Dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājums

Latvijā arvien populārāka kļūst augsnes bezaršanas tehnoloģijas izmantošana graudaugu audzēšanā. Nereti graudaugi tiek sēti atkārtotos sējumos, un tad augsnes apstrādes ietekme uz augu fitosantitāro stāvokli kļūst būtiska.

Tādēļ LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros divās saimniecībās Vidzemes un Latgales reģionā tika ierīkoti demonstrējumi par dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājumu graudaugu bezmaiņas sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanai. Latvijā trūkst pētījumu un demonstrējumu, kuros salīdzinātu dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju ekonomisko efektivitāti graudaugu bezmaiņas sējumos.

Demonstrējums dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājumam graudaugu bezmaiņas sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanai 2018. gada pavasarī tika ierīkots divās saimniecībās – Jēkabpils novada Dunavas pagasta z/s “Lejas Jērāni” un Limbažu novada Skultes pagasta SIA “Paparžkalni”.

Saimniecību raksturojums

SIA ”Paparžkalni” īpašnieks Kristaps Lecis ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes lauksaimniecības fakultātes 4. kursa students un labprāt piekrita ierīkot demonstrējumu savā saimniecībā, jo saprata, ka tā viņam kā jaunajam zemniekam būs laba pieredze. Saimniecība dibināta 2014. gadā un apsaimnieko 128 ha lauksaimniecības zemes, audzē graudaugus – auzas, kviešus, nedaudz ilggadīgos zālājus. Saimniecība startējusi LAP investīciju pasākumā 2014.-2020. gadam “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”. Par piešķirto finansējumu saimniecība iegādājusies graudu kombainu ”John Deer”.

Z/s “Lejas Jērāni” nodarbojas ar dažādu kultūraugu audzēšanu kopš 1992. gada. Saimniecību dibināja un ilgus gadus vadīja Māris Balodis, taču kopš LLU studiju beigšanas saimniecībā aktīvi darbojas viņa dēls Reinis Balodis. Tā bija viņa ideja - iesaistīties demonstrējuma ierīkošanā saimniecībā, jo viņu šī tēma bija jau iepriekš ieinteresējusi. Ir izveidojusies sava domubiedru grupa, apmeklēti izglītojoši pasākumi ārzemēs, lai atrastu labāko, piemērotāko augsnes apstrādes veidu.

Demonstrējuma ierīkošana gaita

Mērķis: Praktiski nodemonstrēt dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājumu graudaugu bezmaiņas (2 gadi un vairāk vienā laukā pēc kārtas) sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanai.

Varianti:

• minimālā augsnes apstrāde (lauku near, bet disko);
• kombinētā – minimālā augsnes apstrāde + aršana (apstrādes metodes tiek mainītas pa gadiem);
• aršana katru gadu – kontroles variants.

Demonstrējuma kopējais ilgums mērķa sasniegšanai: 5 gadi (2018.-2022. g.).

Demonstrējuma laukā plānotie kultūraugi saimniecībās

Abās saimniecībās 2018. gadā vasaras kvieši tika iesēti maijā – 17. maijā “Lejas Jērānos” (šķirne ‘Scirocco’) un 21. maijā “Paparžkalnos” (šķirne ‘Bombona’). Šis pavasaris bija sauss un saulains, bet saimniekiem veicās, jo pēc sējas lauki saņēma nokrišņus, kas veicināja vasaras kviešu sadīgšanu. Desmitajā dienā pēc sējas tika noteikts sadīgušo augu skaits pa variantiem. Abās saimniecībās sadīgušo augu skaita atšķirība starp variantiem nebija būtiska – ”Paparžkalni” (vidēji 429 augi/m² variantos (1. un 2.); 424 augi/m² variantā ar augsnes aršanu); ”Lejas Jērāni“  (vidēji 312 augi/m² variantos (1.un 2.); 320 augi/m²  variantā ar augsnes aršanu). Lai izvērtētu katra varianta ietekmi uz sējuma fitosanitāro stāvokli veģetācijas periodā, laukos netika lietoti fungicīdi un insekticīdi.

Veģetācijas sezonas laikā reizi nedēļā demonstrējuma laukā tika veikti fenoloģiskie novērojumi – vasaras kviešu attīstības fāzes un sējuma fitosanitārā stāvokļa novērtējums, slimību un kaitēkļu bojājumi, un būtiskas atšķirības attīstībā starp variantiem netika konstatētas nevienā no saimniecībām.

