Bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšana

Latvijas dabas vide ir bagāta ar Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem, tomēr pēc Latvijas Dabas fonda pētījuma par Latvijas īpaši aizsargājamās dabas stāvokli (2013) secināts, ka Latvijas dabas daudzveidība ir apdraudēta: ne tikai izzūd dzīvnieku sugas, bet arī samazinās dabisko pļavu platības.

Latvijas dabiskie zālāji (pļavas un ganības) veido tikai 0,7% no Latvijas teritorijas, turklāt 60–80 % no tiem ir izzušanas stadijā nepareizas apsaimniekošanas vai aizaugšanas rezultātā, vai tās tiek uzartas. Lauksaimniecībai intensificējoties, daļa pļavu tiek pamestas, jo ir mazražīgas. Pļavā, kuru vairs neapsaimnieko, uzkrājas sausā zāle jeb kūla, mainās mikroklimats, gaismas intensitāte, mitrums, kā rezultātā notiek zemju aizaugšana, kas no dabas aizsardzības viedokļa nav vēlama, jo izzūd daudzi vērtīgi biotopi. Tāpēc būtiski ir šos zālājus pareizi apsaimniekot. Pēc “Lauku Lapas” pastāvīgo lasītāju lūguma esam sagatavojuši šo informāciju.

Kas ir bioloģiski vērtīgie zālāji (BVZ)?

Bioloģiski vērtīgie zālāji ir zālāji (gan pļavas, gan ganības), kuri veidojušies sen neartās platībās un kas nav ielaboti un mēsloti, bet ir cilvēka apsaimniekoti un uzturēti daudzu gadu gaitā. Tos raksturo neielabotu pļavu indikatorsugas, Latvijā ir noteiktas 55 tādas augu sugas. Piemēram: gaiļbiksīte, purva gandrene, dzirkstelīte, smaržīgā naktsvijole u. c. Ar BVZ augu indikatorsugu sarakstu un attēliem var iepazīties LLKC mājaslapā (www.llkc.lv) informatīvo materiālu sadaļā. Indikatorsugu skaits zālājā raksturo zālāja bioloģisko vērtību.

Bioloģiski vērtīgs zālājs var būt arī putniem nozīmīgs zālājs. Tas ir tāds zālājs, kas ir nozīmīga dzīvotne vairākām no zālājiem atkarīgām putnu sugām, piemēram, ķikutam, griezei u. c. BVZ veidi: botāniskais zālājs un putniem nozīmīgais zālājs dabā var pārsegties.

Kā tiek vērtēti bioloģiski vērtīgie zālāji?

Dabisko zālāju vērtēšanu 2000. gada sākumā uzsāka Latvijas Dabas fonds projekta “Pļavu inventarizācija Latvijā” ietvaros. Šobrīd saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādātu metodiku bioloģiski vērtīgā zālāja kartēšanai zālāja vērtēšanu veic sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēti eksperti. Ekspertu reģistrs pieejams Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā www.daba.gov.lv. Zālāju biotopa eksperts novērtē zālāju, nosakot biotopa veidu, ņemot vērā teritorijas reljefu, mitruma režīmu, augsnes auglību un augu sugas (indikatorsugas, biotopam raksturīgās sugas). Dabas eksperti ir uzsākuši bioloģiski vērtīgo zālāju inventarizāciju, nosakot zālāja ražības klasi. Savukārt ornitologi novērtē putnu sugu dzīvotnes. Šogad līdz oktobrim BVZ vērtēšanu eksperti veic pēc zālāja apsaimniekotāja pieprasījuma, savukārt ar 2017. gadu vērtēšanu tiek plānots veikt ES projekta ietvaros. Eksperti novērtē zālāju, aizpildot BVZ un ES nozīmes zālāju biotopa inventarizācijas un monitoringa anketu. Pēc anketas aizpildīšanas tā jānogādā Dabas aizsardzības pārvaldē Siguldā, Baznīcas ielā 7, kur Dabas aizsardzības departamenta eksperti izvērtēs un apkopos datus. Līdz kārtējā gada beigām Dabas aizsardzības pārvalde datus publicē dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” un nodod informāciju Lauku atbalsta dienestam, kas to izmanto atbalsta maksājumu aprēķinos.

Kur var uzzināt bioloģiski vērtīga zālāja ražības klasi?

Informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, apsaimniekošanas pasākumiem un citiem jautājumiem var iegūt dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” (http://ozols.daba.gov.lv/pub/Life/). Ja zālājam ir veikta inventarizācija, tad var konstatēt zālāja ražības klasi. Lai atrastu informāciju par BVZ ražības klasi, kartes slānī atzīmē “BVZ rezultāti”, kartē atrod teritoriju, par kuru vēlas iegūt informāciju, un, nospiežot kursoru uz , pēc tam uz teritorijas, var nolasīt sekojošu informāciju: “EU_HABITAT_CODE” – 6450 (biotopa grupa – palieņu zālājs), “Klase” – 2.1. – otrais skaitlis “1” – norāda ražības klasi.

Kā iedala BVZ ražības klases?

BVZ ražības klases iedala pēc zālāja agronomiskās ražības, t. i., jo vairāk siena ražas var iegūt, jo zemāka klase:

1. klase – zālāji auglīgās augsnēs un putnu dzīvotnes. Zāles biomasa liela, siena raža virs 2 tonnām no hektāra.
2. klase – zālāji mēreni auglīgās augsnēs. Zāles biomasa vidēji liela, siena raža no 1 līdz 2 t/ha.
3. klase – zālāji nabadzīgās augsnēs. Zāles biomasa neliela, siena raža <1 t/ha.
4. klase – ārpus lauku blokiem esošie ES aizsargājamie biotopi. Zāles biomasa parasti neliela, siena raža mazāka par 1 t/ha. Taču nozīmīgākais faktors zālāja iekļaušanai 4. klasē ir tā neatbilstība lauksaimniecības zemei parastā izpratnē – pārāk slapjas vietas ar zāļu purviem raksturīgu augāju un pārāk sausas vietas ar smiltājiem raksturīgu augāju.

