Mājdzīvnieki dārzkopībā – neizmantotās iespējas

Viena no ilgtspējīgajām saimniekošanas metodēm ir mājdzīvnieku iekļaušana noteiktās saimniekošanas sistēmās, šajā gadījumā tā ir dārzkopība.

(Turpinājums rakstam  https://llkc.lv/lv/nozares/augkopiba/majdzivnieki-darzkopiba-neizmantotas-iespejas)

Pīļu ganīšana augļu dārzos

Vairāk vai mazāk var izmantot dažādu sugu un šķirņu pīles – muskusa, pudeļpīles un Indijas skrējējpīles, par kurām ir ko pastāstīt vairāk. Šīs pīles ir ar gandrīz vertikālu ķermeņa stāju, tādā veidā spēj aizsniegt augstāk dārza kaitēkļus nekā citas pīles. Sportiskā ķermeņa dēļ tās spēj salīdzinoši strauji pārvietoties pa augļu dārzu. Šīs ir pīles, kuras ir radītas, lai stātos pretī Spānijas kailgliemežiem. Svarīgi ir, lai pīlēnu sastapšanās ar šiem gliemežiem notiek pietiekami agri pavasarī, kad tie mostas no ziemas guļas, jaunie gliemeži vēl ir salīdzinoši mazi un vieglāk apēdami. Mazus pīlēnus palaist dārzā, kas ir jau praktiski pilns ar pieaugušajiem gliemežiem, ir neprātīgi. To biezo gļotu dēļ pīlēni var aizrīties un iet bojā. Šīs pīles ir tik aktīvas, ka 3–5 pīļu pulciņš 600 m² dārzu sezonas laikā iztīrīs no kailgliemežiem. Jāpiebilst, ka tās nesmādēs arī citus gliemežus. Mobilo ganāmpulku veidošanās ir sākuma stadijā, bet ir paredzams, ka tie var piedzīvot īstu uzplaukumu, jo to cilvēku skaits, kas reāli cieš no kailgliemežu uzbrukumiem, ir liels. Nevajadzētu arī aizmirst par citiem kailgliemežu ierobežošanas pasākumiem, jo sevišķi, ja gliemežu apsēsts ir ne tikai jūsu dārzs, bet arī kaimiņu teritorijas. Šīs pīles agrāk kļuva pazīstamas ar video no Dienvidāfrikas, kur tūkstoš pīļu ganāmpulku sekmīgi izmantoja bioloģiskā vīna ražotnes vīnogu stādījumos. https://www.youtube.com/watch?v=CvF7ve0L8AE

Pīļu specifika atšķirībā no vistām ir tā, ka tās nekašņājas, līdz ar to uz zemsedzes kaitēkļiem tās praktiski neiedarbosies, bet visas tās kultūras, kurām tās tiks klāt  līdz nepilnam metram no augsnes virskārtas, gan sekmīgi tiks atbrīvotas no  kaitēkļiem. Šai kategorijai atbilst ogulāji, vīnogas, jauni augstie krūmi. Pīļu sekmīgai turēšanai ir nepieciešamas ūdenskrātuves, atkarībā no putnu skaita tās var būt pavisam nelielas līdz kārtīgam dīķim, ja putnu ganāmpulks ir liels.

Citu putnu ganīšana augļu dārzos

Iespējama ir arī citu sugu putnu izmantošana. Zosis arī var tikt izmantotas, bet tur lielāka nozīme ir citai funkcijai. Zosis, būdamas lielāka auguma, tālāk redz un ļoti labi pamana nevēlamos ciemiņus. Savukārt pērļu vistiņas ir ar ļoti asu redzi, bet vērstu arī uz debesīm, respektīvi ātrāk kā citu sugu putni pamana debesīs lidojam plēsīgos putnus – vanagus, ērgļus, arī vārnas un kraukļus. Skaļās balsis ir labs briesmu signāls pārējo sugu putniem. Tas ir sevišķi svarīgi, ja putni ganās dārzā brīvā režīmā, bez iežogojuma. Ganīt dārzā var arī tītarus. Brīvās ganīšanas gadījumā ir svarīgi, ka tuvumā ir ogulāji vai citi krūmi, zem kuriem plēsīgo putnu draudu gadījumā mājputni varētu paslēpties.

Putnu izmantošana ārpus augļu dārza teritorijas

Ja runājam par pārējo dārzu, tad jāsaka, ka ne visu sugu putni būs piemēroti šim nolūkam. Noteikti ne zosis un tītari, taču vienmēr var pastāvēt arī izņēmuma gadījumi. Pastāv iespēja arī putnus dresēt noteiktām iemaņām. Vienmēr pastāv iespēja novērot, ko putni konkrētu dārzā dara. Augsti riski ir laist putnus dārzā, kad augi dīgst, tāpat visi zaļumi, salāti, tātad dārzeņi, kas var būt pievilcīgi putnu barībai. Novērojot un eksperimentējot var rīkoties dažādi. Ja putnus pagana nedaudz zālītē, tad interese par zaļajiem augiem krietni saruks, bet saglabāsies interese par proteīna barību  – kukaiņiem.

Noslēgumā par putnu izmantošanas stratēģiju augu aizsardzībā saimniecībā. Vērošana dod nenovērtējamu pieredzi, mijiedarboties ar mājputniem, vidi. Parūpējoties par atbilstošu vidi savvaļas putniem, mēs varam iegūt daudzpusīgu ietekmi uz kaitīgo kukaiņu populāciju saimniecības teritorijā. Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka šādus modeļu varēs attīstīt tikai tās saimniecības, kuras ir kompaktas, kur lauki ir ap saimniecību, kur ir izveidota fragmentēta ainava ar koku un krūmu ainavu elementiem, kur nav lielas un atklātas teritorijas. Savukārt, ja saimniecība robežojas ar mežu vai krūmāju, žogs noteikti ir kā ļoti vajadzīgs elements, citādi savvaļas dzīvības ietekme uz mājputnu populāciju varbūt ļoti iznīcinoša. Tās varbūt lapsas, caunas, seski, nu jau arī vilki vai lūši. Tāpēc vairāku labu un dresētu suņu klātbūtne ir vairāk nekā vēlama. Atceramies, ka savvaļas dzīvnieki respektē cilvēka smaku, tādēļ urīna izsmidzināšana gar teritoriju ir vērā ņemams profilaktisks pasākums.  

Tekstu sagatavoja:

Māris NARVILS
LLKC vecākais speciālists dārzkopibā
Tālr. +371 29609943
E-pasts: maris.narvils@llkc.lv