Kas ir augu vīruss?

Šobrīd, kad vārds “vīruss” skan visapkārt, ir īstais brīdis atgādināt, ka tie sastopami ne tikai cilvēkiem, dzīvniekiem, datoriem, bet arī augiem. Ir zināms apmēram 1000 dažādu vīrusu, kas izraisa augu slimības. Tās ir grūti atšķirt no barības elementu trūkuma, ārstēšana nav iespējama.  

Vīrusi ir plaši izplatīti dekoratīvajiem augiem – asterēm, begonijām, dālijām, gerberām, gladiolām, krizantēmām, pelargonijām u. c. Tie ir sastopami arī ekonomiski nozīmīgos dārzeņos un augļaugos – tomātos, paprikā, lapu salātos, kartupeļos, avenēs, kā arī daudzās nezālēs.

No kā sastāv vīrusi? Vīrusiem nav tipiskas šūnas uzbūves, jo tipiskām šūnām ir šūnapvalks, kodols ar DNS, citoplazma, vakuola un dažādi organoīdi. Vīrusi sastāv no kapsīda, olbaltumvielu apvalka un ribonukleīnskābes (RNS), vai retāk dezoksiribonukleīnskābes (DNS). DNS un RNS ir ģenētiskās informācijas glabātājs un nodrošina jaunu nukleīnskābju sintēzi. Lai vīrusi spētu funkcionēt un vairotos, tiem nepieciešams atrasties dzīvā organismā. Vīrusi ir šūnu parazīti – vīruss pilnībā izmanto auga resursus, lai izdzīvotu, nedodot nekādu labumu augam. Vīrusi nespēj ilgstoši izdzīvot (no 15 min. līdz 24 h), ja neatrodas dzīvā organismā.

Kā atpazīt vīrusu? Simptomi var izpausties lokāli, uz kādas konkrētas auga daļas, vai sistēmiski, kas skar visas augu daļas. Visbiežāk simptomi ir neregulāra lapu dzeltēšana vai dažādi plankumi uz lapām (2. att.) , kā arī lapām novērojama deformācija (3. att) . Ziediem arī novērojama deformācija un krāsas maiņa (4. att.) . Daļa vīrusu izraisa arī augu atpalicību augumā.

Pēc simptomiem reti iespējams identificēt, ka tā ir vīrusa izraisīta slimība, tāpēc jāveic analīzes laboratorijā. Šādas analīzes ir iespējams veikt Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijā.

Vīrusu attīstības cikls. Lielai daļai vīrusu ir specifisks saimniekaugs, tas nozīmē, ka tie spēj inficēt tikai noteiktus augus. Vīrusa attīstība sākas ar vīrusa iekļūšanu auga šūnā (4. att.)[1]. Vīrusu var pārnest no viena auga uz otru augu tikai ar auga sulu vai ūdens pilienu, kurā atrodas vīruss. Ar vīrusu nevar inficēties, ja augi ar lapām vai stumbriem vienkārši saskaras kopā bez šķidrumu apmaiņas.  Pēc vīrusa iekļūšanas šūnā tas noārda ārējo apvalku. Pēc ārējā apvalka noārdīšanās  vīrusa nukleīnskābe (ģenētiskais materiāls) brīvi atrodas šūnas citoplazmā, vēlāk vīruss ieiet šūnas kodolā. Pēc tam atkarībā no nukleīnskābes veida šūnu organoīdi tiek izmantoti vīrusa genoma kopēšanai un jaunu vīrusu sintezēšanai, tādējādi traucējot auga augšanu un attīstību. Lai vīruss pilnīgi inficētu augu, tam jāiekļūst auga vadaudu sistēmā. Iekļūstot tajā, vīruss izplatās pa visu augu. Atkarībā no vīrusa augu sugas un vides apstākļiem pilnīgai auga infekcijai nepieciešamais laiks var atšķirties no dažām dienām līdz pat dažām nedēļām. Vīrusa attīstības cikls beidzas, kad jaunie izveidotie vīrusi pārvietojas uz neinficētām augu šūnām.

Vīrusa izplatība. Vīrusiem ir vairākas iespējas, kā izplatīties. Vīrusus pārvieto ar inficētiem augiem vai augu daļām (sēklām un putekšņiem), piemēram, no kaimiņvalstīm ievedot inficētus plūmju potzarus ar plūmju virālajām bakām (šarka). Šādiem potzariem augot, vīruss izplatās pa visu koku.

Vīrusi pārvietojas mehāniski, piemēram, ar dārza šķērēm nogriežot inficētu zaru vai ziedu, un pēc tam ar tām pašām šķērēm nogriežot citam augam kādu daļu, tādējādi inficējot nākamo augu, pārnesot auga sulu, kurā atrodas vīruss. Augļu dārzā, ja ir aizdomas par inficētu koku, pēc šāda koka apgriešanas jādezinficē šķēres, vai arī šo koku var apgriezt pēdējo.  Uz instrumentiem vīrus ilgstoši nespēj izdzīvot. Tulpēm drošāk un vienkāršāk noziedējušos ziedus ir nolauzt nevis nogriezt. Tāpat tomātiem un gurķiem lapas drošāk ir lauzt nevis griezt.

Vīrusi pārvietojas ar kukaiņiem un ērcēm. Visnozīmīgākās ir laputis, retāk tripši, mīkstblaktis un cikādes (6. un 7. att.). Ir arī atsevišķas nematodes, kas pārnēsā vīrusus. Kukaiņiem sūcot sulu, pie viņu mutes orgāniem paliek augu sula, kurā atrodas vīruss, pēc tam,  kukaiņiem migrējot uz citu augu un sūcot sulu, tiek inficēts nākamais augs.

Svarīgi pēc augsnes apstrādes notīrīt augsnes apstrādes agregātus no augsnes, jo ar augsni iespējams pārnest nematodes no viena lauka uz citu.                                                                                   

Ierobežošana. Augiem atšķirībā no dzīvniekiem un cilvēkiem nav imūnsistēmas, kas spēj cīnīties ar vīrusu. Augiem vīrusu infekcijas var ierobežot tikai profilaktiski – izmantojot veselu stādāmo materiālu, ierobežojot kaitēkļus, īpaši tos, kas sūc augu sulu. Svarīgi ievērot arī sanitārās prasības dārzā un lietot tīrus darba instrumentus. Ar vīrusu inficēts augs jāiznīcina, atveseļot nav iespējams. Atstājot šādu augu dārzā, pastāv risks, ka pārējie augi arī var tikt inficēti.

Edgars Cirša,
LLKC Kuldīgas konsultāciju biroja augkopības konsultants

[1] https://www.helsinki.fi/en/researchgroups/plant-pathology-and-virology
2 https://drecampbell.com/types-of-plant-diseases-how-to-treat-naturally/
3 https://www.colonialwilliamsburg.org/learn/deep-dives/5-truths-about-tulips/|
4 https://courses.lumenlearning.com/microbiology/chapter/the-viral-life-cycle/