Vienlaikus ar augu attīstības stadiju noteikšanu tika uzskaitīti kaitēkļu un slimību bojājumi. Saimniecības ”Paparžkalni” laukos vēlās sējas un sausā un saulainā laika ietekmē slimību bojājumi tika konstatēti pēc jūlija vidū nolijušā lietus, kad uz vasaras kviešu lapām tika konstatētas kviešu lapu dzeltenplankumainība un kviešu lapu pelēkplankumainība. Jūlija trešajā dekādē augu piengatavības stadijā novērotas brūnās rūsas pazīmes. Būtiskas atšķirības slimību attīstības pakāpē un izplatībā starp demonstrējuma variantiem netika konstatētas. Saimniecībā ”Lejas Jērāni” uz lauka situācija bija līdzīga, un kā nozīmīgākā kviešu slimība tika konstatēta tikai kviešu lapu dzeltenplankumainība, kuras attīstības pakāpe starp variantiem neatšķīrās.

Vasaras kvieši tika novākti augusta beigās (29. augustā ”Paparžkalni”, 26. augustā “Lejas Jērāni”). Netipisko meteoroloģisko apstākļu dēļ šovasar (sausums) ražas līmenis demonstrējuma laukos bija zems.

Diskotajos variantos ieguva nedaudz zemākas ražas kā artajā, bet atšķirība vērtējama kā nebūtiska (diskošana – ”Paparžkalni” 2,48 t/ha, ”Lejas Jērāni” 2,30 t/ha, artajos variantos attiecīgi 2,56 t/ha un 2,52 t/ha). Abās saimniecībās graudu kvalitātes analīžu rezultāti starp variantiem bija līdzīgi un atbilda pārtikas kategorijai.

Veicot bruto seguma aprēķinus, redzam, ka tie saimniecībās bija atšķirīgi. Diskotajiem variantiem 217,27 eiro/ha – ”Papržkalni” un 312 eiro/ha – ”Lejas Jērāni”; artajos variantos attiecīgi 208,23 eiro/ha – ”Papržkalni” un 320 312 eiro/ha ”Lejas Jērāni”. Ņemot vērā sausuma nelabvēlīgo ietekmi uz graudaugu attīstību, pēc viena gada rādītājiem nevar izdarīt secinājumus par augsnes apstrādes variantu ekonomisko efektivitāti, tomēr graudu bruto segums bija atkarīgs no augsnes apstrādes metodēm un nedaudz atšķirīgā ražas līmeņa starp variantiem.

Lauka dienas

Skultes pagasta “Paparžkalnos“ 4. jūlijā tika rīkota lauka diena, lai iepazīstinātu ar demonstrējumu zemniekus – graudu audzētājus. Gan VAAD speciāliste un eksperti, gan arī klātesošie zemnieki atzina, ka svarīgs posms graudu audzēšanā ir augsnes pirmssējas apstrādes tehnoloģijas izvēle, kvalitatīva šo darbu veikšana, jo tam ir liela nozīme kaitēkļu un slimību ierobežošanā. Lauka dienā arī zemnieki dalījās ar savu pieredzi par izvēlētajām augsnes pirmssējas apstrādes metodēm, līdz ar to izveidojās diskusijas par dažādu pirmssējas augsnes apstrādes metožu priekšrocībām un trūkumiem.

Dunavas pagasta z/s “Lejas Jērāni” 19. jūlijā notika LLKC Jēkabpils konsultāciju biroja organizētā demonstrējuma lauka diena. Saimniecības pārstāvis Reinis Balodis pastāstīja par saimniecību un demonstrējuma ierīkošanu. Ar pieredzi dalījās vairāki jaunie lauksaimnieki, kuri ir minimālās augsnes apstrādes un bezaršanas tehnoloģijas piekritēji. Par šo tehnoloģiju pielietošanu Salas novada z/s “Jaunozoli” pieredzē dalījās Rihards Kadirovs. Šoruden ziemāju sēju bezaršanas tehnoloģijā saimniecībā izmēģināja vēl viens saimnieks – lauka dienas apmeklētājs. Interese, par to, kā labāk apstrādāt augsni – minimāli vai tradicionāli, zemnieku vidū pieaug.

Arī 2019. gadā organizēsim lauka dienas, lai informētu par demonstrējuma norisi, sniegtu noderīgu informāciju un diskutētu ar lauksaimniekiem par viņu pieredzi, atziņām un  augsnes pirmssējas apstrādes metodēm.

Brigita Skujiņa,

Limbažu biroja lauku attīstības konsultante

Anita Putka,

Uzņēmējdarbības konusltante

Oskars Balodis,

Augkopības nodaļas vadītājs

Foto: Ilze Skudra