Krūmmellenes jaunākais brālis sausserdis, 2. daļa

Sausserži ir ogulāju kultūra, kurai nav ļoti augstu audzēšanas prasību, katrā ziņā, tās nav īpaši sarežģītākas nekā jau mums labi zināmajām citām ogulāju kultūrām. Sausserži ir pieticīga kultūra, bet tomēr audzēšanas īpatnības ir arī tai.

SAUSSERŽU AGROTEHNIKA

Mitruma režīms

Lai nodrošinātu labas ražas, ir jārēķinās ar labu mitruma režīma nodrošinājumu. Sausums samazina krūmu augšanu un attīstību, ievērojami cieš arī ogu kvalitāte un sarūk to izmērs. Ogām pasliktinās garša. Mazāks ir viengadīgo dzinumu augšanas periods, tie priekšlaicīgi apstājas augšanā, līdz ar to ir īsāki, mazāk pumpuru ieriešas nākamajam gadam. Tikpat kaitīgs sausseržiem ir pārmērīgs mitrums, tie necieš gruntsūdens līmeni augstāku par 1 m no augsnes virskārtas. Tātad sausseržiem nebūs piemērotas vietas ar nepietiekošu mitrumu, ja vien netiek iekārtota laistīšana, un vietas, kuras ir pārmitras un kurās var sakrāties nokrišņu ūdeņi bez iespējas tiem aizplūst. Jāatzīst, ka 2017. gada vasaras otrā puse un rudens bija ļoti nelabvēlīgi sausseržiem, taču arī tik slapjā dārzā tie izturēja godam, ieskaitot pārziemošanu.

Augsnes prasības

Augsnes, kas ir piemērotas sausseržu audzēšanai, var būt dažādas pēc mehāniskā sastāvā. Nebūs piemērotas smilts augsnes sliktā ūdens nodrošinājuma dēļ un smagas un blīvas māla augsnes. Jebkuras citas augsnes, kurās var nodrošināt labu gaisa un ūdens režīmu, būs piemērotas sausseržu audzēšanai.

Barības elementu nodrošinājums

Kā jebkurai citai ogu kultūrai pirms stādu stādīšanas ir nepieciešama augsnes uzlabošana. Ieteiktu izmantot zaļmēslojumu, ne tikai eļļas rutkus vai baltās sinepes, bet kādus no maisījumiem, kuri ir paredzēti dziļai augsnes ielabošanai un atveseļošanai kā AU-DZI un AU-VEL, vai citus, kas ir pieejami tirgū. Kā organisko mēslojumu vajadzētu izmantot kompostētus kūtsmēslus vai kompostu, bet arī ne vairāk kā 30–35 t/ha. Lai arī augsnes struktūra ir svarīga, tomēr arī barības elementiem augsnē ir jābūt. Sausseržiem patīk, ja ir labs fosfora nodrošinājums, jābūt vismaz vidējam kālija nodrošinājumam. Ja tiek dots organiskais mēslojums, tad fosforu (P₂O₅) tīrvielā dod 40 kg/ha, bet kāliju (K₂O) 60 kg/ha Sausseržiem vajag viegli skābu līdz neitrālu augsnes reakciju. Slāpekli vajadzētu dot ne vairāk kā 60 kg/ha tīrvielas. Ar šādu mēslojuma “paketi” pietiks diviem gadiem. Slāpekļa mēslojums ir jālieto ļoti uzmanīgi, jo tas stimulē dzinumu veģetatīvo augšanu, kas savukārt izraisa pārmērīgu krūmu sabiezināšanos. Sekas būs sliktāka ogu kvalitāte un vairāk darba pie zaru izgriešanas, kas sadārdzinās audzēšanas izmaksas. Sākoties ogu ražošanai pavasarī, kā pirmo papildmēslojumu maija sākumā dod sekojošus organiskos mēslojumus – liellopu vircu, kas atšķaidīta 1:5, vai putnu mēslus   1:10. Otro papildmēslojumu dod uzreiz pēc ziedēšanas, izmantojot tos pašus mēslojumus, ko pirmajā reizē. Šajā laikā ir nepieciešams arī kālija sulfāts, varbūt arī tāds, ko var izmantot bioloģiskajās saimniecībās. Ja plānots izmantot tādu mēslojumu kā koksnes pelni, tad tos dod vasaras beigās vai, vēlākais, septembrī puslitru uz augu. Pelnus nepieciešams ierušināt, vēlams mitrā augsnes virskārtā. Ja ir slikts nodrošinājums ar fosforu un kāliju, tad katru gadu septembrī ir jāveic mēslošana, nodrošinot šos barības elementus.

Stādīšana un stādīšanas attālumi

Parasti stādīšanai tiek izmantoti divgadīgie stādi. Līdzīgi kā ogulājiem, jau pirms stādīšanas ir jāizlemj, kā tiks vākta sausseržu raža, jo būs atšķirības stādīšanas attālumos. Vācot ar kombainu, pirmkārt vajadzēs izvēlēties sausseržu šķirnes ar izturīgu miziņu un kas nebirst. Tad stādīšanas shēmai ir jābūt 0,6–4 m vai 4166 augi/ha. Tik tuvu krūmi ir jāstāda tāpēc, ka kombains, zarus kratot, noliec un tāpēc, lai krūma zari netiktu pastiprināti izlauzti, bet atspiestos pret nākamo krūmu, tie jāstāda tik tuvu. Ja plānots stādīt mazāku platību un raža tiks vākta ar rokām, krūmi rindā var tikt stādīti retāk. Stādīšanas bedre ir jāveido tā, lai beigās stāda sakņu kakls atrastos līdz ar augsnes virskārtu. Stādot lielākas platības, var izmantot tos pašus stādītājus, ko izmanto upenēm. Stādot ar rokām, veido 40x40x40 bedri. Apakšējā daļā iestrādā organisko mēslojumu. Tad liek augsni un augšējā daļā vienmērīgi iemaisa minerālmēslus. Lielās platībās organisko mēslojumu iestrādā apdobes zonā. Ja plānots izmantot vermikompostu, lai labāk norisētu sadalīšanās process un straujāk pieaugtu augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte, to vajadzētu piejaukt klāt organiskajam mēslojumam. Ja ir pieejami mulčas materiāli, tad ir labi stādījumu nomulčēt ar šķeldu, ko papildina reizi trijos gados.

Krūmu veidošana un kopšanas darbi

Kamēr sausserži aug pirmajā posmā, nekāda īpaša to veidošana nav nepieciešama. Jāatceras, ka sausserži ir tā kultūra, kam ziedpumpuri veidojas dzinumu galos, tāpēc nekad nekādos gadījumos nedrīkst veikt dzinumu īsināšanu. Līdz 7.–8. gadam izgriež tikai mehāniski bojātos un slimos zarus. Vēlāk tā visbiežāk ir veco zaru retināšana. Vienmēr dzinumus izgriež pilnībā, līdz pamatzaram vai līdz augsnes virskārtai. Par pilnīgu krūmu atjaunošanu viedokļi dalās. Vieni saka, ka var nogriezt praktiski līdz zemei. Otrs viedoklis, ka jānogriež visi zari līdz 0,5 m augstumam. Sausserdis ir ļoti atsaucīgs uz laistīšanu. Lai laistīšanu varētu samazināt, jāizmanto mulča.

Kā uzlabot ogu kvalitāti

Nesabiezināt krūmus, krūmā ar retāku zarojumu ogas vienmēr būs lielākas un sulīgākas. Nepieciešams labs mitruma nodrošinājums, jo sausumā ogas izteikti kļūst rūgtākas, jo sevišķi šķirnēm, kam vecāku augos ir Kamčatkas sausserdis.

Apputeksnēšanās

Šī ir kultūra, kurai tas ir viens no noteicošajiem faktoriem labas ražas veidošanā. Tādēļ šķirņu savstarpējā atbilstība ir viens no noteicošajiem faktoriem labu ražu veidošanā. Mazās platībās tas nozīmē, ka, jo vairāk šķirņu, jo labāks rezultāts. Lielās platībās tas neder, tur šķirnes stāda pēc stingri noteiktām shēmām. Sausseržus apputeksnē gan bites, gan kamenes. Sevišķi efektīvas ir kamenes, jo darbojas, praktiski neskatoties uz laika apstākļiem, kamēr bišu darbību tie var ļoti ietekmēt. Interesants ir veids, kā apputeksnētājus kukaiņus piesaistīt augiem. Uz 10 litriem ūdens izšķīdina 2 ēdamkarotes cukura un ziedēšanas laikā augus apsmidzina. Lielākam efektam augus apsmidzina 2–3 reizes.

Ražas veidošanās

Šķiet, ka no ogulājiem sausserdis ir rekordists ražas veidošanas ātrumā. Ziedēt tas sāk, vēl pirms pilnībā ir izplaukušas lapas. Jau 30–40 dienas pēc noziedēšanas pirmās ogas ir gatavas. Pirmajos 2–3 gados sausserdis aug ne pārāk strauji. Arī ogu raža veidojas līdzīgi. Ir šķirnes, kurām jau uz stāda ir pa kādai ogai, un ir tādas, kuras tikai pēc iestādīšanas otrajā gadā dos pirmās ogas. Jaunajām šķirnēm ir raksturīgs ātrāks ražas veidošanās sākums. Pirmajos gados raža no krūma ir pavisam neliela – 100–300 g, bet ap sesto gadu tā jau var sasniegt kilogramu. Jaunākās šķirnes dod jau 3 kg, bet atsevišķos gados pie labvēlīgas apstākļu sakritības var iegūt pat 4–5 kg ogu. Lielākajai daļai šķirņu ogas nogatavojas pakāpeniski divu nedēļu laikā. Tas ir ērti, ja ogas izmanto svaigam patēriņam, bet galīgi neder mehanizētai novākšanai. Jaunākajām šķirnēm ir raksturīga daudz vienmērīgāka ienākšanās.

Otrreizējā ziedēšana

Tā kā sausserži ļoti agri zied, tad dažkārt siltos rudeņos var tikt novērota atsevišķu šķirņu ziedēšana. Tāda var būt tādām šķirnēm kā ‘Siņička’ un ‘Goluboje Vereteno’. Zied tie ziedi, kas novietojušies dzinumu galos. Tas spēcīgi ietekmē nākamā gada ražu, tā var būt pat reizes trīs mazāka.

Stādījumu mūža ilgums

Sausserži, līdzīgi kā krūmellenes, ir īsti ilgdzīvotāji, jo, piemēram, savvaļā tie var sasniegt pat 100 gadu vecumu. Vai tas ir iespējams kultūras stādījumā? Viss ir atkarīgs no audzēšanas tehnoloģijas. Ja tie tiek intensīvi mēsloti tikai ar minerālmēsliem un organiskais mēslojumu netiek dots vispār, tad krūmi priekšlaicīgi novecos. Krūmi pilnu ražu sāk dot 7–10 gadu vecumā, bet jaunās šķirnes pat vēl ātrāk. Ap 20–25 gadiem var veikt krūmu pilnīgu atjaunošanu, apgriežot pilnībā. Stādījumu var uzturēt cilvēka mūžu un vēl ilgāk.

Par šķirnēm un to būtiskākajām īpašībām, kā arī savstarpējo apputeksnēšanos – nākamreiz.

Māris Narvils,

Vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils