Substrātā esošo barības vielu ietekme uz gurķu ražu un kvalitāti

LLKC sadarbībā ar Kuldīgas novada Vārmes pagasta piemājas saimniecību “Blāzmas” 2022. gada pavasarī uzsāka demonstrējumu segtajās platībās, kas turpinājās trīs gadus. Demonstrējumam tika izvirzīta hipotēze, ka barības vielu nodrošinājums augsnē ietekmē dārzeņu ražu un kvalitāti, tāpēc mērķis bija analizēt barības vielu efektīvu izmantošanu. 2024. gads ir trešais un noslēdzošais gads demonstrējuma ierīkošanā.

Mērķa sasniegšanai katru gadu pavasarī ierīkots demonstrējums segtajās platībās ar šādiem variantiem:

1. līdzšinējais standarta paņēmiens – gurķu audzēšana ar sāļu koncentrāciju (EC) 2,5 mS/cm jeb ~0,5 g/l;
2. gurķu audzēšana ar zemu sāļu koncentrāciju (EC) 2,0 mS/cm jeb ~0,3 g/l;
3. gurķu audzēšana ar augstu sāļu koncentrāciju (EC) 3,5 mS/cm jeb ~0,7g/l.

Demonstrējumā salīdzinātas divas gurķu šķirnes. 2022. gadā – ‘Spino F1’ un ‘Alpaka F1’. 2023. un 2024. gadā šķirnes ‘Dirigent F1’ un ‘Alpaka F1’. Pirmajā demonstrējuma gadā audzētā šķirne ‘Spino F1’ vēlāk tika nomainīta pret ‘Dirigent F1’, jo šķirne ‘Spino F1’ neatbilda saimnieku noteiktajām pārstrādes prasībām.

Kopējā demonstrējuma platība ir 60 m². Gurķi tika audzēti Lafloras kūdras substrātā KKS-1. Substrātā pH reakcija tika nodrošināta no 5,5 līdz 6,5. Barības vielu nodrošinājums katrā variantā tika dots atbilstoši demonstrējuma variantam. Katra varianta lielums ir 10 m². Gurķiem katru dienu deva mēslojumu, kas sastāvēja no oranžā kristalona (6:12:36+micro) un Ca(NO₃)₂ attiecībā 1:2. Ja novēroja kāda barības elementa deficītu, tad konkrēto elementu deva papildus. Tika nodrošināts minerālmēslojums variantos:

1. Kontrole, augsne ar normālu barības vielu nodrošinājumu. Uz apdobi katru dienu tika izlietoti 210 g minerālmēslojuma.
2. Augsne ar zemu barības vielu nodrošinājumu. Uz apdobi katru dienu tika izlietoti 140 g minerālmēslojuma.
3. Augsne ar augstu barības vielu nodrošinājumu. Uz apdobi katru dienu tika izlietoti 280 g minerālmēslojuma.

Lai augsnē barības vielu nodrošinājums būtu tikai vienīgais atšķirīgais faktors, demonstrējumu no paša sākuma tika plānots veikt segtajās platībās, kur visi pārējie faktori (augsnes un gaisa mitrums, mēslošana, temperatūra) ir vienādi un kontrolējami iespēju robežās.

Katru gadu gurķiem audzēja dēstus. Katru gadu sēja notika apmēram 15.–20. aprīlī. Gurķus sēja podiņos (12 cm), lai no katras šķirnes iegūtu 70 stādus un katrā variantā būtu vismaz 20 kvalitatīvi stādi. Pēc gurķu iesēšanas tika sagatavotas kūdras renes atbilstoši demonstrējuma variantiem. Katram gurķu stādam bija vismaz 15 l kūdras. Sagatavojot kūdras renes, kūdras apjoms var būt arī mazāks (pat 5 l), bet mēs izvēlējāmies vairāk, jo citādi saknēm nav, kur izplesties, stādi savā starpā izteikti konkurē par barības vielām un ūdeni. Mazā kūdras apjomā karstā un saulainā laikā augiem ir grūti nodrošināt mitrumu, jo kūdras renes ļoti ātri izkalst un tās ir ļoti intensīvi jālaista.

