Aizvadīta lauka diena “Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes ilggadīgajos zālājos”

Dabiskie zālāji ne tikai uztur lielu sugu daudzveidību, bet veic arī cilvēkam ļoti nozīmīgas funkcijas – piedalās klimata regulēšanā, veicina ūdeņu pašattīrīšanos, mazina plūdu un augsnes erozijas risku, nodrošina dzīvotni kultūraugu apputeksnētājiem, kā arī ierobežo invazīvo sugu izplatīšanos.

Ja zālājs gadu desmitiem ticis pļauts vai noganīts, un ne reizi šai laikā nav arts, izveidojas bieza, stabila velēna, kas palīdz neizžūt un neizgāzties zālājā esošo augu saknēm, pārziemot augu sēklām un dod iespēju augt daudzgadīgiem ziedaugiem, ārstniecības un aizsargājamiem augiem, ko novērtē apputeksnētāji. Šādus zālājus sauc par bioloģiski vērtīgiem.

Bioloģiski vērtīgie zālāji (BVZ) strauji, ar katru gadu samazinās. To galvenie samazināšanās iemesli ir intensīvā lauksaimniecība un apmežošana, neapsaimniekošana, kā arī uzaršana. Tāpēc ļoti svarīga ir BVZ pareiza apsaimniekošana, kā arī to atjaunošana.  

2022. gada martā tika uzsākts demonstrējums ar mērķi nodemonstrēt un izvērtēt ilggadīgajos zālājos bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes, botāniskā sastāva izmaiņas un veikt ekonomisko novērtējumu. Šogad projekts turpinās un norisināsies līdz 2025. gada septembrim.

Pirms demonstrējuma ierīkošanas tika veikts zālāju botāniskā sastāva un bioloģiskās daudzveidības novērtējums, veiktas augšņu analīzes un konstatēts, ka lauks piemērots dažādu bioloģiskās daudzveidības veicinošu metožu efektivitātes izmēģināšanai. Ilggadīgajā zālājā ierīkots demonstrējuma lauks 1,2 ha platībā. Demonstrējuma lauks tika sadalīts 4 lauciņos, kur katrs ir 0,3 ha, un katrā no tiem tiek pielietota atšķirīga bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metode.

Pirmais lauks ir dabisks ilggadīgais zālājs – kontroles lauks, otrajā laukā 1/3 tika iesēts bioloģiski vērtīgs zālāju sēklu maisījums. Trešajā laukā tika pārnesta un izklāta bioloģiski vērtīgā zālāja zaļmasa, savukārt šogad, ceturtajā laukā – veikta bioloģiski vērtīgā zālāja velēnas pārstādīšana.

Šī gada 13. septembrī Tukuma novada Slampes pagasta LLKC Mācību un demonstrējumu centrā “Lielozoli” Tukuma konsultāciju birojs organizēja lauka dienu, kurā Tukuma konsultāciju biroja projektu vadītāja Sarma Rotberga informēja dalībniekus par projekta gaitu. Šajā gadā demonstrējuma laukos tika veikti zālāja kopšanas un uzturēšanas darbi, zālāja bioloģiskās daudzveidības un botāniskā sastāva novērtējums, kā arī, saņemot atļauju no Dabas aizsardzības pārvaldes un vienojoties ar saimniecību Tukuma novada Slampes pagasta “Dinkās” – bioloģiski vērtīgā zālāja pārnese. Tika paveikts liels darbs, izmantojot tehnikas pakalpojumus un piesaistot cilvēkresursus velēnas virskārtas noņemšanai (~20 cm dziļumā) un pārvešanai no donorpļavas uz demonstrējuma lauku. Liels paldies Laurim Balgalvim, Mācību un demonstrējumu centra saimniecības vadītājam par iniciatīvu un aktīvu līdzdalību darbu organizēšanā un veikšanā. Paldies arī kolēģim, LLKC augkopības konsultantam Andrim Skudram par palīdzību darbu dokumentēšanā – veicot video filmēšanu.

Lauka dienā Dabas aizsardzības pārvaldes sertificēta zālāju eksperte, Latvijas Dabas fonda zālāju biotopu eksperte, Mg. biol. Rūta Sniedze-Kretalova prezentēja bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metožu izvērtējumu ilggadīgajos zālājos. Kā ļoti efektīva metode tika minēta sēklu pārnese ar sēklu zāli.  To raksturo augsta efektivitāte – ar sēklu zāli var ievākt līdz pat 90% no konkrētā brīža sēklu ražas. Turklāt ar sēklu zāli var ievākt ne tikai pļaušanas laikā gatavās sēklas, bet arī agri ziedošos augus, kuru sēklas ir iebirušas zālāja zelmenī, kā arī daļu no sēklām, kuras sēklu zāles ievākšanas brīdī vēl nav gatavas – tās ienāksies sēklu zāles žūšanas laikā, izmantojot ziedkātos uzkrātās barības vielas. Vienkāršākā metode, atjaunojot bioloģisko daudzveidību ilggadīgajos zālājos, būtu iesēt bioloģiski vērtīgu zālāju sēklu maisījumu. Tomēr dabisko pļavas augu sēklu maisījumus Latvijā joprojām (2023. gadā) nav iespējams iegādāties! Bioloģiski vērtīgā zālāja velēnas pārnese principā nav uzskatāma par zālāju atjaunošanas metodi, jo dabiskos zālājus nedrīkst iznīcināt! Iespējams «pārnest» vien nelielu platību – dažus kvadrātmetrus. Šajā gadījumā vien parādot kā demonstrējuma metodi, kura būtu izmantojama tikai ārkārtas gadījumos, ja nepieciešama nacionālas nozīmes infrastruktūras izbūve, kad esošais biotops tiktu neatgriezeniski iznīcināts. Lauka dienā LLKC augkopības konsultante Ilze Skudra pastāstīja par atbalstu lauku attīstības intervencē Zālāju biotopu apsaimniekošana. Savukārt Latvijas Dabas fonda projekta vadītāja Inga Muižniece – par pļavas produktu zīmolu kā atbalsta mehānismu produkcijas ražošanai bioloģiski vērtīgajos zālājos (projekts LIFE-IP LatViaNature). Dabiskās pļavas produktu zīmola izveides mērķis ir atbalstīt dabisko pļavu saimniekus un ar zīmola marķējumu sniegt patērētājiem precīzu informāciju par produkta izcelsmi un devumu dabisko pļavu saglabāšanā. Dabiskās pļavas produktu zīmols ir nepieciešams, lai mudinātu un motivētu pļavu apsaimniekotājus, zemes īpašniekus, zemniekus turpināt saimniekot dabai draudzīgi, lai kuplinātu dabisko pļavu apsaimniekotāju kopienu un stiprinātu savstarpējo sadarbību bioloģiskai daudzveidībai draudzīgu produktu ražošanu un veicinātu to patēriņu sabiedrībā.

Lauka dienas otrajā daļā dalībnieki devās apskatīt demonstrējuma laukus, kur piedalījās diskusijās un izteica vēlmi apskatīt demonstrējuma laukus pēc 5 gadiem. Ilggadīgā zālāja pārveidošana ir ļoti laikietilpīgs process. Lielākajā daļā gadījumu būtiskas pārmaiņas veģetācijā būs novērojamas vien pēc vairākiem gadiem. Pļavu augi lielākoties ir daudzgadīgi, ar lēnu attīstības ciklu. Augi var sākt dīgt pat vairākus gadus pēc to iesēšanas. Pirmajos gados sagaidāms, ka būs daudz nezāļu vai nevēlamu sugu. Sugu sastāvs mainīsies. Pastāvīgs biotops ar noturīgu sugu sastāvu izveidosies un nostiprināsies pēc projekta ieviešanas. Šis ir pirmais posms turpmākiem ilgstošiem pētījumiem.

Paldies visiem iesaistītajiem par atbalstu projekta īstenošanā!

Sarma Rotberga,
LLKC Tukuma konsultāciju birojs

LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P11 (21.lote), demonstrējuma tēma „Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metožu demonstrējums ilggadīgajos zālājos”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.