Kaļķošanas materiālu salīdzinājums tauriņziežu–stiebrzāļu zālājos

Jau trešo gadu turpinās LLKC Limbažu biroja ierīkotais demonstrējums “Optimāla augsnes līmeņa uzturēšana tauriņziežu–stiebrzāļu zālājos”. Demonstrējums ierīkots sadarbībā ar Z. Blauas Limbažu novada Liepupes pagasta piemājas saimniecību “Dzelmītes” un  Ainažu pagasta zemnieku saimniecību “Punči”, kā arī Latvijas Zemnieku federāciju un  AREI.

2022. gada pavasarī izvēlētajā laukā, kurā iepriekš audzis ilggadīgais zālājs, tika ierīkots demonstrējums ar trim variantiem, no kuriem viens bija kontroles variants, bet divos izvēlēti dažādi kaļķošanas materiāli:

1. variants jeb kontrole:  tauriņziežu–stiebrzāļu zālājs ierīkots nekaļķotā augsnē.

2. variants: tauriņziežu–stiebrzāļu zālājs ierīkots augsnē, kas pirms sējas kaļķota ar Nordkalk Atrigran granulēto kaļķi, deva 530 kg/ha.

3. variants: tauriņziežu–stiebrzāļu zālājs ierīkots augsnē, kas pirms zālāja sējas kaļķota ar rupji smalcinātu kaļķakmeni, deva 6,0 t/ha.

Demonstrējums ierīkots Ainažu pagastā, kur iepriekšējā gada rudens un ziema bija salīdzinoši silta – decembrī un janvārī vidējā gaisa temperatūra noslīdēja dažus grādus zem normas, nokrišņi virs normas bija vienīgi decembrī. Zālājs bija pārziemojis labi. Pirmais papildmēslojums  tika dots 12. martā, atsākoties veģetācijai –  kompleksais mēslojums NPK 8-12-26 250 kg/ha, 19. martā kālija hlorīds K₂O 60 – 120 kg/ha un maija sākumā (6.05.2024.) šķidrmēsli 20 t/ha.

1. attēls. Meteoroloģisko apstākļu raksturojums zālāju veģetācijas periodā 2024. g., Ainaži

Avots: LVĢMC

Marta beigas un aprīļa sākumā naktīs termometra stabiņš bieži noslīdēja zem 0 ⁰C, dienas arī vēsas, maija sākumā naktīs salnas līdz -5 ^oC. Zālāju attīstība notika ļoti lēni, un 12. aprīlī  zāles garums sasniedza vidēji 5–6 cm, turklāt ar granulēto kaļķi apstrādātajā variantā zāles garums sasniedz vidēji 4–5 cm. Vietām novērojami mežacūku rakumi, bet, tā kā lauks pieteikts atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu EKO 6, nekādi virspusēji rušināšanas darbi netika veikti. Nedaudz zālāju bija pabojājis sniega pelējums. Maijs, tāpat kā iepriekšējā gadā, sauss ar nelieliem nokrišņiem. Faktiskā nokrišņu summa maijā krietni  zemāka par normu (1. attēls), bet vidējā gaisa temperatūra augstāka par normu, diennaktī vidēji mēnesī bija 14,2 ⁰C. Šādos siltos un sausos laika apstākļos stiebrzāles ir augušas straujāk nekā āboliņš, 24. maijā sasniedzot 35–45 cm augstumu un vārpošanas sākuma stadiju. Vizuāli novērtējot zālāju, var secināt, ka tauriņziežu sastāvs zālājā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies un visos variantos bija līdzīgs ~5%,   no stiebrzālēm dominē timotiņš, acīmredzot siltie un sausie laika apstākļi vistīkamākie bija timotiņam. Pēc jūlija lietavām zālāja zelmenī redzami bija palielinājies āboliņa īpatsvars. Novērtējot 17. jūlijā zālāju, tas visos variantos vienāds – stiebrzāles ~40 cm, āboliņš ~20–25 cm augsts. Izrokot augus un salīdzinot tauriņziežu sakņu sistēmas kontrolē un abos variantos, izskatās, ka visos variantos sakņu sistēmas ir vienlīdz spēcīgas. Nedaudz spēcīgākas ar bagātāku sānsakņu zarojumu ir 3. variantā, kur izmantots rupji malts kaļķakmens (skat. foto).

Septembra sākumā, novērtējot zālāja attīstību, varēja secināt, ka visos variantos zālājs pēc otrās nopļaušanas ir attīstījies ļoti līdzīgi. Zelmeņa augstums 15–20 cm, atšķirība ir botāniskajā sastāvā, jo kontroles variantā un variantā, kas kaļķots ar rupji malto kaļķakmeni, vairāk dominē āboliņš – kontrolē ~30–30% , 2. variantā (kaļķis AtriGran) – 10–15%, un 3. variantā (rupji malts kaļķakmens) – 20–30%.

2024. gada sezonā līdz 31. augustam zālājam veikti divi pļāvumi – 13. jūnijā un 21. augustā. Raža noteikta katram variantam atsevišķi, sverot ruļļus. Aplūkojot iegūtās ražas rezultātus (1. tabula), redzam, ka pirmajā pļāvumā rezultāti starp variantiem ir līdzīgi – nedaudz lielāka raža iegūta kontroles variantā. Otrajā pļāvumā  līderis ir 3. variants, kas kaļķots ar rupji maltiem kaļķakmens miltiem. 2024. gada maijā un jūnijā vidējais nokrišņu daudzums bija zem normas, un zālājiem pietrūka mitruma, līdz ar to arī kaļķošanas materiāls nevarēja pilnvērtīgi iedarboties. Jūlijā un augustā nokrišņi bija virs normas, gaisa temperatūra bija labvēlīga augu attīstībai.

1. tabula. Zālāju zelmeņa raža 2024. gadā

Barības kvalitātes analīzes tika veiktas no pirmā pļāvuma LBTU Bioloģiju zinātniskās laboratorijas Agronomisko analīžu nodaļā.

2. tabula. Zālāju sausnas ražas kvalitātes rādītāji 2024. gadā

Novērtējot analīžu rezultātus, var secināt, ka sagatavotā lopbarība ir viduvējas kvalitātes un noteiktie kvalitātes rādītāji būtiski neatšķiras starp variantiem. Barības analīzēs zemu rādītāju visos variantos uzrāda magnijs, abos kaļķotajos variantos – kālijs un, ņemot vērā barības analīzēs noteiktās normas, arī kalcijs. Tā kā barības analīzes ņemtas no pirmā pļāvuma, kalcija saturs barībā varētu būt zems tāpēc, ka maijs bija nokrišņiem nabadzīgs, un sausā laikā augi slikti uzņem dažas barības vielas, tai skatā kalciju.

Zālājs ierīkots smilts augsnē. Kā katru gadu demonstrējuma laikā, arī šajā rudenī katram variantam tika veiktas augsnes analīzes un tās salīdzinātas ar 2017. gadu, kad tika veiktas analīzes pirms kaļķošanas.

3. tabula.  Augsnes analīžu rezultātu izmaiņas demonstrējuma variantos 2017.–2024. g.

Organiskās vielas saturs 2024. gadā starp variantiem ir izlīdzinājies, kontroles variantā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir nedaudz samazinājies. Augsnes reakcija nedaudz ir pieaugusi visos variantos, tas izskaidrojams ar to, ka, pateicoties pietiekošajam nokrišņu daudzumam,  kaļķojamais materiāls varēja efektīvi iedarboties, kā arī augsnes reakcijas izmaiņas varētu veicināt šķidrmēslu (bāziska reakcija) lietošanu. Kālija un fosfora daudzums augsnē nedaudz palielinājies, jo atbilstoši tika dots mēslojums gan ar šķidrmēsliem, gan minerālmēsliem.  Būtiski ir izmainījies kalcija saturs augsnē gan kontroles variantā, gan 3. variantā (kaļķojamais materiāls rupji malts kaļķakmens). 3. variantā būtiski palielinājies magnija saturs, ko varētu vērtēt kā paaugstinātu. Augsts magnija saturs augsnē varēja traucēt kalcija un kālija uzņemšanu augos, kas atspoguļojas barības analīzēs. Nākamajā gadā jāseko magnija līmenim augsnē. Kalcija magnija attiecība 3. variantā (rupji malts kaļķakmens) ir ļoti zema, bet variantā ar AtriGran kaļķi būtu turpmāk jālieto kaļķojamais materiāls, kas satur vairāk magnija, jo kalcija – magnija attiecība ir pārāk augsta un magnija saturs augsnē ir zems.

Pēc ražas novākšanas un ražas apjoma precizēšanas veikts aprēķins, lai noskaidrotu katra varianta ekonomisko efektivitāti. Rezultāti bruto seguma 2 aprēķināšanai ir atspoguļoti 2. attēlā.

2. attēls. Zaļmasas raža un bruto seguma izmaiņas 2024. gadā

Lielākā raža un lielākais bruto segums ir variantam ar lēnās iedarbības rupji malto kaļķakmeni, jo, pateicoties nokrišņiem bagātajai vasaras otrai pusei, kaļķojamais materiāls ir iedarbojies, izmainot augsnes reakciju un līdz ar to paaugstinot šī varianta ražu.

• Zālāju augšanu, barības vielu izmantošanu no augsnes un ražas kvalitāti ietekmē klimatiskie apstākļi – gaisa temperatūras pavasara mēnešos un, jo sevišķi mitruma trūkums maijā un jūnijā. Mitruma deficītu stiebrzāles pacieš labāk nekā tauriņzieži.

Pēc pirmā pļāvuma jūlijā pietiekoša mitruma apstākļos sarkanais āboliņš spēj konkurēt ar stiebrzālēm un palielina tauriņziežu īpatsvaru kopējā ražas masā no 5% pat līdz 30%.

Demonstrējuma trešajā gadā augstāko ražu iegūstam no varianta, kas kaļķots ar lēnas iedarbības rupji maltu kaļķakmeni.

Demonstrējums noslēgsies 2025. gada rudenī.

Demonstrējums “Optimāla augsnes pH līmeņa uzturēšana tauriņziežu–stiebrzāļu zālājos” realizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P16 (13. lote). Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Brigita SKUJIŅA,
LLKC Limbažu biroja lauku attīstības konsultante

Foto: Brigita Skujiņa, Ilze Skudra