Ūdens resursu piemērotība laistīšanai

Lai gan maijā ik pa laikam ducināja pērkons un bieži bija vērojamas lietus gāzes, tām kopumā bija tik fragmentārs raksturs, un nav iespējams runāt par konkrētām nokrišņu zonām. Pat laika prognožu kartēs sagaidāmie nokrišņi parādījās kā mazi punktiņi. Līdz to var teikt, ka sausuma ietekme kopumā Latvijā pastiprinās. Tas savukārt nozīmē, ka vienīgā iespēja, kā cerēt uz labu ražu dārzos, ir izmantot laistīšanas iespējas.

Taču ir vairāki aspekti, kas ir svarīgi, kādu tieši ūdeni mēs izmantojam laistīšanai, jo no tā lielā mērā būs atkarīga  laistīšanas kvalitāte.

Dabiskie ezeri, upes

Latvija ir ļoti bagāta ar lielākām un mazākām upēm, to tīkls ir tik liels, ka nav nemaz tik daudz saimniecību, kur nebūtu pieejami šie ūdens resursi.

Kādas ir šo resursu priekšrocības

• Plašais upju un ezeru tīkls ļauj saimniecībām, kurām visi lauki nav vienuviet, izveidot vairākas ūdens ņemšanas vietas. Virsējie iekšzemes ūdeņi lielākajā daļā gadījumu ir ļoti piemēroti augu laistīšanai.
• Nav nepieciešami lieli papildu naudas resursi, lai ūdeni varētu izmantot laistīšanai, taču jāatceras par dabas resursu nodokli (VID EDS sistēmā).
• Iespējama resursa atjaunošanās (nokrišņu gadījumā).

Kādi ir trūkumi

• Nav pieļaujama nekontrolējama izmantošana.
• Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izmantošanu, nepieciešama ņemšanas vietas izveidošana. Tas prasa gan zināšanas, gan prasmes.
• Ūdens ņemšanas vietu nedrīkst izveidot tā, ka tā jebkādā veidā traucētu citiem publisko ūdeņu lietotājiem.

Kas jāievēro, lai šādu ūdeni varētu sekmīgi izmantot?

Skaidrs, ka šādi ūdeņi var saturēt daudz un dažādus organiskos  piemaisījumus, kas nozīmē, ka ir jābūt gan rupjajam filtram ūdens ņemšanas vietā, gan smalkākam, kur ūdens jau aiziet uz konkrētu izmantošanas vietu. Īpaša nozīme tam ir gadījumā, ja tiek izmantotas pilināšanas laistīšanas iekārtas. Šo iekārtu ekspluatācija nav iedomājama bez filtru izmantošanas. Īpaši nejaukas ir aļģes un sīkie ūdensaugi. To nekontrolēta nonākšana pilināšanas caurulēs var novest pie pilnīgas pilinātāju aizsērēšanas. Ir svarīgi, lai vietas, kur tiek sagatavoti mēslošanas maisījumi un darba šķīdumi, pēc iespējas mazāk apspīdētu saules gaisma, ja mēslojuma konteineri ir baltā krāsā. Tādos ļoti aktīvi veidojas aļģes, jo sevišķi mēslojuma ietekmē. Tādēļ  lietderīgāk ir izmantot tos konteinerus, kas ir melnā krāsā. No tiem ir divējāds labums: ūdens straujāk uzsilst augiem piemērotākā temperatūrā; tumsā praktiski ūdenī neveidojas aļģes.

Raktie dīķi

Ļoti daudzas saimniecības,  lai dažādotu ūdens pieejamību, rok dīķus.  

Dīķu ūdens priekšrocības

• Praktiski ir iespējams veidot jūsu izvēlētā vietā, izmantojot rīkstnieka pakalpojumus.
• Ūdens var būt pēc sastāva ļoti līdzīgs dabiskiem ūdens avotiem.
• Izmantošanas nosacījumi ir ļoti līdzīgi.
• Pastāv iespēja paplašināt un padziļināt.
• Var kalpot kā dekoratīvs ainavas elements
• Dīķis var tikt izmantots kopā ar dziļurbumu.

