Kaļķošanas materiālu salīdzinājums tauriņziežu–stiebrzāļu zālājos

LLKC 2022. gadā ierīkoja demonstrējumu “Optimāla augsnes pH līmeņa uzturēšana tauriņziežu–stiebrzāļu zālājos” ar mērķi novērtēt un praktiski demonstrēt augsnes kaļķošanas ietekmi uz augsnes reakcijas pH līmeņa izmaiņām, zālāju ražību un botāniskā sastāva izmaiņām.

Demonstrējumu ierīkoja LLKC Limbažu birojs sadarbībā ar Z. Blauas piemājas saimniecību “Dzelmītes” un Limbažu novada Ainažu pagasta z/s “Punči”, Latvijas Zemnieku federāciju un AREI.

Izvēlēts lauks ar saistīgas smilts augsni, augsnes reakcija pH 4,6, organiskās vielas saturs ~38%, P₂O₅ 39 mg/kg, K₂O 42 mg/kg, Mg 102 mg/kg, Ca 629 m,g/kg, magnija un kalcija  attiecība 1:6. Iepriekš laukā auga ilggadīgais zālājs.

Demonstrējumā ierīkoti trīs varianti:

1. variants jeb kontrole: tauriņziežu–stiebrzāļu zālājs ierīkots nekaļķotā augsnē.

2. variants: tauriņžiežu–stiebrzāļu zālājs ierīkots augsnē, kas pirms sējas kaļkota ar Nordkalk Atrigran granulēto kaļķi. Deva 530 kg/ha.

3. variants: tauriņziežu–stiebrzāļu zālājs ierīkots augsnē, kas pirms zālāja sējas kaļķota ar smalcinātu kaļķakmeni. Deva 6,0 t/ha.

2023. gada pavasarī zālājs pārziemoja labi. Pēc veģetācijas atjaunošanās pavasarī tika dots mēslojums veģetācijas sākuma fāzē – NPK 9-12-25 220 kg/ha un aprīļa vidū amonija nitrāts N 33,4 – 150 kg/ha. Pēc zāles nopļaušanas dots virsmēslojums – amonija nitrāts 100 kg/ha (10.07.2023.), un pēc desmit dienām liellopu šķidrmēsli 17 t/ha.

2023. gada sezonā, tāpat kā iepriekšējā gadā, tika veikti zālāja kopšanas darbi, novērojumi par zelmeņa attīstību, kā arī pirms pirmā pļāvuma ņemti zāles paraugi botāniskā sastāva un ražības noteikšanai.

Laika apstākļi aprīlī un maijā bija bez nokrišņiem, ar aukstām naktīm. Maija sākumā naktīs termometra stabiņš noslīdēja pat līdz -5/-6 C⁰. Šādi klimatiskie apstākļi nelabvēlīgi ietekmēja zālāju attīstību. Augšana notika ļoti lēni, un 20. maijā zāles garums sasniedza vidēji 20 cm, turklāt ar granulēto kaļķi apstrādātajā variantā zāles garums sasniedza vidēji 10–15 cm, jo šajā variantā augsne ir smilšaināka un augi mitruma deficītu izjuta spēcīgāk. Demonstrējumi apstiprina to, ka zālaugiem ļoti būtiski atbilstoši augsnes apstākļi, lai veiksmīgāk attīstītos nelabvēlīgos klimatiskajos periodos.

Atkārtoti zelmeņa attīstība tika novērtēta jūnija sākumā. Zelmeņa augstums 45–50 cm. Ražības un augu botāniskā sastāva noteikšanai trīs vietās no katra kaļķotā varianta un kontroles varianta 1 m² tika ņemti zāles paraugi. Tie tika sašķiroti trīs frakcijās – nezāles, stiebrzāles un āboliņš. Aprēķinātāprognozējamā raža no pirmā pļāvuma kontroles variantā 7,38 t/ha, t. sk. āboliņš 44%. 2. varianta (granulētais kaļķis AtriGran) aprēķinātā raža 4,12 t/ha, t. sk. āboliņš 13%. 3. varianta (rupjie kaļķakmens milti) aprēķinātā raža 5,69 t/ha, t. sk. āboliņš 22%.

Ilgstošā sausuma dēļ zāle atauga ļoti lēni un starp variantiem nebija atšķirību. Normāla veģetācija atsākās jūlija beigās un augustā, kad sākās lietavas un augsnē mitrums sasniedza augiem nepieciešamo normu.

Augusta vidū, vizuāli novērtējot zālāja variantus, kontroles variantā stiebrzāles sasniedza 45 cm augstumu un bija ziedēšanas fāzē, āboliņš 60–65 cm pumpurošanās–ziedēšanas sākums. Otrā variantā (granulētais kaļķis AtriGran) stiebrzāles ziedēšanas fāzē ~40 cm augstums, āboliņš 53–55 cm, bet 1. variantā (rupjie kaļķakmens milti) stiebrzāles 35–40 cm, āboliņš ~60 cm, ziedēšanas fāze.

