Kukaiņu viesnīcas augļu dārzos

Viens no svarīgākajiem principiem, lai bioloģiskais augļu dārzs būtu veselīgs un dotu labu ražu, ir bioloģiskā daudzveidība tajā. Ir daudz dažādu veidu, kā to nodrošināt augļu dārzā. Augļu dārzā joprojām, lai tas atbilstu platību maksājumu saņemšanas nosacījumiem, tiek stādītas atsevišķas augļu koku kultūras. Šādās platībās, loģiski, rodas iespēja attīstīties daudz dažādiem kaitēkļiem, jo ir attiecīga barības bāze, kas ļauj baroties un vairoties. Mēs zinām, ka ikvienam kaitēklim ir attiecīgi dabiskie ienaidnieki, tikai lielākā problēma ir tā, kā šīs derīgo (plēsīgo) kukaiņu sugas piesaistīt dārzam.

Otrs aspekts ir apputeksnētāju kukaiņu piesaistīšanas process. Lai arī nav daudz datu, cik daudz kādas sugas ietekmē apputeksnēšanas procesus augļu dārzos, bez bitēm ir zināms, ka šo darbu veic arī kamenes un dažādu sugu vientuļās bites.

Jau kādu laiku augļu dārzos tiek ieteikts izvietot tā saucamās kukaiņu viesnīcas. Tās zināmā mērā var nosaukt par mazajām būvēm augļu dārzā. Eksistē vismaz divi virzieni, kādi tiek izmantoti. Pirmais, mazāk populārais, ir izmantot pēc iespējas dabiskākus materiālus, būves maksimāli tuvinot dabiskajam, kādas var novērot dabā. Otrs virziens balstās uz to, ka būvi veido, to tuvinot maksimāli “mājiņas” izskatam. Ir pat vesels dizaina novirziens, kādas tik šīs mājiņas varētu būt augļu dārzā. Pēdējās ir krietni populārākas, jo dod iespējas izpausties tiem audzētājiem, kuriem varbūt par dabisko bioloģisko daudzveidību ir mazāks priekštats. Dabiskie veidojumi prasa dziļāku izpratni par kukaiņu dzīvi.

Lai veicinātu šādu kukaiņu “māju” tālāko izplatīšanos mūsu dārzos, lielāku uzmanību veltīšu tieši šīm, mākslīgā veidā būvētajām.

Vispirms par šādas mājas paredzamajām funkcijām.

• Bioloģiskās daudzveidības veicināšana dārzā. Tā ir pati galvenā funkcija, ko šādai mājiņai ir jāveic. It sevišķi svarīgi to darīt dārzos, kur citus paņēmienus neizmanto, jo trūkst zināšanu.
• Izglītošanas fukcija – ļoti svarīga, jo palīdz to parādīt citiem dārzkopjiem, kuri tikai domā par šādu mājiņu izvietošanu dārzā. Ļoti pamācoši tas ir mazākajiem ģimenes locekļiem, ļoti iespējams, arī ģimenes radiem un draugiem, un viņu bērniem. Ir iespēja sekmīgai sadarbībai ar skolām un bērnu dārziem.
• Ietekme veidosies pakāpeniski, sekmējot gan apputeksnēšanās daudzveidību, gan ietekmi uz kaitēkļiem dārzā.
• Dekoratīvā funkcija – piešķir augļu dārzam papildu atraktivitāti, atdzīvina vienmuļo augļu koku rindas. Šeit ir īsts radošu domu lidojums, jo var veidot ļoti dažādas mājiņas pēc formas.

Kādus pamatprincipus būtu nepieciešams ievērot, lai mājiņa būtu pēc iespējas funcionālāka.

• Sākt ar pēc iespējas vienkāršākajiem modeļiem, nevajadzētu censties pārsteigt kukaiņus un dārza apmeklētājus ar kaut ko ļoti ekstravagantu.
• Pēc iespējas maksimāli pieturēties pie dabisko materiālu izmantošanas. Ir audzētāju kustības kā permakultūras dārzi, kuros  maksimāli cenšas iedot lietām otru dzīvi. Šajā gadījumā gan vajadzētu izvairīties no sintezētu materiālu izmantošanas. Piemēram, dažādas plēves, agrotīkli, ģeotekstili, kukaiņu tīkli, dažādi tilpumi no PET pudelēm; nevajadzētu izmantot arī stikla materiālus. Tie visi kukaiņiem dabā ir sveši materiāli. Nevajadzētu pārbaudīt to spēju adaptēties un dzīvot starp sintētiskajiem materiāliem.
• Vietas izvēle dārzā. Svarīgs aspekts, lai mājiņa vai mājiņas netraucētu dārza kopšanas darbiem – izgriezt vainagus, pārvietoties tehnikai, nodrošināt ražas vākšanu. Nākamais – izmantot no laika apstākļiem pasargātas vietas. Ja mēs pavērotu kukaiņu dzīvi dabā, tad redzētu, ka to aktivitāte ir ļoti zema pilnībā atklātās vietās. Vējš ļoti negatīvi ietekmē to spēju pārvietoties. Ja dārzs ir izvietots pilnībā atklātā vietā, tad nāksies iestādīt valdošo vēju pusē augstākus un zemākus krūmus, kas veidos aizvēju. Ja tas kādu iemeslu dēļ nav iespējams, tad mājiņas ir jāizvieto dienvidu pusē  vai, vēl labāk, nedaudz vairāk paretinot vainagus, kādās no malējām augļu koku rindām. Novietojot augļu dārza vidū, savvaļas kukaiņi uz mājiņu var neatrast ceļu. Vajadzētu veikt dārzā novērojumus, kur dārzā ir vērojama kāda savvaļas derīgo kukaiņu kustība. Tas ir jādara arī pēc mājiņas izvietošanas dārzā. Svarīgi būtu saprast, vai kaut kas mainās šo kukaiņu kustībā, varbūt gala rezultātā ir jāmaina tās atrašanās vieta.
• Konstruktīvi mājiņu jācenšas izveidot tā, lai kukaiņi lielā mērā būtu pasargāti no tiešas nokrišņu ietekmes. Tas nozīmē, ka liela loma būs jumtam un sāniem, kas sargās no lietus un krusas ietekmes.
• Nevajadzētu mēģināt mākslīgā veidā stimulēt mājiņas apdzīvošanu. Ir pilnībā jāpakļaujas dabiskajiem procesiem, tādēļ nekāda derīgo kukaiņu mākslīga pārvietošana nav pieļaujama. Runa, protams, nav par bitēm un kamenēm.

