Atziņas, apmeklējot Pūres zemeņu dienu

Patīkami, ka pasākums Pūrē sākās ne tikai ar tradicionālo zemeņu šķirņu degustāciju, bet arī ar pamatpatiesību atkārtošanu par to, kā rūpēties par augsnes auglību.

Augsne audzē augus

Līgas Lepses ziņojumā saklausītais moto: “Mēs neaudzējam augus, mēs audzējam augsni, augsne baro un audzē augus”. Tas arī izsaka visu. Degradējot vidi – augsni, kurā jāaug augiem, mēs zaudējam iespēju ražot efektīvi ilgtermiņā, jo mēs aizvien vairāk esam spiesti ieguldīt papildu resursos – mēslojumā. Tikai 100 g augu atlieku nodrošina 60–80 g CO₂ gāzes veidošanos, kas tik ļoti vajadzīga augu barošanai, 20–40 g sadalās un veido 3–8 g dzīvo mikroorganismu, un 3–8 g aiziet humusvielu veidošanai. Ar organisko vielu un mikroorganismiem bagāta augsne veido labu struktūru, kura ir labi apstrādājama. Nabadzīga augsne ātri blīvējas, apstrādājot veido cilas, no kurām pat sausos laika apstākļos dīgst nezāļu sēklas. Augsnes auglības nodrošināšanā liela loma ir tieši tauriņziežiem – soja, pupas, zirņi. To spēja “saistīt” slāpekli ar gumiņbaktēriju palīdzību ir visiem zināma, bet ne visi zina, ka to darbības ietekmē no augsnes tiek labāk uzņemts fosfors, sērs, slāpeklis, mikroelementi varš un cinks. Vēl notiek fotosintēzes uzlabošanās un palielinās spēja pretoties augu patogēnu darbībai. Augmaiņā iekļaujot tauriņziežus, tiek samazināta kaitīgo organismu darbība, vēl labāk, ja tajā iekļauj zaļmēslojuma kultūras un izmanto mulčēšanas priekšrocības. Interesanti, bet arguments, ka, lietojot slāpekļa minerālmēslus, mēs varam precīzi nodrošināt augu vajadzības pēc šī barības elementa, īsti neatbilst patiesībai, jo tas tiek uzņemts “lēcienveidīgi”. Savukārt ar zaļmēslojumu saistītais slāpeklis augiem kļūst pieejams praktiski tādā pat apjomā, kādas ir to vajadzības pēc slāpekļa. Tāds ir arī mans uzskats, un prieks, ka sabiedroto pulciņš arī zinātnieku vidū aug.

Turpinās lauzējveltņa izmantošanas pētījumi

Jau otro gadu Latvijā turpinās augu lauzējveltņa vai gofrveltņa izmantošanas pētījumi – gan Stendē, gan Pūrē, gan ar LLKC speciālistu līdzdalību Lielvārdes novada Kaibalas “Puteņos”. Varējām uzzināt Andras Danes pētījuma atziņas par tauriņziežu izmantošanu zemeņu stādījumos, veidojot tā sauktos “jauktos” stādījumus. Izmantoti tika zirņi, pupas un āboliņš. Šīs kultūras tika sētas slejās starp zemeņu slejām, un pagājušā gada rezultāti rādīja, ka nepietiekama mitruma apstākļos rodas savstarpēja konkurence starp kultūrām. Tauriņzieži gan var samazināt lapu plankumainību izplatību zemeņu stādījumos. Tas tikai apstiprina veco patiesību, ja mēs nenodrošinām augu pamatvajadzības – ūdens, gaiss, gaisma, barības vielas, tad tālākās niansēs panākumi izpaliks.

Iecienītākās šķirnes

Valdas Laugales ziņojuma galvenā atziņa: “Šis nav zemeņu gads”. Zemeņu stādu īpatsvarā arvien vairāk dominē no Nīderlandes ievestie zemeņu stādi, tādēļ arī šķirņu izvēlē arvien vairāk dzirdam tieši šīs valsts kompāniju ieteiktās šķirnes. Tādēļ tādas šķirnes kā ‘Flair’ varētu būt perspektīva tieši agro šķirņu grupā, tā jāmulčē, šķirne ir izturīga pret lapu slimībām, gari ziedneši, būtiska īpašība, ka novākšanā izmantojot platformas, tas atvieglo ogu novākšanu, nav jāšķirsta viss zemeņu krūms, jo ogas ir labi redzamas. Ogām viegli atdalās kauslapas, šķirne necieš lieku mitrumu un ir jutīga pret herbicīdiem.  Ražības ziņā perspektīva varētu būt ‘Felicita’. ‘Fleurette’ – augsne jāmulčē, ražo līdzīgi kā ‘Honeoye’, patīk laba kopšana un auglīga augsne, mazāk nekā citas šķirnes slimo ar sakņu slimībām. Lielu ogu un labas garšas mīļotājiem noteikti patiks ‘Susette’, tā prasīga pret laistīšanu, taču būs problēmas ar slimībām. ‘Sonata’ jau ir viena no standartšķirnēm komercaudzētāju vidū, bet vietā jau nāk ‘Sunsation’, kam ir lielas, spīdīgas, gaiši sarkanas ogas. Pēc novākšanas ogas ilgi saglabājas svaigas, šķirne prasīga pēc magnija mēslojuma. No pašām vēlākajām ir jāmin ‘Malwina’ – ogas tumšas nokrāsas, ar labu garšu, trausli ziedneši, var rasties problēmas ar slimībām. Ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļos, bez kārtīgas fungicīdu terapijas ar šo šķirni galā netikt. Vēl ar numuru apzīmēta šķirne ‘10-81-17’, kas ir alternatīva iepriekšējai šķirnei, ogas gaišākas, spīdīgas, ar labu garšu un ļoti augstu ražību. Jaunās zemeņu šķirnes no Nīderlandes raksturojas ar ļoti augstu ražas potenciālu, augi ir ļoti spēcīgi, tādēļ pilnībā ir jāatmet mums ierastā audzēšanas tehnoloģija divrindu slejās, tikai un vienīgi vienā rindā un trīs vai pat tikai 2,5 augi uz rindas metru. Krāsa kļūst arvien gaišāk sarkana. Par šķirnēm runājot, nekas nemainās, jo nav iespējams iegūt šķirni, kurai būs tikai un vienīgi pozitīvas īpašības, līdz ar to jāvērtē, kuras audzētājam būs prioritātes – kam raža, kam garša, kam veselīgums.

Interesanta bija informācija par biohumusa izmantošanu zemeņu audzēšanā. Labākos rezultātus deva biohumuss ar devu 50 ml, izstādot zemeņu stādus, lai gan neveidojās būtiska atšķirība ar kontroli, izmēģinājums tiek turpināts.

Augsto tuneļu izmantošana

Ievas Kalniņas sniegtā informācija par augstiem plēves tuneļiem raisīja lielu interesi, jo mainīgie un nepastāvīgie laika apstākļi diemžēl arvien vairāk liek skatīties segto platību virzienā, un šis gads nav izņēmums. Labākos rezultātus ir uzrādījusi šķirne ‘Flair’, garšas ziņā turēt līdzi varēja šķirne ‘Rumba’, un tai arī ogas bija lielākas. Remontanto zemeņu šķirņu grupā labākos rezultātus uzrādīja šķirne ‘Florentina’, taču vienlaikus tā arī slimoja. No tām var iegūt pat līdz trīs ražām sezonā. Tuneļos ir labāka ogu kvalitāte, bet pretī jāliek izmaksas, lielākās problēmas ir slimības un līdz ar to iespējamie stādu izkritumi. Ilgāk par diviem gadiem neatmaksāsies audzēt. Viena nepatīkama problēma, ar ko jau sastopas audzētāji Nīderlandē un Vācijā ir tas, ka fungicīdu izmantošana pret slimībām vairs nedod gaidītos rezultātus. Veidojas gan daļēja rezistence, tas nozīmē, ka slimību ierosinātājiem veidojas izturība pret atsevišķām fungicīdu darbīgām vielām, vai multiplā rezistence, kad slimību ierosinātājs nereaģē ne uz vienu no esošajām darbīgajām vielām. Tas ir rezultāts, pie kā noved paļaušanās uz “ķīmijas” visvarenību. Diemžēl signāli par līdzīgiem rezultātiem citās kultūrās vairs nav retums. Sarkanās robežas ir sasniegtas, ko tālāk. Pirmkārt, tas ir nopietns brīdinājuma signāls mūsu audzētājiem, kam patīk aizrauties ar augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu. Tā nav panaceja, un no rutīnas smidzinājumiem, kas prasa smidzināt pēc noteiktiem intervāliem, ir jāatsakās pilnīgi noteikti. Sliktā ziņa ir tā, ka pie mums izmantotajos fungicīdos Switch un Signum arī ir darbīgās vielas, kurām jau konstatēta rezistence. Tas nozīmē, ka notiek neapdomīga to pielietošana, un tas ir tikai laika jautājums, kad šī problēma būs arī Latvijā. Tas vēl nav viss, ienākot arvien vairāk importētiem stādiem, vairojas arī jaunas slimības. Mums ir tā iespēja nesasniegt šos AAL lietošanas griestus, bet gudri no tā izvairīties un daudz nopietnāk izvērtēt augsnes auglības un mikrobioloģiskās aktivitātes nozīmi. Tā labvēlīgo mikroorganismu darbības nodrošināšana lielā mērā mūs var pasargāt no tā, ka tikai fungicīdi mūs glābs no slimībām. Tādēļ neatsverama ir organiskā mēslojuma regulāra nodrošināšana, sākot ar zaļmēslojumu, mulču, kompostu, vermikompostu. Tikai tā mēs varam nodrošināt augsnes bioloģisko daudzveidību, kas pilnībā vai daļēji pati tiks galā augu un augsnes patogēniem, neļaujot tiem savairoties masveidā un radīt ražas zaudējumus audzētājiem.

Tendences pasaulē

Noslēgumā par zemeņu audzēšanas tendencēm pasaulē. Daudzveidīgākas kļūst zemeņu ogu krāsas – baltas, rozā, ar ļoti tumšām ogām, bet populārākā, protams, ir gaiši sarkanā krāsa. Pieaug plēves tuneļos audzēto zemeņu platības. Parādās tuneļi ar sāniem, kuriem nav plēves, bet ir pretinsektu tīkli. Ir tuneļi ar atbīdāmiem jumtiem. Lielas nepatikšanas sagādā kaitēklis augļu muša – Drosophila Suzuki. Vienīgais pozitīvais moments, ka Latvijā tā vēl nav konstatēta, cerēsim, ka Latvijas ziemas tomēr būs šķērslis tās izplatībai. Sāk izmantot augu preparātus kaitīgo organismu ierobežošanā. Interesanta pieredze ir Kanādas bioloģisko zemeņu audzētājiem, kuri ļoti sekmīgi, izmantojot pilināšanas sistēmas un caur tām mēslojot ar šķīdinātiem un filtrētiem putnu mēsliem, iegūst 8–10 t/ha augstas ražas. Zemenes audzē kā divgadīgu kultūru, mulčē ar salmiem, sedz ar tiem arī uz ziemošanas periodu, dažkārt izmantojot arī agrotīklu.

Māris Narvils, LLKC vecākais speciālists dārzkopībā