Miera periods augļu dārzā

Ziema ir nosacīti klusākais periods augļu dārzā. Tāds gan tas šķiet tikai pirmajā acumirklī. Pieredzējuši dārzkopji zina, ka vienmēr ir jārūpējas par dārzu.

Žogs jāpārbauda un jālabo, ja kādi meža zvēri sabojājuši. Jāseko līdzi sniega radītajām problēmām un jāskatās, vai tas nesasnieg par daudz uz zariem, vai nesaputina gar žogu tā, ka zaķi un citi meža iemītnieki pēkšņi var iekļūt dārzā bez pūlēm un mieloties ar jaunajiem dzinumiem un jauno kociņu mizu.

Jāsamierinās ar laika prognozi

Droši, ka ne vienam vien dārzkopim pārdomas rada šī ziema, kas, lai arī kalendārā ir sākusies, tomēr savu raksturu vēl nerāda. Sen nav pieredzēti tie laiki, kad decembrī bijis gan sniegs, gan sals. Pēdējā desmitgadē labākais, kas ir pieredzēts, kad decembrī īslaicīgi uznāk vai nu kailsals, vai sniegs, vēl retāk abi kopā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka 2019. gads no mums atvadījās kā siltākais gads Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Tendences rāda, ka aukstā laika perioda iestāšanās notiek ar nobīdi, un tikai janvārī parasti atnāk pastāvīgs sals ar sniegu.

Visi augļu koki un ogulāji ziemas nelabvēlīgos laika apstākļus pārdzīvo, ieslīgstot dziļajā miera periodā. Par tādu pieņemts saukt to laika posmu, kopš rudenī nobirst lapas un pavasarī tās atkal saplaukst. To principā nosaka katras konkrētās sugas gēni. Piespiedu miera periods iestājas tad, kad to nosaka nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi. Ziemas periodā tas parasti ir sals un sniegs. Interesanti, ka šie periodi nav savstarpēji norobežoti. Vēl visu situāciju neskaidrāku vai grūtāk prognozējamu padara fakts, ka augļu koku un ogulāju daļas šos periodus pārdzīvo  atšķirīgi. Tāpēc arī meteoroloģisko apstākļu ietekme ziemas un pavasara periodā var atšķirties.

Mēs gaidām, ka janvāris atnāks ar salu un sniegu, tā kliedējot bažas par to, ka ziemošanas periods varētu sagādāt dažādas problēmas. Pagaidām gan reālās prognozes rāda ko citu, ka gaisa temperatūra varētu būt tikai nedaudz zem nulles, lietus mīsies ar sniegu, un dienas laikā gaisa temperatūra būs virs nulles. Tādi laika apstākļi rada bažas, ka augļu koki varētu iziet no dziļā miera perioda, bet piespiedu miera periods neiestātos, jo būtu silts. Protams, šos apstākļus mēs nevaram ietekmēt. Pavisam bēdīgi var notikt, ja vēlāk sals uznāk un rada salīdzinoši spēcīgus  bojājumus.

Dziļā miera periods augiem

Paskatīsimies, ko īsti dziļā miera periods nozīmē augiem. Tas ir posms, kad augļu koki noteiktu dienu vai mēnešu skaitu  atradušies gaisa temperatūras apstākļos no +2 līdz +10 ^oC. Latvijā lielākajai daļa ābeļu šķirņu tas ir salīdzinoši garš periods – 135–185 dienas. Tātad no četrarpus līdz vairāk nekā sešiem mēnešiem. Piejūras klimata zonas augiem ir ilgs dziļā miera periods. Tas vajadzīgs, lai sekmīgi pārdzīvotu garo nelabvēlīgo apstākļu periodu – salu, sniegu, atkušņus, kailsalu utt. Toties kauleņiem – plūmēm, saldiem un skābiem ķiršiem, aprikozēm, persikiem, nektarīniem – raksturīgs īss dziļā miera periods 60–90 dienas. Tie ir tikai 2–3 mēneši. Tas nozīmē, ka nelabvēlīgu  apstākļu sakritības dēļ, ja neiestāsies ziemai raksturīgie laika apstākļi, janvārī jau daļai kauleņu dziļais miera periods var arī beigties. Rezultātā var sākties reāla koku pamošanās. Īsi dziļā miera periodi 30–60 dienas vai 1–2 mēneši ir raksturīgi kontinentālā klimata apstākļos, kur ir garas un bargas ziemas, īss rudens un pavasaris, kā arī īsa un karsta vasara. Šādos apstākļos augušiem augiem raksturīga lieliska salcietība, bet mūsu apstākļos – zema ziemcietība. Tāpēc ir jāuzmanās ar visiem augļukokiem, kuriem vecāki un līdz ar to gēni nāk no tādām klimatiskajām zonām. Pie mums visbiežāk nelabvēlīgos  meteoroloģiskajos apstākļos tiek bojāti tieši kauleņkoki un daudz retāk sēkleņi  – ābeles un bumbieres.

Sakņu sistēma “neaizmieg”

Tagad laiks iepazīties, kā dziļā miera periodu pārdzīvo  atsevišķas augu daļas. Sakņu sistēmai miera perioda nav vispār,  un līdz ar to kļūst pavisam skaidrs, kādēļ mulča apdobes zonā ir ļoti būtisks faktors sekmīgai augļu koku un ogulāju ziemošanai. Pavisam īss miera periods ir sakņu kaklam. Te gan jāteic, ka labākais, ko mēs varam darīt,  ir tieši sakņu kaklu neievīstīt mulčā vai notīt ar kādiem segumiem. Atstāt brīvu un pie vajadzības nomīdīt sniegu, ir labākais, ko var darīt. Brīvi cirkulējošs gaiss tam apkārt būs labākais variants. Nākamais, kam jau nedaudz garāks miera periods, ir stumbrs. Ja augļukoka stumbrs cietīs spēcīgā salā, pastāv ļoti liela varbūtība, ka bojā aizies viss koks. Kā stumbru var pasargāt? Vienkāršākais veids ir kaļķošana. Papildus, jo sevišķi jauniem augļukokiem, var izmantot skuju koku zarus, kartonu, niedru segas, agrotīklu. Vēl  daudz kas būs atkarīgs no dārza atrašanās vietas un valdošajiem vējiem. Tas nozīmē, ka katram dārzam ir jābūt vējlauzēja līnijām, kas samazina auksto vēju ietekmi. Tātad, ja izdodas pasargāt koku saknes un stumbru, tas praktiski nozīmē, ka augļukoks izdzīvos vienmēr. Secīgi tālāk miera periods pagarinās skeletzariem, augļu zariņiem, un visgarākais tas ir jaunajiem viengadīgajiem veģetatīvajiem zariem. Te ir atbilde tam, ka praktiski augļukokiem neapsalst jaunie dzinumi, ja vien pārlieku nav grēkots ar slāpekļa mēslojumu un mitrumu, tāpēc augustā ir vajadzīga šo pārlieku garo dzinumu īsināšana. Toties ziedpumpuri izsalst daudz biežāk, jo, ja dziļā miera perioda beigās uznāk atkusnis un pēc tam atkal sals, visbiežāk ziedpumpuri izsals. Potenciāli tas nozīmē, ka, ja atkušņa atnākšana sakrīt ar kādas  augļukoku daļas dziļā miera perioda beigām, pēc atkušņa sekojošais sals var radīt, piemēram,  stumbra bojājumus, ja mēs par to iepriekš neesam pienācīgi parūpējušies.

Piespiedu miera periods

Ar piespiedu miera periodu ir vienkāršāk, tas iestājas automātiski pēc dziļā miera perioda, ja ir auksts un salst. Tieši šis aspekts ir tas, kas bieži situāciju glābj. No tāda viedokļa skatoties, ja ziema iestājas tikai pēc Jaunā gada, tas nav nekas slikts. Vienīgais – cik krasa ir pāreja no nosacīti “siltā” perioda uz “auksto”. Liela gaisa temperatūru maiņa, vairāk par 10 ^oC, arī var radīt problēmas.

Tieši visu šo faktoru mijiedarbība ietekmēs augļukoku un ogulāju faktisko ziemcietību.

Svarīga šķirnes izcelsme

Pirmais un ļoti būtiskais ir jau iepriekš minētais –  attiecīgās šķirnes izcelsme. Piemēram, ābeļu šķirnes, kas radītas Latvijā, Baltkrievijā, Igaunijā, daļā Lietuvas, spēj izturēt gan lielu salu -25 līdz -35 ^oC, gan atkušņainās ziemas. Savukārt Rietumeiropas šķirnes uz atkušņiem ziemā īpaši nereaģē, bet sals gan ātri rada bojājumus. Jāpiebilst, ka ļoti liela loma ir potcelmiem, kas konkrētā situācijā var gan šķirnes ziemcietību palielināt, gan pazemināt. Lielākā daļa Rietumeiropas potcelmu nav Latvijas apstākļiem piemēroti. Ja kāds tik ļoti vēlas audzēt kādu Rietumeiropas šķirni, tad var potēt vainagā. Tikai Latvijas apstākļiem būs piemērotas agrās un vidēji agrās šķirnes. Vēlās vienkārši pie mums nepaspēs nogatavoties. Vēl ir zināms, ka Latvijā ir dārzi, kuros pagaidām sekmīgi audzē vairākas ābeļu Rietumeiropas šķirnes, taču nav zināms, kas notiks, ja uznāks kaut vai tāda ziema kā 1995./1996. gadā. Risks ir ļoti liels. Var palaimēties, ka dārza dzīvescikls 20 gadu garumā uz klona punduru potcelmiem trāpa starp bargām ziemām, bet tikpat labi var notikt  otrādi.

Ziemcietību ietekmē augu vecums

Ziemcietību ietekmē arī augļukoku vecums. Jauniem kokiem tā ir zema, tādēļ svarīgi, lai tuvākajos gados pēc augļudārza iestādīšanas nesekotu bargas ziemas. Ziemcietība, skatoties augļukoka mūža garumā, ir sekojoša. Jauniem augļukokiem tā ir zema, tad pakāpeniski pieaug, sasniedzot briedumu 10–15 gados, ir maksimālā, un tad pakāpeniski sāk samazināties. Jaunajos augļu dārzos sliktākais variants ir tad, ja spēcīgi stādaudzētavā auguši stādi nonāk sliktos kopšanas apstākļos. Tiem ātri iestājas dziļā miera periods, kad, beidzoties pavasara pusē, var rasties lieli bojājumi. Augļukokiem kopējā ziemcietība brieduma vecumā ir atkarīga no balansa starp ražas lielumu,  jauno dzinumu pieaugumu un lapu virsmu. Tādēļ pārbagātas ražas būtu stingri jānormē, jo īpaši tas ir būtiski plūmēm, saldiem ķiršiem, persikiem. Augļukokiem visus resursus atdodot ražas veidošanai, vairs to nepietiks ziemcietības nodrošināšanai. Savukārt vecākiem kokiem ziemcietību sekmīgi var uzturēt ar atjaunojošu griešanu.

Māris NARVILS

LLKC vecākais dārzkopības eksperts

Foto: Māris Narvils