Pēc kūdras reņu sagatavošanas tika ievilkta laistīšanas sistēma. Tajā  izmantoja pilināmās caurulītes, un visa sistēma bija kopīga visai siltumnīcai. Pa laistīšanas sistēmu padeva tīru ūdeni vairākas reizes dienā atkarībā no nepieciešamības. Mēslojumu augiem nodrošināja ar lejkannu katru rītu atbilstoši katram variantam.

Gurķu stādus izstādīja siltumnīcā ar 3–5 īstajām lapām. Pirmajā demonstrējuma gadā gurķu stādus izstādīja agri – 12. maijā, nākamajos gados gurķu stādi tika izstādīti 10 dienas vēlāk – ap 22. maiju. Demonstrējuma siltumnīcai nav nodrošināta apkure, un siltumnīca atrodas zemā vietā, kur parasti ir lieli aukstuma rekordi. 2022. gadā stādi tika izstādīti ātrāk un ļoti cieta salnās, kā rezultātā apstājās augšana un attīstība uz vairākām nedēļām, tāpēc turpmākajos gados gurķu stādus izstādīja vēlāk..

2022. gadā gurķu stādi sāka dot augļus 22. jūnijā, 2023. un 2024. gadā attiecīgi 13. un 14. jūnijā. 2022. gadā gurķu stādus izstādīja visagrāk no visiem gadiem, bet ražot tie sāka visvēlāk, jo cieta pavasara salā. Pēc iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka augiem pēc sala apstājās augšana un attīstība uz apmēram 2 nedēļām.

Gurķu stādi neatkarīgi no šķirnes un mēslošanas varianta līdz ražošanas sākumam, auga un attīstījās vienādi. Gurķiem sākot ražot, parādījās  atšķirības to augšanā. Proporcionāli dotajam mēslojuma daudzumam gurķu stādi veidoja atvases, respektīvi, jo vairāk tika dots mēslojums, jo vairāk veidoja atvases, kas, protams, pēc tam ļoti atspoguļojās ražā.

Pirmajā demonstrējuma gadā (2022.) stādījumā nebija sastopams neviens nozīmīgs kaitēklis lielos apjomos, tikai tripši, bet tie nenodarīja lielu kaitējumu. Nākamajos gados bija liela tīklērces invāzija, kas radīja ļoti lielus postījumus. Abos gados tīklērce vispirms parādījās variantā ar zemu barības vielu nodrošinājumu gurķiem. Vēlāk aizgāja uz citiem variantiem, bet ļoti lēnām. Variantā ar augstu barības vielu nodrošinājumu līdz gurķu ražošanas beigām bija stādi, kuros tīklērce nebija sastopama.

2023. gadā tīklērci mēģināja ierobežot ar NeemAzal, bet centieni nebija veiksmīgi, un stādījums aizgāja bojā, un siltumnīcu bija nepieciešams tīrīt jau augusta beigās. 2024. gadā tīklērci mēģināja ierobežot ar Koppert firmas produktu Spidex Vital, kas satur plēsīgo ērci Phytoseiulus persimilis. Šo preparātu bija nepieciešams lietot trīs reizes, līdz ierobežoja tīklērci.

Gurķu ražai demonstrējumā ir lielākā  nozīme – gan tās apjomam, gan kvalitātei. Raža tika vākta katru dienu un uzskaitīta kvantitatīvi. Gurķu augļa vidējais svars, ko vāca, bija ~100 g.

Ražas paraugs no katra varianta tika analizēts ķīmiski, kur pārbaudīja  kvalitatīvās īpašības (nitrātus, šķīstošo sausnu, slāpekli, fosforu, kāliju, magniju, kalciju – 1. tabula).

Veicot datu matemātisko analīzi, divos parametros tika konstatētas būtiskas atšķirības. Nosakot šķīstošo sausnu, pierādījās, ka šķirne ‘Alpaka’ F1 ir saldāka par šķirni ‘Dirigent’ F1. Analizējot nitrātu saturu, pierādījās, ka mēslošanas variantam ir būtiska ietekme uz nitrātu saturu gurķu augļos. Pārējos parametros nav būtisku atšķirību.