Zālājs nopļauts divas reizes sezonā – 8. jūlijā un 6. septembrī. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem ražas ieguvē bija mitruma nodrošinājumam laukos, tādēļ arī kontroles variantā zāles raža ir lielāka, jo mitruma nodrošinājums augsnē šajā variantā bija labāks (1. tabula). Mitruma režīms augsnē ir cieši saistīts ar organiskās vielas saturu tajā. Augsnes analīzēs redzams, ka tieši kontroles varianta lauka daļai raksturīgs visaugstākais organiskās vielas saturs augsnē (3. tabula). Savukārt 2. variantā ar vismazāko ražību organiskās vielas saturs ir viszemākais. Iespējams, ka kontroles varianta ražību ietekmējis vēl kāds cits, izmēģinājumos nepētīts faktors, kas ietekmēja sarkanā āboliņa īpatsvaru zelmenī. Kontroles variantam raksturīgs augstāks āboliņa īpatsvars, un tas nodrošina augstāku ražu ieguvi.

1. tabula Zālāju zelmeņa raža 2023. gadā

Lai objektīvāk novērtētu barības kvalitāti, tika nolemts veikt barības analīzes no abiem pļāvumiem. Tās veiktas LBTU Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas agronomisko analīžu nodaļā.

Pirmais pļāvums tika veikts novēloti, jo aukstā un ļoti sausā vasaras sākuma dēļ zāle auga lēni, vienīgā cerība bija lietus, kas tā arī maijā un jūnijā netika sagaidīts, savukārt jūlija beigās un augustā, sākoties lietavām, lopbarības gatavošana bija apgrūtināta un zāle atkal pārauga. Salīdzinot abu pļāvumu barības kvalitāti (2. tabula), var secināt, ka otrajā pļāvumā  iegūtā barība ir labākas kvalitātes nekā pirmajā pļāvumā iegūtā.  No pirmā pļāvuma iegūtajai barībai sausnas saturs ir paaugstināts 40–50%,  un ļoti līdzīgs abos variantos un kontrolē. Sausnas saturs  otrajā pļāvumā kontroles variantā un 2. variantā (granulētais kaļķis AtriGran) atbilst normai 38% (optimāls 30–40%). Paaugstināts sausnas saturs otrajā pļāvumā  42% bija 3. variantā (rupjie kaļķakmens milti). Nozīmīgs barības kvalitātes rādītājs – kopproteīns – augstāks otrajā pļāvumā iegūtajā lopbarībā. Optimālā līmenī (14–18%) kopproteīns kontroles  2. variantā (granulētais kaļķis AtriGran), attiecīgi 15,99 un 14,56%, zemāks 3. variantā (rupjie kaļķakmens milti).

2. tabula Zālāju sausnas ražas kvalitātes rādītāji 2023. gadā

Lai novērtētu un salīdzinātu ar iepriekšējiem gadiem organiskās vielas, augsnes reakcijas un barības elementu izmaiņas augsnē, veģetācijas perioda beigās (20.10.2023.) tika analizēti augsnes paraugi (3. tabula).

3. tabula Demonstrējuma variantu augsnes raksturojums

Salīdzinot augsnes analīzes ar iepriekšējā gada rezultātiem, redzams, ka kontroles variantā ir pieaudzis organiskās vielas saturs augsnē, pH, gan arī kalcija un magnija daudzums augsnē. Organiskās vielas saturs ir pieaudzis arī abos kaļķotajos variantos. To varētu izskaidrot ar to, ka augustā un septembrī bija ļoti daudz nokrišņu un pietiekami silts, zāle strauji auga – gan virszemes daļas, gan strauji attīstījās arī sakņu sistēma, veidojot daudz sīku piesaknīšu, kas, nonākot augsnē, arī palielina organiskās vielas daudzumu. Kalcija un magnija paaugstināšanos paraugā ir sekmējis lauka reljefs, jo barības vielas kopā ar nokrišņu ūdeņiem ir sanestas kontroles variantā, kas, salīdzinot ar abiem pārējiem variantiem, tomēr atrodas nedaudz zemākā vietā.Barības vielu noplūde ar nokrišņiem uz kontroles variantu lauka reljefa dēļ var būt papildu faktorsaugstākām ražām. Būtiskas augsnes reakcijas izmaiņas vērojamas 3. variantā (rupjie kaļķakmens milti), kurā pH neitralizēšanai tika lietots rupji malts kaļķakmens. Šajā variantā arī kalcija un magnija līmenis augsnē ir paaugstinājies. Tāpat arī 2. variantā ar AtriGran granulēto kaļķi augsnes reakcija ir nedaudz paaugstinājusies.

Aprēķināta ekonomiskā efektivitāte katram variantam, noteikts bruto segums 2. Tas pozitīvs ir tikai 1. kontroles variantā – 11,58 eiro/ha, 2. variantam (granulētais kaļķis AtriGran) – 371,54 eiro/ha, 3. variantam (rupjie kaļķakmens milti) – 153,12 eiro/ha.

Atziņas

Demonstrējums jāturpina, lai noteiktu kaļķojamo materiālu, it īpaši lēnas iedarbības, ietekmi uz zālāju ražību, botānisko sastāvu un ražas kvalitāti.

Zālaugiem ļoti būtiski kvalitatīvi un atbilstoši augsnes apstākļi, lai veiksmīgāk attīstītos nelabvēlīgos klimatiskajos periodos.

Demonstrējums “Optimāla augsnes pH līmeņa uzturēšana tauriņziežu–stiebrzāļu zālājos” realizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P16 (13.lote).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Brigita Skujiņa,
LLKC Limbažu konsultāciju biroja lauku attīstības konsultante

Iveta Gūtmane,
Dr. agr., “Latvijas Šķirnes sēklas”

Foto: Ilze Skudra