Vēl viena zaļmēslojuma izmantošanas iespēja

Latvijas kopējās lauksamniecības attīstības tendences ir aizgājušas atšķirīgu ceļu, kā tas ir lielā daļā veco Eiropas dalībvalstu. Tur lielākā daļa bioloģisko saimniecību ir cieši saistītas ar lopkopību kā daudznozaru saimniecības. Latvijas apstākļos, ievērojami sarūkot lopu skaitam, ir izveidojies liels augkopības saimniecību skaits.

Ja konvencionālās un integrētās saimniecības lieto minerālmēslus, tad bioloģiskajām saimniecībām mēslošanas jautājums ir ļoti akūts un ass. Pat ar pareizas augmaiņas un pietiekošu tauriņziežu īpatsvaru problēmu pilnībā atrisināt nevar. Viena daļa saimniecību to risina uz augsnes auglības rēķina, to noplicinot vēl vairāk, citas saimniecības mēģina meklēt risinājumus.

Viens no iespējamiem mēslošanas problēmas risinājumiem ir zaļmēslojums. Noteiktas kultūraugu sugas, kuras var izmantot kā zaļmēslojumu, ir pazīstamas jau sen, bet to izmantošanas nepieciešamība ir palielinājusies tieši pēdējās desmitgadēs, jo krasi samazinājies lopu skaits. Rezultātā būtiski sarucis saražoto kūtsmēslu apjoms. Lielā mērā šo nišu var aizpildīt ar zaļmēslojuma izmantošanu.

Vēlreiz par zaļmēslojuma kultūru izmantošanas priekšrocībām. Tas kalpo ne tikai kā organiskās vielas ienesējs augsnē, bet ar laiku ļauj palielināt organiskās vielas saturu augsnē. Zaļmēslojuma kultūru saknēm cauraužot augsnes auglīgo un zemaramkārtas slāni, tiek izmainīta augsnes struktūra, uzlabojas tās ūdens un gaisa apmaiņa, tā mainot pēcaugu augšanas apstākļus. Zaļmēslojums palīdz šķīdināt kultūraugiem grūti pieejamos fosfora un kālija savienojumus, tā uzlabojot to nodrošinājumu. No augsnes apakškārtas dziļākajiem slāņiem tiek augšup pacelti jauni makro un mikroelementu krājumi, tā vēl vairāk uzlabojot kultūraugu barošanās iespējas. Tas spēj sekmīgi nomākt kā viengadīgās, tā daudzgadīgās nezāles. Ir zaļmēslojuma kultūras, kas kalpo kā augsnes atveseļotāji, jo ar sakņu izdalījumiem kalpo kā biofumiganti, nomācot augsnes patogēnu darbību. Nedaudz, bet ilgstošā laika posmā, atstāj labvēlīgu iespaidu uz augsnes pH, to padarot bāziskāku. Taču vissvarīgākā priekšrocība, ko dod zaļmēslojums, ir augsnes mikrobioloģiskās aktivitātes atjaunošana un aktivizēšana.

Izmēģinājums saimniecībā “Puteņi”

Lielvārdes novadā risinājumus, kā nodrošināt savā saimniecībā “Puteņi” dārzeņus ar mēslojumu, vairākus gadus aktīvi meklēja saimniece Liena Muceniece. Tika apmeklēta bioloģiskās apmācības pamatprogramma, uzklausīti daudzi speciālisti kā Latvijā, tā no citām zemēm atbraukušie. Savukārt 2016. gadā sākās sekmīga sadarbība starp Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru Māra Narvila personā, Jāni Kleinu no z/s “Ķiveļi” un projekta “Core Organic Plus” ietvaros ar Dārzkopības institūta vadošo pētnieci Līgu Lepsi un Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centra direktori Ingu Jansoni.

Šīs sadarbības rezultātā pirmoreiz tika izmēģināti dārzkopībā izmantojami zaļmēslojuma maisījumi: AU-DZI – maisījums, kas paredzēts dziļai augsnes ielabošanai; AU-VEL, kas paredzēts augsnes veselīguma atjaunošanai un augsnes patogēnu nomākšanai. Maisījums AU-SLA tika izmēģināts papildus slāpekļa piesaistei. Pirmo reizi Latvijā tieši zaļmēslojuma noliekšanai un salaušanai tika izmantots projekta “Core Organic Plus” ietvaros Ulbrokā izgatavotais augu lauzējveltnis.

Laukā, kurā tika iesēts zaļmēslojuma maisījums AU-DZI, bija paredzēts stādīt ābeļdārzu 0,3 ha platībā. Šim nolūkam tas tika iesēts 2016. gada 20. jūnijā. Tā sastāvā ir vasaras vīķi, zirņi, lupīna, auzas, baltais ēģiptes āboliņš, facēlija, izsējas norma – 40–45 kg ha^-1, 1,50 eiro kg^-1 +PVN. Uz 2016. g. 30. augustu ziedēja visas sugas, un maisījumu jau bija iespējams “norullēt”, taču, tā kā tik agri augļu dārza stādīšana netika plānota, tika pieņemts lēmums šo darbus veikt vēlāk. Pirms stādīšanas augļu dārzam paredzētā platība tika nokaļķota un dārzs, neveicot nekādas citas augsnes apstrādes darbības, tika iestādīts 22. oktobrī, mēnesi pēc zaļmēslojuma augu nolaušanas. Tā noslēdzās pirmais gads izmēģinājumam “Zaļmēslojuma maisījumu izmantošana bioloģiskajā dārzkopībā”.

Kā dzima ideja izmēģinājuma turpinājumam? Saimnieces Lienas Mucenieces rūpes un satraukums par to, kā apkarot nezāles topošajā ābeļdārzā, radīja labas idejas tālākajam izmēģinājumam 2017. gadā. Tā ar ābeļdārzā iestādīto ābeļu šķirni ‘Auksis’ un citām tapa vesela virkne variantu. Vienlaikus tika risinātas jaunstādītā augļu dārza aktuālās problēmas, kā apkopt rindstarpas un ābeļu apdobes zonu, kā samazināt nezāļu konkurenci un kā izmantot zaļmēslojuma AU-DZI potenciālu arī šajā gadā. Svarīgi bija, lai arī iespējami mazāk tiktu izmantots cilvēku darbs dārzā. Lai iegūtu atbildes uz visiem šiem uzstādījumiem, tika izveidoti pieci demonstrējuma varianti.

Izmēģinājuma varianti

Kontroles variantā tika pieņemts, ka apdobe zem ābelēm tiks uzturēta tīra no nezālēm, izmantojot kaplēšanu un seklu frēzēšanu. Lai mazinātu kopšanas izmaksas, rindstarpās zālājs tika veidots, to regulāri appļaujot.

Otrajā variantā rindstarpu tika paredzēts kopt līdzīgi kā kontrolē, bet apdobes zonā bija plānots izmantot pļautas zāles mulču.

Trešajā variantā apdobes zonā, lai pilnībā izvairītos no roku darba, tika uzklāts neaustais ģeotekstils 1 m platumā. Lai Latvijas apstākļos pārbaudītu Itālijas augļu dārzos redzēto, tika pieņemts lēmums par zaļmēslojuma AU-DZI sēju ar tādu pašu izsējas normu kā gadu iepriekš. Zaļmēslojums šajā variantā tika paredzēts vienlaikus kā mēslojums ābelēm.

Ceturtajā variantā apdobē tāpat tika izmantots neaustais polipropilēns, bet rindstarpā izmantota tradicionālā kopšanas metode – appļaušana.

Piektajā variantā rindstarpā palika zālāja veidošana ar appļaušanas palīdzību, bet apdobes zonā kā mulčas materiālu bija paredzēts izmantot koksnes šķeldu.

Bija paredzēts vēl viens variants, kur apdobes zona tiktu sapludināta kopā ar ābeļu rindstarpu, taču tehnisku iemeslu dēļ neizdevās sašaurināt ar neausto ģeotekstilu pārsegto apdobes zonu.

Lai varētu salīdzināt variantus un izdarīt secinājumus, tika paredzēts uzskaitīt un izvērtēt sekojošus rādītājus, – veikt ābeļu viengadīgo dzinumu garuma mērīšanu un uzskaiti visiem variantiem.

Novērtēt ābeļu lapojuma kopējo veselīguma stāvokli ballēs: 0 – ļoti slikts (viss lapojums slimību un kaitēkļu bojāts), 1 – slikts (80–90% lapojuma slimību un kaitēkļu bojāti), 2 – apmierinošs (60–80 % lapojuma slimību un kaitēkļu bojāti), 3 – labs (30–60% lapojuma slimību un kaitēkļu bojāti), 4 – ļoti labs (10–30% lapojuma slimību un kaitēkļu bojāti), 5 – teicams (līdz 10% lapojuma slimību un kaitēkļu bojāti).

Novērtēt nezāļainības apdobes zonā: 0 – ļoti slikts (nezāles sedz 100% apdobes platību), 1 – slikts (nezāles sedz 80–90% apdobes platību), 2 – apmierinošs (nezāles sedz 60–80% apdobes platību), 3 – labs (nezāles sedz 30–60% apdobes platību), 4 – ļoti labs (nezāles sedz līdz 30% apdobes platību), 5 – teicams (sastopamas tikai atsevišķas nezāles).

Iegūtie rezultāti

Nezāļainība apdobes zonā pirmajā ābeļu augšanas gadā ietekmē jauno dzinumu pieaugumu. Vērojama teicama situācija, jo tikai atsevišķas nezāles bija visos variantos, kur apdobes zonai tika izmantots neaustais ģeotekstils. Ļoti laba tā bija, kur apdobē izmantoja pļauto zāli, bet tikai laba – kontroles variantā un apdobē ar šķeldas mulču.

Viengadīgo dzinumu pieaugums, kam normāli jābūt 30–50 cm, parāda, cik labi vai slikti ābeles jūtas konkrētajā gadā. Būtiski lielākus viengadīgo dzinumu pieaugumus deva visi varianti ar zaļmēslojuma izmantošanu rindstarpā un tie, kur rindstarpā notika zāles appļaušana, bet apdobē uzklāts ģeotekstils. Nepietiekoši pieaugumi bija kontrolē un zāles un šķeldas mulču variantos.

Kopējais ābeļu veselīgums virs ļoti laba bija variantos ar zaļmēslojumu un zāli rindstarpās, bet apdobē – ģeotekstila pārklājumu un zāles mulču. Tikai labs tas bija variantos ar šķeldas mulču un kontrolē.

Zaļmēslojumu var izmantot rindstarpu apkopšanā un vienlaicīgi to iestrādāt kā mēslojumu. Tas darbojas acīmredzami, jo ābeles tajās rindās bija veselīgākas, ar lielāku lapu virsmu, un vairāk veidoja jaunos dzinumus. Jāizmanto ir tikai maza auguma zaļmēslojums, kāds ir maisījums AU-DZI, augumā lielāki dos noēnojumu.

Detalizētu informāciju par šī demonstrējuma rezultātiem iegūsiet noslēguma seminārā 2017. gada 6. decembrī Ozolniekos. 

Māris Narvils

Vecākais speciālists dārzkopībā