Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes ilggadīgajos zālājos

LLKC 2022. gada martā sadarbībā ar Mācību un demonstrējumu centru “Lielozoli”, Latvijas Zemnieku federāciju, Daugavpils Universitāti un demonstrējuma zinātnisko vadītāju, Latvijas Dabas fonda zālāju biotopu eksperti Rūtu Sniedzi-Kretalovu uzsāka demonstrējumu “Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metožu demonstrējums ilggadīgajos zālājos”. Tā mērķis nodemonstrēt un izvērtēt ilggadīgajos zālājos bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes, botāniskā sastāva izmaiņas un veikt ekonomisko novērtējumu.

Pielietotās zālāju atjaunošanas metodes jau aprobētas Latvijas Dabas fonda īstenotā projektā “Zālāju atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana LIFE16NAT/LV/262” jeb GrassLIFE, tāpēc uzskatāmas par projekta turpinājumu. Demonstrējuma uzdevumi: ierīkot demonstrējumu integrētā saimniecībā un salīdzināt apsaimniekošanas metodes 4 variantos, veikt ekonomisko novērtējumu, kā arī  ilggadīgā zālāja apsaimniekošanu saskaņā ar ilgtermiņa bioloģiski vērtīgā zālāju apsaimniekošanas plānu.

Pirms demonstrējuma ierīkošanas 2022. gada 30. maijā tika veikts zālāju botāniskā sastāva un bioloģiskās daudzveidības novērtējums un konstatēts, ka lauks piemērots dažādu bioloģiskās daudzveidības veicinošu metožu efektivitātes izmēģināšanai, jo kopumā atbilst tipiskai ilggadīgo zālāju situācijai Latvijā.

Zālājs patlaban vērtējams kā veca atmata, kurā dominē atmatām raksturīgas sugas – pienenes, sarkanā auzene. Novērojama arī nevēlamu sugu – podagras gārsas – ekspansija. Zālājā labi attīstās velēna. Novērojama dabiskiem zālājiem raksturīgu sugu lēna ienākšana zālājā, tostarp konstatētas  četras dabisko zālāju indikatorsugas – ziemeļu madara, dziedniecības ancītis, gaiļbiksīte, zilganais grīslis.  Esošais sugu sastāvs liecina par to, ka lauku varētu veidot par ES nozīmes biotopu 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas ar biotopa 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs pazīmēm.

Veiktas augšņu analīzes un ilggadīgajā zālājā ierīkots demonstrējuma lauks 1,2 ha platībā, kas sadalīts 4 lauciņos, un katrā no tiem tiek pielietota atšķirīga bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metode. Pirmais lauks, kurā ir labākais botāniskais sastāvs, atstāts dabiskai sugu ienākšanai, tajā nav veikti apzināti sugu ieneses pasākumi. Otrajā laukā veikta bioloģiski vērtīga zālāja sugu piesēja ilggadīgajā zālājā, kur 1/3 daļā lauka  iesēts bioloģiski vērtīgu zālāju sēklu maisījums. Trešajā laukā veikta bioloģiski vērtīga zālāja zaļmasas izklāšana ilggadīgajā zālājā, savukārt ceturtajā laukā plānota bioloģiski vērtīgā zālāja velēnas pārstādīšana un veikta zvaguļu piesēja.

Demonstrējumā veikti sekojoši pasākumi. Visos 4 demonstrējuma laukos veikta zālāju kopšana atbilstoši zālāju apsaimniekošanas plānam: 17.06. 2022. nopļauta zāle un novākta no lauka.

Kontroles lauks Nr. 1. 22.08.2022. zāles pļaušana un novākšana no lauka.

Lauks Nr. 2. 17.09.2022. veikta zema zāles pļauja ar zāles novākšanu; 20.09.2022. veikta augsnes apstrāde ar ecēšām,  aptuveni 1/3 lauka radot atsegtu augsni vismaz 50%;

27.09.2022. 1/3 lauka (1000 m² ) apsēti ar 3,86 kg sēklu (dažādu pļavas augu) materiālu. Veikta augsnes pievelšana. Laukā Nr. 2 veikta bioloģiski vērtīga zālāja sēklu piesēja esošajā zālājā. Šādu sēklu materiālu Latvijā iegādāties nav iespējams, tomēr ir ļoti būtiski, ka sēklu materiāls ir ievākts Latvijā un pēc iespējas tuvāk uzlabojamai vietai. Šādu sēklu materiālu bija iespējams iegūt projekta Latvijas Dabas fonda GrassLIFE partneru saimniecībā “Bekas” Valkas novadā. Lai apsētu visu 2. lauku, būtu nepieciešami 12 kg dabisko zālāju sēklas, nodrošinot izsējas normu 4–5 g sēklu/m², tomēr tik daudz sēklu nebija iespējams sagādāt. Tāpēc, lai īstenotu korektu metodes pielietojumu, tā izmantota tikai 1/3 daļā lauka, jo pieejamais sēklu materiāls bija 3,86 kg sēklu.

Lauks Nr. 3. 19.07.2022. nopļauts un noecēts lauks un tajā divas reizes (jūlijā un augustā) veikta bioloģiski vērtīgā zālājā ievākta zaļsiena ieklāšana.  Lai sēklas no zaļsiena izbirtu, veikta siena ārdīšana, bet pēcāk siens no lauka novākts. Zaļsiens iegūts augstvērtīgos zālājos Slampes un Smārdes pagastos. Šī sēklu ieneses metode ir tā, kas patlaban varētu būt visvieglāk īstenojama ilggadīgo zālāju botāniskā sastāva uzlabošanai.

Lauks Nr. 4. 22.08.2022. ilggadīgā zālāja pļaušana ar zāles savākšanu un novešanu no lauka. Varianta ierīkošanai izveidotas joslas, starp kurām iesētas zvaguļu sēklas. Zvaguļi ir “pļavu veidotāji”, kas atņem barības vielas un ūdeni graudzālēm un tauriņziežiem, tos novājinot, vienlaikus dodot iespēju attīstīties citiem pļavu augiem. Zvaguļu sēklas nodrošināja Latvijas Dabas fonds, caur kuru arī meklēta dabisko zālāju velēna. Diemžēl 2022. gada sezonā piemērota velēna netika atrasta un šī metode nav pilnībā īstenota. Tāpat velēnas pārnese ir ļoti dārga, tehnoloģiski ietilpīga un sarežģīti realizējama  metode botāniskā sastāva uzlabošanai. 17.09.2022. nopļauta zāle un novesta no lauka.

20.09.2022. veikta augsnes ecēšana lauka centrā, veidojot 50% atsegtas augsnes joslu – 6x40 m platībā. 21.09.2022. joslā iesēti 290 g zvaguļu sēklu.

Zālāja novērtējums. Atskaites periodā zālāju botāniskajā sastāvā un bioloģiskajā daudzveidībā nav būtisku izmaiņu. Pļavu augi lielākoties ir daudzgadīgi ar lēnu attīstības ciklu. Augi var sākt dīgt pat vairākus gadus pēc to iesēšanas, un pirmajos gados sagaidāms, ka būs daudz nezāļu vai nevēlamu sugu. 2022. gada jūlijā un augustā laukā Nr. 3 tika veikta sēklu zāles pārnese no donorteritorijām ES nozīmes biotopos 6270 un 6410. Septembrī tika konstatēts, ka vietām sadīguši augi dīgļlapu stadijā, tomēr to botānisko sastāvu nav iespējams noteikt.

Veikts apkopojums par 2022. gadā zālāju ierīkošanas un apsaimniekošanas izmaksām uz 0,3 ha:

1. lauks – 80,75 eiro,

2. lauks – 114,91 eiro,

3. lauks – 881,54 eiro,

4. lauks – 139,84 eiro.

2022. gadā pilnībā ierīkots 3. lauks, kurā tika veikta bioloģiski vērtīga zālāja zaļmasas izklāšana ilggadīgajā zālājā. Demonstrējums turpināsies līdz 2025. gada septembrim. Katra varianta ierīkošanas izmaksas būs salīdzināmas, kad lauki būs pilnībā ierīkoti. Bet jau tagad var teikt, ka bioloģiski vērtīgā zālāja velēnas pārstādīšana būs tehniski sarežģītākā un laikietilpīgākā bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metode ilggadīgajos zālājos.

Atziņas

Bioloģiski vērtīga zālāja sugu piesēja ir vienkāršākā bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metode ilggadīgajos zālājos. Tomēr 2022. gadā dabisko pļavas augu sēklu maisījumus ne Latvijā, ne Igaunijā  nebija iespējams iegādāties. Sēklu materiāla ievākšana ir laikietilpīgs process, iegūstot nelielu sēklu apjomu, turklāt ir jābūt labām zināšanām, gan lai atpazītu, kuru augu sēklas vākt, gan lai atpazītu augus sēklu stadijā. Tāpēc šāda metode pielietojama vien ļoti nelielu, piemēram, piemājas zālāju botāniskā sastāva uzlabošanai.

Zaļsiena pārnešana principā patlaban ir vienīgā pieejamā sēklu ieneses metode, kas tiek uzskatīta arī par efektīvāko. Tomēr šīs metodes galvenais trūkums ir piemērotas donorteritorijas atrašana, kā arī  pakalpojumu sniedzēja, donorpļavas pļaušanas laika un transportēšanas salāgošana.

Demonstrējuma īstenošana tika atspoguļota lauka dienā 2022. gada septembra vidū, kad dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar projekta GrassLIFE laikā izstrādātām padomu lapām zemniekiem dabisko pļavu atjaunošanai, kur sīkāk aprakstītas arī “Lielozolos” izmantotās metodes. Padomu lapas pieejamas ŠEIT.

Pēc bioloģiski vērtīgo zālāju sējas vai citu bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metožu pielietošanas ilggadīgajos zālājos izmaiņas būs novērojamas tikai pēc daudziem gadiem. Tāpēc pareizi uzturēt un atjaunot dabiskos zālājus, kā arī veicināt bioloģisko daudzveidību kultivētajos zālājos ir mūsu uzdevums, kas jāsāk realizēt jau tagad.

Demonstrējums „Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metožu demonstrējums ilggadīgajos zālājos” ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P11 (21. lote). Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Sarma Rotberga LLKC Tukuma konsultāciju biroja projektu vadītāja

Rūta Sniedze Kreatalova Latvcijas Dabas fonda zālāju biotopu eksperte

Foto: Sarma Rotberga