Bioloģiskie lauksaimnieki papildina zināšanas par augsnes kaļķošanu

Dundagas pagasta zemnieku saimniecībā “Andžaki” oktobra sākumā rīkotajā lauka dienā pulcējās bioloģiskie lauksaimnieki,  lai apskatītu saimniecībā ierīkoto demonstrējumu “Dažādu augsnes kaļķošanas materiālu un tehnoloģiju demonstrējums un efektivitāte”, uzzinātu par augsnes agroķīmisko analīžu veikšanas kārtību un nepieciešamību un to, kā iegūtos augšņu analīžu rezultātus izmantot un analizēt, plānojot augsnes kaļķošanu.

Lauka dienas teorētiskajā daļā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) augšņu agroķīmiskās izpētes daļas galvenā eksperte agronomijā Vallija Kārkliņa pastāstīja par to, kā tiek veikta augšņu agroķīmiskā izpēte. Pieteikties augšņu agroķīmiskajai izpētei var, gan aizpildot VAAD mājaslapā pieejamo iesniegumu un nogādājot to sev tuvākajā VAAD filiāle, vai nosūtot pa pastu, gan aizpildot elektronisko pieteikumu LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Priecē fakts, ka arvien vairāk lauksaimnieku apzinās augsnes agroķīmiskās izpētes nozīmi un to veic, vai arī paši ņem augsnes paraugus un nogādā tos labaratorijā augšņu analīžu veikšanai, jo tikai, zinot un saprotot saimniecības augsnes, iespējams pieņemt pareizus un ekonomiski pamatotus lēmumus gan augšņu ielabošanas pasākumiem, gan augu maiņas plānošanai.

Augkopības konsultants Andris Skudra pastāstīja par to, kāpēc augsnes pH reakcija būtiski ietekmē kultūraugu ražu, kā mainās dažādu mikro un makroelementu izmantošanās atkarībā no augsnes skābuma un kā pareizi izmantot un analizēt iegūtos augšņu analīžu rezultātus. Skābās augsnēs būtiski samazinās mikrobioloģiskie procesi un samazinās organiskās vielas veidošanās, līdz ar to veidojas arī nelabvēlīgs mitruma un gaisa režīms. Samazinās gumiņbaktēriju un nitrifikācijas baktēriju aktivitāte, tāpat samazinās augu nodrošinājums ar slāpekli (N), fosforu (P), kāliju (K), kalciju (Ca), magniju (Mg). Zema augsnes pH reakcija veicina arī augu slimību attīstību. Tika akcentēts, ka, ja ir aizdomas par pazeminātu augsnes pH reakciju, vērtīgi ir noteikt ne tikai pH līmeni, bet arī augsnē esošo magnija (Mg) un kalcija (Ca) daudzumu, šo elementu attiecība ir būtiska optimālai augu barības vielu uzņemšanai un izmantošanai. Vēlamā Ca un Mg attiecība ir 6,5:1. Kaļķakmens milti pamatā satur Ca un līdz vienam procentam Mg. Dolomīta milti vidēji satur ap 20% Ca un 11% Mg. Augsnēm ar skābu augsnes pH reakciju, kur kalcija un magnija attiecība jau ir mazāka par 5:1, nepieciešams izvēlēties kaļķakmens miltus, savukārt ja Ca:Mg>8:1, nepieciešams kaļķot ar dolomītmiltiem. Augsnēs, kur kalcija un magnija attiecības ir sabalansētas, bet augsnes pH reakcija ir par skābu, vislabākais variants ir iedot vajadzīgo kaļķojamā materiāla devu ar diviem kaļķojamiem materiāliem: kaļķakmens miltiem un dolomīta miltiem svara attiecībā 1:1.

Dienas otrajā daļā interesentiem bija iespējams iepazīties un apskatīt saimniecībā iekārtoto demonstrējumu, kura mērķis ir uzskatāmi nodemonstrēt dažādu kaļķošanas materiālu efektivitāti, kā arī parādīt, kā ar pieejamo tehniku var nodrošināt kvalitatīvu skābas augsnes kaļķošanu. Lai uzskatāmi demonstrētu kaļķošanas nepieciešamību un dažādu kaļķošanas materiālu efektivitāti, demonstrējumā iekārtoti seši varianti:

1. bez kaļķošanas materiāla iestrādes;
2. ātras iedarbības granulēts kaļķis;
3. smalki samalts dolomīts (lēnas iedarbības);
4. rupja maluma dolomīts (lēnas iedarbības);
5. smalki samalts kaļķakmens (lēnas iedarbības);
6. sijāts kaļķakmens (lēnas iedarbības).

Demonstrējums iekārtots laukā, kurā auga mazražīgs ilggadīgais zālājs, kas sēts 2015. gadā. Veicot zālāja novērtēšanu, bija redzams, ka pamatā tajā aug dažādas mazvērtīgas zālaugu sugas un sārņaugi, vērtīgo tauriņziežu un stiebrzāļu īpatsvars bija neliels. Augsnes agroķīmiskās analīzes uzskatāmi parādīja zālāja sliktā stāvokļa iemeslus –  pH 4,4; organiskās vielas saturs 4,7%; K₂O  _K2O – 72; P₂O₅ – <14; Mg – 125; Ca – 679. Bez augsnes pamatkaļķošanas veikšanas laukā ar tik zemu pH līmeni nebūtu lietderīgi veikt zālāja atjaunošanas darbus, jo tie nesniegs gaidīto ražas pieaugumu. Augsnes kaļķošana tika veikta 11.09.2018., katrā no variantiem izkliedējot atbilstošo kaļķošanas materiālu. Kaļķošanas materiālu izkliedēšana tika veikta ar minerālmēslu un kaļķošanas materiālu izkliedei paredzētu piekabi, kurai kaisāmā materiāla padeve notiek ar transportiera lentu, un tā ir aprīkota ar diviem izkliedēšanas diskiem. Tajā pašā dienā tika veikta kaļķošanas materiālu iestrāde, izmantojot diskus un arklu, 14.09.2018. veikta aruma diskošana un 18.09.2018. veikta ziemas kviešu “Edvīns” (C1 kategorija) sēja, izsējas norma 220 kg/ha. Demonstrējums ilgs līdz pat 2022. gadam un tajā katru gadu tiks noteikta kultūraugu raža un augsnes reakcijas pH izmaiņas atkarībā no kaļķošanas varianta, kā arī veikts kaļķošanas ekonomiskās efektivitātes aprēķins.

Galvenās atziņas, kuras radās, veicot demonstrējuma iekārtošanu, ir, ka galvenās kaļķošanas izmaksas sastāda kaļķošanas materiāla transportēšana no ražotnes līdz saimniecībai, tāpēc ir ļoti būtiski atrast katrai saimniecībai savu tuvāko kaļķošanas materiālu ražošanas vai izplatīšanas vietu. Kaļķošanas materiālu izkliedēšana nav pārāk sarežģīta un, pat ja saimniecībā nav piemērotas tehnikas, ar kuru to varētu veikt,   tāda visticamāk ir atrodama kādā no tuvumā esošajām saimniecībām un ir iespējams to iznomāt vai aizņemties. Vienīgi smalki maltu kaļķakmens miltu izkliedi nevajadzētu veikt pārāk vējainos laika apstākļos, jo pastāv risks, ka liela to daļa tiks aiznesta ar vēju un nonāks ne tikai uz kaļķošanai paredzētā lauka.

Laura Kirsanova,

LLKC augkopības konsultante