Kurš var saņemt atbalstu par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos (BDUZ)?

Lai nodrošinātu ES nozīmes zālāju biotopu uzturēšanu un atjaunošanu, lauksaimnieki var saņemt atbalstu Lauku attīstības programmas 2014. –2020. gadam pasākuma Agrovides un klimata apakšpasākuma “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” ietvaros. Atbalstu saņem, ja ir ilggadīgais zālājs lauksaimniecības zemē:

1) pirms 2013. gada atzīts bioloģiski vērtīgs zālājs (atbalsta likme 55,00 eiro/ha),

2) ES nozīmes zālāju biotops vai putnu dzīvotne un tā zālāju ražība atbilst no 1. līdz 3. ražības klasei (atbalsta likme 1. ražības klasei – 83,00 eiro/ha, 2. – 155,00, 3. – 206,00 eiro/ha).  Kā arī ārpus lauksaimniecības zemes teritorijā esošs pēc 2013. gada atzīts ES nozīmes zālāju biotops, kas atbilst 4. zālāju ražības klasei (330,00 eiro/ha). 2016. gadā, pēc LAD datiem (23.08.16.), uz platībmaksājumu atbalstu pieteikti 444 888 ha ilggadīgo zālāju, t. sk. 35 225 ha bioloģiski vērtīgo zālāju, kas sastāda 0,08%. Pavisam uz BDUZ atbalstu 2016. gadā pieteicies 4101 pretendents.

Kas jāievēro lauksaimniekiem, lai saņemtu atbalstu par BVZ?

1. BVZ platība jāappļauj vai jānogana. Ja veic pļaušanu, tad līdz 15. septembrim zālājs jānopļauj un jānovāc, nav pieļaujama smalcināšana. Savukārt ganīšanu veic ar zālēdāju dzīvniekiem, uz 1 hektāru nepārsniedzot 0,9 nosacītās liellopu vienības ganību sezonā (no 15. maija līdz 15. septembrim). Nepietiekami noganītas platības jāapļauj līdz 15. septembrim.
2. Nav pieļaujami zālāja iekultivēšanas pasākumi: mehāniska augsnes apstrāde, sintētisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietošana, graudzāļu un tauriņziežu sēklu piesēja u. c.
3. Aizpilda lauku vēsturi katram laukam, norādot apsaimniekošanas darbības: ganīšanas periodu, ganīšanai izmantoto dzīvnieku veidu un skaitu vai pļaušanas datumu un siena vai nopļautās zāles aizvešanas datumu. Lauku vēsturi aizpilda katru gadu. Lauku vēstures veidlapas pieejamas Lauku atbalsta dienesta mājaslapā (www.lad.gov.lv) Platību maksājumu sadaļā pie rokasgrāmatām un veidlapām.
4. Ja atbalsttiesīgā platība ir ES nozīmes zālāju biotops (noteikta 1.–4. ražības klase), tad īpašniekam vai apsaimniekotājam ne vēlāk kā saistību perioda otrajā gadā jāiegūst pamatiemaņas zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošanā, apmeklējot mācību kursus un iegūstot atbilstošu dokumentu. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem 2016. gads ir jau otrais saistību gads BDUZ aktivitātē. Šiem lauksaimniekiem mācības šogad jāapmeklē obligāti, lai varētu saņemt atbalsta maksājumus. Kursu laikā lauksaimnieki gūs priekšstatu, kā ilgtermiņā apsaimniekot savas saimniecības zālājus. Kursus organizē LLKC un Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Pieteikties kursiem var LLKC reģionālos birojos (www.llkc.lv) un LLU Mūžizglītības centrā (tālr. 63005715).

Kur var iegūt informāciju par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu?

Lai zemes apsaimniekotāji zinātu, kā saglabāt ES nozīmes zālāju biotopus, izstrādātas Vadlīnijas Eiropas Savienības aizsargājamo zālāju biotopu kopšanai un atjaunošanai “Dabisko pļavu un ganību apsaimniekošana un atjaunošana”. Par tām informēs eksperti kursos, kā arī tās ir pieejamas Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā. Vadlīnijās sniegta instrukcija, kā noskaidrot, vai zālājam nepieciešama uzturēšana, atjaunošana vai izveidošana, kā novērtēt biotopa veselības stāvokli, sniegti apsaimniekošanas veidi atkarībā no biotopa grupas.

Dabas aizsardzības pārvalde laikā no 2017.–2020. gadam plāno veikt platību maksājumu atbalstam pieteikto zālāju inventarizāciju. Tomēr, ja ir kāds lauksaimnieks, kurš apsaimnieko dabisko zālāju platību ar bioloģiski vērtīga zālāja indikatorsugām, bet līdz šim nav pieteicies vienotā platību maksājuma atbalstam LAD un vēlas noteikt zālāja atbilstību ES nozīmes zālāju biotopam, tad Dabas aizsardzības pārvaldē var iesniegt iesniegumu, norādot zemes kadastra Nr., un projekta laikā zālājs tiks novērtēts.

Ilze Skudra,

LLKC Augkopības nodaļas konsultante augkopībā

Foto: Ilze Skudra