Lauksaimniekiem jārēķinās ar mainīgiem klimatiskajiem apstākļiem

Arvien biežāk lauksaimniekiem jārēķinās ar mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Arī šis gads bija ar saviem izaicinājumiem: kailsalu ziemājiem Vidzemē un Latgalē, spēcīgām  lietusgāzēm un vēju Zemgalē, vietām sausumu Kurzemē un Latgalē  – secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Andris Skudra, LLKC Augkopības nodaļas konsultants: “Ražas šogad nogatavojās krietni agrāk kā iepriekšējos gadus. Ziemas kviešiem ražas bija labas, bet netika nodrošināta kvalitāte. Vasarāju graudaugu ražas daudzviet ietekmēja sausums, lai gan augi pavasarī saceroja, tomēr, iestājoties sausam un karstam laikam, augi neattīstīja visus sacerojušos stiebrus. Rapsis izskatījās labāk nekā tika iegūts, jo siltajā un sausā laikā savairojušies kaitēkļi būtiski ietekmēja pākšu daudzumu un sēklu skaitu pākstīs. Kartupeļiem lietavas Zemgalē nodarīja postījumus stādījumos un veicināja puves veidošanos, bet pārējos reģionos bija labvēlīgi apstākļi ražas ieguvei un novākšanai.”

Šajā sezonā ziemas kviešu raža tika iegūta 4,33 t/ha, kas ir līdzīgi kā pagājušā gadā (4,27 t/ha), savukārt šogad ziemāju ( 507,7 tūkst. ha) un vasarāju (287,6 tūkst. ha) sējumu platības nedaudz samazinājās, salīdzinot ar 2023. gadu, kad apsēti tika 508,9 tūkst. ha ziemāju un 288,5 tūkst. ha vasarāju.

LLKC Preiļu KB augkopības konsultante Inese Magdalenoka: “Latgalē bioloģiskās saimniecībās auzu ražas nebija augstas, sausums ietekmējis graudu veidošanos, vietām tukšas skaras un sīki graudi. Vasaras rapsis ļoti atšķīrās pa saimniecību sējumiem atkarībā no sējas laika, no tehnoloģijas un vietām pākstis izsita arī krusa. Savukārt griķu sējumiem pietiekams siltums un mitrums veicināja spēcīgu augu attīstību un potenciālu labas ražas līmeņa nodrošināšanai. To kulšana uzsākta agrāk kā citus gadus.”

Tā kā ziemas rapsis daļā Vidzemes un Latgales šajā gadā nepārziemoja, tad daļa platību tika pārsētas ar vasaras rapsi, līdz ar to šajā gadā dubultojušās vasaras rapša sējplatības (22,3 tūkst. ha), salīdzinot ar pagājušo gadu, kad tika apsēti 10,1 tūkst. ha, arī ražas līmenis šogad bija augstāks – 1,63 t/ha nekā 2023. gadā, kad tika iegūts 1,48 t/ha.

Šogad ziemāju sēja uzsākās diezgan agri, siltajos laikapstākļos augi labi attīstījās. Speciālisti vērš lauksaimnieku uzmanību, apsekot sējumus, un pievērst vairāk uzmanības kaitēkļu un slimību attīstībai. Agri sētajos ziemas kviešu sējumos izplatījusies melnā stiebrmuša, kā arī iespējama dzeltenās rūsas infekcijas parādīšanās uz augiem. Savukārt ziemas rapsim jānovērtē augu attīstība, lai tie nepāraugtu un labi pārziemotu, kā arī jāizvērtē kaitēkļu kā krustziežu sakņu kakla smecernieku izplatība.

Plašāka informācija: Andris Skudra, LLKC augkopības konsultants, tālrunis: 29445090.

Uzziņai.  Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība”. Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas vienpadsmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, ziemas un vasaras tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī.