Vasarāju sējumos visā valstī bēdīga aina

Ja pērn pirms Jāņiem, apsekojot vasarāju laukus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti solīja labu ražu par spīti iespaidīgajām lietavām, tad šogad neviens pat neuzdrošinās prognozēt ražas iznākumu. Visu reģionu speciālisti vien piebilst, – situācija ir slikta vai ļoti slikta.

No mitruma trūkuma cietuši kā graudaugi, tā rapsis visā Latvijas teritorijā. Rezultātā graudaugi veido īsas vārpas, bet vasaras rapsim ir maz sānu dzinumu un  mazas ziedkopas. Lai arī atsevišķās vietās Kurzemē ir labāks mitruma nodrošinājums nekā Vidzemē, tomēr Ziemeļkurzemē lietus ir lijis stipri par maz vai nemaz.

Alfons Spēks, LLKC Talsu biroja vadītājs, augkopības speciālists: “Esmu agronoms jau vairāk nekā 42 gadus, taču šādu sausumu neatceros! Pakalnu galos un arī tiešajā sējā sētie vasarāji nav pat sadīguši… Jūnijā Talsu novadā nolija labi ja 20 piles lietus. Sausums ir tāds, ka pat ziemāju laukos var redzēt izdegušus pleķus. Arī kartupeļi knapi dīgst – tur neviena nezāle nav spējusi izdīgt.” Vietās, kur mitruma pietiek, vasaras rapsis vēl var sazaroties un veidot sānu dzinumus. Tomēr daudzie kaitēkļi, kas novēroti sējumos, ražas apjomu ierobežos.

Tikmēr Vidzemē graudaugi dzeltē un smilšainākās augsnēs vīst. Jauktā tipa saimniecībās nolemts auzu laukus pļaut zaļmasai lopbarības sagatavošanai, jo zālāji ir izkaltuši.  Zemgalē un Pierīgā mitruma daudzums vizuāli laukus pašlaik atgriezis apmierinošā un normālā stāvoklī. Vieglākās augsnēs vasarājiem – īpaši miežiem ir kaltušas apakšējās lapas. Vasaras rapsis ir dažāds, – ir skaisti lauki ar mazāk kaitēkļiem un arī kaitēkļu ļoti bojāti lauki.

Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante: “Preiļu novadā lielākoties ir lopkopības saimniecības, tādēļ aktuāls ir zālāju stāvoklis. Dabīgās pļavas izdeg un tajās pļāvums var samazināties pat par 50%. Nedaudz labāka situācija ir sētajos zālājos, kur samazinājums varētu būt 20–30%. Ņemot šo vērā, dažās saimniecībās skābbarības ruļļos jau tin auzas. Maija vidū sētajiem vasarājiem cerošana nav bijusi un vārpiņas ir pavisam sīkas”.

Jūnijā veiktie vasarāju apsekojumi liecina, ka vasaras kviešu ražība varētu būt 2,82 t/ha (pērn – 4,5 t/ha); vasaras rapša – 1,6 t/ha (pērn – 1,8 t/ha), griķu – 0,78 t/ha (pērn – 1,0 t/ha), kartupeļu – 25,6 t/ha (pērn – 24 t/ha).

Plašāka informācija: Oskars Balodis, mobilais tālrunis 28661751.

Uzziņai. Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība”. Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī.