, ADF – 36,56%, NEL – 5,73 MJ/kg, sagremojamība – 60,42%. Proteīns līdz ziedēšanai būtiski nemainās, šobrīd var sagatavot vidējas kvalitātes skābbarību.

Āboliņš pumpurojas, proteīns aug, ražība kopā ar stiebrzālēm vidēji 23,2 t no ha, proteīns – 20,13%, NDF – 45,05%, ADF – 29,14%, NEL – 6,6 MJ/kg, sagremojamība – 66,2%. Var sagatavot labas kvalitātes skābbarību.

Vidzeme. Vidzemē stiebrzāles ir gatavojamas tikai sienam, (sētas kopā ar sarkano āboliņu), vidējā ražība 14,5 t no ha, proteīns ir 17,69%, NDF – 46,89%, ADF – 28,48%, NEL –  6,69 MJ/kg, sagremojamība – 66,71%.

Āboliņš ar proteīna saturu 17,84% un ražību 10,4 t no ha ir gatavs skābbarības un siena gatavošanai, pēc kvalitātes proteīns samazinās un kokšķiedra palielinās, nevajadzētu vilkt garumā ar novākšanu, NDF – 41,83%, ADF – 28,39%, NEL – 6,81 MJ/kg, sagremojamība – 66,78%.

Lucerna – vidējā ražība 10,5 t no ha, proteīns – 20,42%, NEL – 6,35 MJ/kg, NDF – 43,51%, ADF – 31,3%, sagremojamība – 64,52%. Sagremojamība pamazām krītas, nevajadzētu kavēties ar skābbarības un siena gatavošanu.

Latgale. Stiebrzāles – kamolzāle un citas stiebrzāļu sugas – ir nogatavojušās, un ražība ir 18,5 t no ha, proteīns – 10,9%, NEL – 5,68 MJ/kg, NDF – 62,13%, ADF – 37,05%, sagremojamība –  60,04 %.

Lucernas ražība ir 23,5 t no ha, proteīns 22,91%, NEL – 6,94 MJ/kg, NDF – 35,38%, ADF – 26,23%, sagremojamība 68,47%. Rādītāji liecina, ka šobrīd var sagatavot ļoti labu skābbarību, sagremojamība ir izcila, kokšķiedra nav liela. 

Āboliņa un stiebrzāļu zālāji ir krietni auguši masā, pateicoties nokrišņiem, un arī rādītāji ir labi – ražība vidēji 21,5 t no ha, proteīns – 17,36%, NDF – 44,66%, ADF – 29,24%, NEL – 6,6 MJ/kg, sagremojamība – 66,12%. Noteikti var gatavot skābbarību un sienu.

Sīkāki analīžu rezultāti par katru novadu – tabulā pielikumā.

Materiālu sagatavoja

Silvija Dreijere, Kornēlija Averjanova
 

Pļaušanas serviss: informācija uz 3. jūniju

Pēc pirmā pļāvuma, kuram šajā pavasarī sausuma ietekmē nav tas biezākais zelmenis, ir jādomā par virsmēslojumu.

Šobrīd pēc nopļaušanas  stiebrzāļu maisījumi  jāmēslo ar N saturošiem mēslošanas līdzekļiem. Orientējošās devas ir 60 līdz 80  N/ha (tāpat rēķinām, lai kopīgā gada deva nepārsniegtu 170 kg/ha), un ja saimniecības izmanto šķidrmēslojumu zālāju virsmēslošanai, kas parasti satur N, K, tad jāizvēlas kāds minerālmēslu veids, kura sastāvā ir fosfors, lai to nodrošinātu augiem. 

Pēc pļaujas skābas augsnes laukos drīkst izmantot lēnas iedarbības kaļķojamo materiālu, devas 2-3 t/ha, uzturošai kaļķošanai, lai mazinātu augsnes skābo pH reakciju.

Jāatceras, ka ar augiem aizņemtos laukus drīkst kaļķot tikai sausā laikā, kad nožuvusi rasa. Šādu lauku kaļķošanai labāk nelietot apdedzinātus kaļķošanas materiālus, jo var ciest augi (dolomīta milti un kaļķakmens milti).

Inga Freimane,

LLKC Gulbenes konsultāciju biroja augkopības konsultante

Pļaušanas serviss: informācija uz 31. maiju

Pēdējo dienu laikā nokrišņi ir bijuši visā Latvijā, vietām pat bagātīgi, kas ir sekmējuši zālāju augšanu. Jau saņemtas pirmās ziņas par skābbarības gatavošanu.

Kurzeme. Patlaban vidējā ražība stiebrzālēm ir 12,4 tonnas no ha, proteīns 9,4%, kokšķiedras frakcija NDF 62,7%, ADF – 35,2 %, sausnas sagremojamība 61,48%, NEL – 5,89 MJ/kg. Stiebrzāles jau ir gatavas un, pēc pēdējiem analīžu rezultātiem,  kokšķiedras saturs palielinās un proteīns krītas, jo ir sasniegta ziedēšanas fāze. Ražība stiebrzālēm nav liela, ko noteikti ietekmējis iepriekšējā gada sausums un šī pavasara sausums. Būtiski ražību ietekmē arī zālāju mēslošana, kā arī minerālvielu daudzums zālājos. Stiebrzāles ir piemērotas vairs tikai siena gatavošanai.

Lucerna – vidējā ražība 10,0 t no ha, proteīns – 21,42%, NDF – 43,6%, ADF – 32,88%, NEL – 6,19 MJ/kg, sagremojamība 63,29%.
Lucernai kvalitāte krītas, līdz ar to jāgatavo skābbarība.

Sarkanais āboliņš – ar stiebrzālēm kopā jau ir gatavs novākšanai, vidējā ražība 15,05 t no ha, proteīns 19,57 %, NDF – 47,7%, ADF – 29,82%, NEL – 6,52 MJ/kg, sagremojamība – 65,67%.

Zemgale. Stiebrzāļu vidējā ražība, pēc pēdējiem novērojumiem un aprēķiniem, ir 10 tonnas no ha, analīzes uzrāda 16,72% proteīnu, NDF – 53,7%, ADF – 30,11%, sagremojamība – 65,44%, NEL – 6,48 MJ/kg. Nokrišņi pozitīvi ietekmējuši ražību, arī vizuāli bija redzams, ka lietus nācis par labu. Vēl var paspēt sagatavot vidējas kvalitātes skābbarību.

Lucernas zālāji strauji audzē masu un sāk pumpuroties. Proteīns ir vidēji 15,01%, NDF – 52,2, ADF – 34,26%, NEL –  6,68 MJ/kg, sagremojamība – 62,21 %. Ir jāgatavo skābbarība, jo masa ir laba – 21 t/ha

Āboliņš vēl cero, vietām jau pumpurojas, ražība kopā ar stiebrzālēm vidēji 10,3 t no ha, proteīns – 23,66%, NDF – 43,8%, ADF – 28,36%, NEL – 6,02 MJ/kg, sagremojamība – 66,81%. Ja vēlamies teicamu skābbarību, ir laiks to gatavot.

Vidzeme. Arī Vidzemē stiebrzāles ir gatavas novākšanai, sasniegušas ziedēšanas stadiju, sētas kopā ar sarkano āboliņu, vidējā ražība 9,2 t no ha. Proteīns ir strauji pazeminājies –  15,99%, NDF 50,8%, ADF 30,55%, NEL – 6,44 MJ/kg, sagremojamība – 65,1%. Vēl varam sagatavot vidējas kvalitātes  skābbarību.

Āboliņš tīrsējā ar proteīna saturu vidēji 21,77% un ražību 9,2 t no ha vēl cero un jāgaida pumpurošanās, bet pēc kvalitātes proteīns krītas un kokšķiedra palielinās, jāsāk domāt par novākšanu, NDF – 39,9%, ADF – 27,49, NEL - 6,81 MJ/kg, sagremojamība – 67,49%.

Lucerna – vidējā ražība 12,50 t no ha, proteīns –   23,85%, NEL – 6,88 MJ/kg, NDF – 38,2%, ADF – 28,66%, sagremojamība –  66,57%. Ražība ir palielinājusies, tomēr proteīns samazinās un kokšķiedra aug, būtu jāsāk gatavot skābbarība.

Latgale. Stiebrzāles – kamolzāle, līdzīgi kā visos pārējos novados, jau zied un gaida novākšanu, ražība 11,5 t no ha, proteīns – 12,14%, NEL – 6,06 MJ/kg, NDF – 49,34%, ADF – 33,96%, sagremojamība – 62,44%. Vēl varam sagatavot vidēja kvalitātes skābbarību.

Lucernas ražība ir krietni augusi, patlaban 20 t no ha, proteīns 23,01%, NEL – 7,1 MJ/kg, NDF – 32,66%, ADF – 25%, sagremojamība 69,43%, kas ir ļoti labs rādītājs.

 Āboliņa un stiebrzāļu zālāji arī gatavojas novākšanai – ražība vidēji 13 t no ha, proteīns – 17,48% ,NDF – 41,48%, ADF – 26,53%, NEL – 6,89 MJ/kg, sagremojamība – 68,23%. Labai skābbarībai ir īstais laiks gatavošanai.

Sīkākus analīžu rezultātus par katru novadu skat. pielikumā tabulā.

Materiālu sagatavoja

Silvija Dreijere un Kornēlija Averjanova

Pļaušanas serviss: informācija uz 27. maiju

Ņemot vērā sauso pavasari, skābbarības gatavošana ir aizkavējusies, tomēr zemnieki pamazām plāno sākt gatavošanu, jo stiebrzāles visos novados ir gatavas, tauriņzieži aktīvi turpina augt. Pēc pēdējiem nokrišņiem, kas šķērsoja visu Latviju, zāle strauji sāks nobriest.

Patlaban stiebrzāles sasniegušas vārpošanas stadiju visā Latvijā un, tikko beigsies lietus, ir jādomā par stiebrzāļu gatavošanu skābbarībai. Ražas no hektāra nav lielas: Zemgalē stiebrzālēm iespējamas vidēji 10 tonnas, Latgalē – 11,5 tonnas, Kurzemē – 12,4 tonnas, Vidzemē – 9,2 tonnas. 

Tauriņzieži, lucerna un āboliņš vēl cero, audzē masu. Potenciāli vislielāko ražu pirmajā pļāvumā iegūsim no lucernas, jo tā  Zemgalē ir sasniegusi vidējo ražību 21,4 t no ha, Latgalē – 20,0 tonnas, Kurzemē – 10 tonnas, Vidzemē – 12,5 tonnas. Kopumā lucerna sauso pavasari izdzīvo visveiksmīgāk. Āboliņam vēl ir jāaug, tagad visos Latvijas novados āboliņš cero, vēl ir jāpagaida skābbarības gatavošana no āboliņa zālājiem.

Informācija sagatavota uz 27.05.2019.

Precīzākus datus pa novadiem par zālājiem var skatīt pielikumā esošajā tabulā.

Materiālu sagatavoja Silvija Dreijere, Kornēlija Averjanova