Sniegs dārzā – ne tikai acu priekam

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvijā atgriežas ziema ar sniegu. Tas daudziem nāk ar lielu prieku un iespējām izklaidēties, taču jāatceras, ka sniegs dārzā un, īpaši, ja snigšana ir intensīva, spēj radīt vairākas problēmas.

Kā rīkoties, ja sakrīt daudz irdena sniega? Tas ir lielisks siltuma izolētājs, tāpēc, ja tas sakrīt uz nesasalušas augsnes, var sākties augu izsušana, it īpaši, ja augi ir maziņi un tie pilnībā tiek apsegti ar sniega kārtu. Kamēr sniegs ir irdens, to var nopūst nost no augiem ar sniega pūtēju, kas ar intensīvu gaisa plūsmu irdeno sniegu spēj pārvietot. No zemes nāk siltums, tādēļ tādu sniegu nopūst varēs ilgākais 24 stundu laikā. Vēlāk tas no zemes siltuma kļūst slapjš un nebūs vairs ar pūtēju pārvietojams. Nevajag nopūst augus kailus, jāatstāj vismaz 5-10 cm sniega kārta. Tas atkarīgs no sala stipruma. Jo stiprāks sals, jo biezāka sniega kārta.

Ap kokiem un krūmiem sniegs noteikti ir jānomīda. Tas ir jādara divu iemeslu dēļ. Zem irdenā sniega patīk darboties grauzējiem, visbiežāk – lauku strupastēm. Tās var radīt ļoti nopietnus bojājumus augļu kokiem, īpaši – ābelēm. Tās parasti apgrauž mizu ābelei virs augsnes, visapkārt stumbram. Ja miza tiek nograuzta visapkārt kokam, tas neglābjami ies bojā. Ja kāda mizas strēmele būs palikusi, pastāv iespēja koku glābt. Ja dārzs ir liels, arī postījumi varbūt lieli. Otrs iemesls ir sakņu kakla izsušana. No zemes izplūstošais siltums atduras pret sniega kārtu, gaisa temperatūra pieaug, gaisa trūkst, un sākas izsušana, kas neko labu nesola. Krūmi un augļu koki var aiziet bojā. Sniegs ap katru stumbru un krūmu sakņu kaklu ir jānomīda, tikai tā iespējams izvairīties no šo abu negatīvo faktoru ietekmes. Tas nozīmē, ka pēc katras snigšanas darbu nāksies atkārtot. Ja augļu dārzs ir liels, tam nāksies veltīt salīdzinoši lielu laiku.

Ja sniegs ir slapjš, un pēc tam piesalst, koku un krūmu zaros var uzkrāties liels sniega daudzums, kas var sasniegt kritiski lielu svaru. Ja krūmi un augļu koku vainagi sliktas kopšanas rezultātā ir sabiezināti, tas var beigties ar zaru lūzumiem. Tad vienīgais glābiņš ir, zarus regulāri nokratot, atbrīvot tos no lielās sniega nastas.

Liels sniegs var būt pārbaudījums arī žogam. Visbiežāk nolūzt var stabi, kas jau kādu laiku ir kalpojuši. Vispareizāk būtu žogu pārbaudīt pirms ziemas perioda, jo, kad ir sniegs un sals, jebkuri remontdarbi nebūs ne patīkami, ne ātri.

Sapūstais sniegs var būt gana labs tramplīns meža zvēriem, lai iekļūtu dārzā. Tādēļ sniega sanesumi jāpārvieto prom no žoga ārpuses. Atkal der sniega pūšanas paņēmiens, kamēr sniegs ir irdens, ja to nokavē, atliek vien izmantot mazo tehniku ar sniega lāpstu, vai pašam saimniekam ar palīgiem ķerties pie sniega lāpstām.

Ar sniegu bagāta ziema būs ne tikai prieks bērniem un pieaugušajiem, bet gana spraigs dārzu uzraudzības periods dārzu entuziastiem un profesionāļiem.

Māris Narvils,

LLKC vecākais eksperts dārzkopībā