1. tabula. Gurķu ķīmisko analīžu rezultāti 2022.–2024. g.

Pirmajā gadā augsta barības vielu nodrošinājuma situācijā substrātā nedaudz tika pārsniegts pieļaujamais nitrātu saturs gurķu augļos. Tāpēc nākamajos gados mēslošanas receptē minimāli tika palielināts fosfora daudzums, lai nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo nitrātu daudzumu.

Veicot datu matemātisko analīzi gurķu ražas kvantitatīvajiem datiem, starp šķirnēm netika konstatētas būtiskas atšķirības ražas apjomā, bet bija būtiskas atšķirības starp mēslošanas variantiem. Augsnē ar lielāku  barības vielu daudzumu attiecīgi tiek iegūta lielāka raža (1. att).

1. att. Gurķu kopējā raža pa gadiem katrā mēslošanas variantā, kg/10 m²

Tā kā ražas lielums būtiski atšķīrās atkarībā no mēslošanas varianta, tad arī peļņa būtiski atšķīrās pa mēslošanas variantiem (2. att.).

Visos variantos darbaspēka izmaksas ir vienādas, kas ir 6978,26 eiro. Mainīgās izmaksas ir atšķirīgas, tās pa gadiem un variantiem atšķīrās lielākoties augu aizsardzības un mēslojuma izmaksu dēļ.

Ražas apjoms visos variantos ir atšķirīgs, kas kopvērtējumā ietekmē kopējo peļņu. Pirmajā gadā gurķu augļi vidēji tika pārdoti par 1,80 eiro/kg, bet nākamajos gados par 2,00 eiro/kg.

2. att. Gurķu bruto segums siltumnīcā, 1000 m², eiro

Katrs gads bija atšķirīgs ar izaicinājumiem, bet, skatoties kopumā, var redzēt, ka visos gados pierādās, ka, augus vairāk mēslojot, tiek iegūta lielāka raža un lielāka peļņa. Analizējot visus kontroles variantus kopā, ar vidēju barības vielu nodrošinājumu vidēji izdevumi uz 1000 m² ir 13 873,30 eiro. Tīrā peļņa vidēji kontroles variantā uz 1000 m² ir 9161,51 eiro.

Audzējot gurķus ar zemu barības vielu nodrošinājumu, vidēji audzēšanas kopējie izdevumi ir 13 050,63 eiro, kas ir par apmēram 6% mazāk kā kontroles variantā. Lietojot mazāk mēslojuma, tiek iegūta mazāka raža, līdz ar to arī mazāka peļņa. Vidēji tiek iegūta peļņa 5908,00 eiro, kas ir par 35,5% mazāk nekā kontroles variantā.

Audzējot ar augstu barības vielu nodrošinājumu, vidēji audzēšanas kopējie izdevumi ir 14 695,97 eiro, kas ir par apmēram 6% lielāki kā kontroles variantā. Lietojot vairāk mēslojuma, tiek iegūta lielāka raža, līdz ar to arī lielāka peļņa. Vidēji tiek iegūta peļņa 14 074,37 eiro, kas ir par 53,62% lielāka kā kontroles variantā.

Analizējot visus iegūtos datus trīs gadu garumā, var secināt, ka barības vielu daudzums substrātā būtiski palielina ražu un peļņu, kā arī pastiprina auga spēju pretoties kaitēkļu invāzijai. Ļoti svarīgi, ka pašu augļu kvalitāte un garša ir laba pat pie ļoti augstām minerālmēslojuma devām.

Vēlos pateikt lielu paldies piemājas saimniecību “Blāzmas” par lielo ieguldīto darbu trīs gadu garumā.

Demonstrējums “Sāļu koncentrācijas (EC) substrātā ietekme uz dārzeņu ražu un kvalitāti” (18. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. 10.2.1-20/22/P10. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Foto: Edgars Cirša