Materiāli, ko izvēlēties mājiņas stāvu piepildīšanai.

• Vispirms par materiāliem, kuri nav piemēroti. Tāpat kā mums ir noteikta attieksme pret vietu, kur mēs dzīvojam, arī kukaiņi dod priekšroku noteiktiem materiāliem. Ir vesela virkne materiālu, kurus kukaiņi nekad tā īsti neizmantos un tur nedzīvos. Tātad neizmantojam ķieģeļus, domāti tie ar dažāda veida caurumiem, dažādus egļu un priežu čiekurus, dažādu koku mizas, smalkākus  koku zariņus, nederēs arī skuju koku skujas, skali, ne siens, ne salmi.
• Kukaiņi labprāt izmantos niedru stiebrus un gabalkoksni, kura var būt no pilnīgi veselas koksnes līdz tādai, kuru ir izalojuši dažādi koksnes kaitēķli, vai kuru ir skārusi koksnes trupe. Tā ir analoģija ar vecajiem, bojā gājušajiem kokiem. Var ielikt kādus smilšakmens gabalus, arī augsni var mēģināt likt. Smilšakmeņus var sekmīgi aizstāt ar ģipša atlējumiem, kuros pēc sacietēšanas  saurbj labi daudz caurumu. Tā kā ģipsi var atliet dažādās formās, tad var attīstīt skulpturālās formas, vienlaikus  parūpējoties par kukaiņiem.

Materiāli, kurus izmantot mājiņas stāva veidošanai.

• Vislabākais – pēc iespējas mazāk apstrādāta koksne. Interesantas mājiņas izdodas, ja tiek izmantoti nozāģētie koku stumbri. Nereti tādi ir redzēti mētājamies neizmantoti. Derēs arī mazāki koku baļķēni, labāk gan nomizoti, ilgāk saglabāsies. Tie var būt tēsti ar cirvi vai zāģēti ar ķēdes zāģi. Nevajadzētu izvēlēties ēvelētos dēļus, tie, ja nelaikā ir cirsti,  parasti ātri sapūst. Stabus, ko paredzēts rakt zemē, ir ieteicams apdedzināt, līdz tie sāk pārogļoties. Tādi nepūs.
• Krāsas, ja izmanto, tad tikai dabiskās. Sintētiskās, kas ir uz dažādu šķīdinātāju bāzes, nederēs. Krāsot drīkst tikai konstrukciju ārpusi.
• Jumtu vislabāk veidot no koka šindeļiem vai plāniem dēlīšiem. Ja ir prasmes izveidot salmu vai niedru jumtu, tas jau būtu izcili. Citu materiālu izmantošana nav ieteicama.
• Aizsardzība pret putniem. Diemžēl daudzviet redzams, ka  kukaiņu mājiņām nav priekšā siets. Putni, kā jau visēdāji, izmantos iespēju pamieloties ar kukaiņu kāpuriem. Viens no čaklākajiem varētu būt dzenis, kas intensīvi apseko kokus barības meklējumos. Attālumam starp sietu un materiālu vajadzētu būt vismaz 5 cm.
• Kā pareizi izurbt caurumus izmantojamā koksnē. Diametram vajadzētu būt 4-7 mm un 8-10 mm dziļumā, Visērtāk to ir izdarīt, uzliekot urbim dziļuma ierobežotāju. Caurumus var saurbt simtiem.

Kādi kukaiņi vislabprātāk apmetīsies viesnīcas stāvos? Vislielākās cerības ir uz vientuļajām bitēm, kuru Latvijā ir pārsteidzoši daudz,  vismaz 250 dažādas sugas. Tās pārliecinoši būs galvenās šo māju iemītnieces. Starp citu, mūsu senči, būvējot veselīgas mājas ar niedru jumtiem, parūpējās par vientuļos bišu mājām un sekmēja labu dārza augu apputeksnēšanos pat bez bišu klātbūtnes.

Turklāt varēs novērot, ka šādas mājas labprāt apdzīvos  racējlapsenes, spožlapsenes (pēc personīgajiem novērojumiem, ļoti interesanti kukaiņi) un dažādi zirnekļi.

Māris Narvils,
LLKC eksperts dārzkopībā

Foto: www.canva.com