Dīķu trūkumi

• Nepareizi izvēlētā vietā ūdens var drīz izsīkt.
• Neprecīzi aprēķini dīķa lieluma izvēlē var radīt ūdens nodrošinājuma deficītu.
• Reti, bet var būt gadījumi, kad dīķa ūdens bez papildu  pasākumiem nav piemērots pilienveida laistīšanas sistēmām.

Kā dīķi izmantot efektīvi?

Lai dīķis kalpotu pēc iespējas efektīvāk, ir svarīgi vairāki priekšnoteikumi. Jāparedz, lai dīķī ūdens papildinātos arī no virszemes ūdens noteces, ne tikai gruntsūdeņiem. Kad dīķis  tikko izrakts, ir jāveic tā profila oderēšana ar māla kārtu. Tai jābūt vismaz 10 cm biezai. Tie ir papildu izdevumi, taču daudzkārt tiks uzlabota dīķa spēja saglabāt ūdeni. Ja tas netiek izdarīts, tad vietās, kur augšējie slāņi ir irdenā gruntī, notiks ievērojamas ūdens noplūdes. Nākamais – ir svarīgi ap dīķi veidot apstādījumus. Tie dos noēnojumu, kā rezultātā mazāk ūdens zudīs dīķa iztvaikošanas rezultātā. Dekoratīviem apstādījumiem, kas sastāv tikai no lakstaugiem vai ziemcietēm un vasaras puķēm, nav ietekme uz ūdens iztvaikošanas procesiem. Apstādījumus vislabāk veidot ap dīķi puspapļa veidā, ar atvērumu vislabāk uz dienvidiem, dienvidrietumiem vai dienvidaustrumiem. Tā dīķis būs pasargāts no valdošiem vējiem un to vairāk apspīdēs saule. Ūdens dīķī straujāk uzsils un lēnāk atdzisīs. Mazāka būs arī vēja ietekme. Ap tādu dīķi nekad nebūs salnu, jo ūdenim piemīt ļoti liela siltuma inerce. Ļoti reti kur redzami apstādījumi ap dīķiem.

Dziļurbums kā resurss

Dziļurbumi Latvijā tiek izveidoti ļoti dažādos dziļumos, sākot 10-12 metriem līdz pat pāri simtam. Interesanti, ka ir Latvijā vietas, kur šādā dziļumā atrodas termālie ūdeņi, kuros ūdens temperatūra sasniedz jau +60 ^oC. Tādā temperatūrā var apdedzināt rokas. Tas nozīmē, ka dziļurbumi izvietojas dziļumos ar atšķirību pat līdz 10 reizēm.

Dziļurbuma ūdens priekšrocības

• Sistēma nodrošina spiedienu, kā rezultātā var ūdeni padot jau zināmā attālumā bez papildu sūkņiem.
• Ietilpība var būt ievērojama, ja ir trāpīts ar ūdeni bagātos horizontos.

Dziļurbuma ūdens trūkumi

• Ūdens ir ļoti auksts, parasta avota ūdens temperatūrā +4 līdz  +6 ^oC.
• Viena no lielākajām problēmām ir ūdenī izšķīdušie sāļi. Jo dziļāks dziļurbums, jo vairāk sāļu tajā izšķīst. Vēl svarīgi ir karbonātu joni, kas rada augstu ūdens cietību. Tādi daudz būs  sastopami Zemgales reģionā un ap lielo upju baseiniem. Ūdens var būt bagāts ar trīsvērtīgo dzelzi.

Kā labāk izmantot dziļurbuma ūdeni?

Pirmais, ūdeni noteikti vajag sasildīt, tam vislabāk noderēs jau esošs dīķis. Vai vēl labāk, ja šīs divas ūdens resursu sistēmas tiks apvienotas. Tas nozīmē, ka saule varēs uzsildīt šo ūdeni un augus varēs laistīt ar siltāku ūdeni. Daudz nopietnāka ir sāļu problēma un ūdens cietība. Lai samazinātu vai likvidētu šīs problēmas, ir jāparedz vairāki pasākumi, pirms ar tādu ūdeni jebkas tiks laistīts. Turklāt bīstamība pastāv, izmantojot jebkuru laistīšanas sistēmu. Lielo un mazo sprinkleru laistīšanas sistēmām bīstama būs augsnes virskārtas sasāļošanās. Katrs taču zina, kas notiek, ja augus podos laista tikai no augšas, ļoti aktīvi veidojas balto nosēdumu kārta. Tas pats, tikai lēnāk notiks uz lauka.

Savukārt pilienveida laistīšanas sistēmām tas draud ar pilinātāju iziešanu no ierindas. Kā tad rīkoties? No divvērtīgās dzelzs tikt vaļā ir vienkārši, tikai vajag ūdeni no dziļurbuma pārpumpēt dīķī, un dzelzs pati saskarē ar gaisu pārvērtīsies trīsvērtīgajā (rūsa) un nogulsnēsies dīķa dibenā. Ar izšķīdušajiem sāļiem cīnīties var daļēji. Ūdenim sajaucoties ar dīķa ūdeni, vienkārši mazināsies sāļu koncentrācija (EC elektrovadītspēja). Šis lielums jāmēra arī, pirms ūdens tiek padots uz pilināšanas sistēmām. Savukārt ar ūdens cietību cīnās,  ūdeni paskābinot. Tad rīkojas sekojoši. Ūdens paskābināšana notiek, pirms sāk pilināšanu (ar to arī vienmēr sāk un tikai tad pievieno mēslošanas līdzekļus, ja mēslo, ja nē, tad pilina ūdeni). Optimāli ūdenim vajadzētu būt pH 6,0–6,2 robežās. Viena vienība skābumam ir, piemēram, no pH 6,0-7,0. Tātad, ja mums vajag paskābināt ūdeni no pH 7,0 uz 6,0, mēs sakām, ka mums ūdens ir jāpaskābina par vienu vienību. Uz kubikmetru ūdens (1000 litri),  lai paskābinātu par vienu vienību, ir jāņem attiecīgi kāds  no šiem pieejamajiem līdzekļiem – 40 g slāpekļskābe vai 100 g ortofosforskābe, vai 30 g sērskābe, vai 60 g skābeņskābe.

Lietus ūdens

Resurss, kas ir viens no labākajiem.

Priekšrocības

• Tas ideāli piemērots augu vajadzībām – nav sāļu (mīksts), praktiski nav karbonātu (nav jāskābina).
• Augstāka ūdens temperatūra, tādēļ ātrāk var izmantot augu laistīšanai.
• Ļoti efektīvi var savākt ūdeni nelielu platību laistīšanai gan lauka, gan segtām platībām.

Trūkumi

• Pieejamība ierobežota, tikai tad, kad līst.
• Lai varētu izmantot lielākos apjomos, nepieciešams uzkrāšanas dīķis, sevišķi, lai pārsūknētu ūdeni, kas nolīst ārpus veģetācijas perioda.
• Ap ēkām nepieciešams izbūvēt ūdens savākšanas notekas vai lietus ūdens kanalizāciju ar nosēdakām.

Lietus ūdens potenciālā ieguve būs atkarīga no jumta platības. Sarēķiniet, cik jums ir jumta platība, un tālākais jau ir vienkārši. Atrodiet, cik jūsu apkārtnē ir ilggadīgo nokrišņu veģetācijas periodā mm, un jūs sapratīsiet, cik tonnas vai kubikmetrus varēsiet savākt. Viens mm nokrišņu ir 1 litrs ūdens uz jumta kvadrātmetra. Tikai jāņem vērā jumta slīpums, izvēle paliek jūsu.

Māris Narvils,

Vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils