Ziemāju izdzīvošana sarežģīta

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, – pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši – tos nāksies pārsēt ar vasarājiem. Šādu neiepriecinošu ainu iezīmē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie apsekojumi.

Latgalē vēlās sējas dēļ ziemāju iesēts maz un to attīstība šajā reģionā iekavējusies. Augiem lielākoties redzama viena, dažviet arī divas lapas. Savukārt ziemas rapsis, lai gan izskatās labi un nav pāraudzis, iesēts diezgan maz. Apmierinoši izskatās tie sējumi, kuri iesēti agrāk un kur nav bijusi smaga augsne, izņemot ieplakas, kurās stāv ūdens. Guntars Melnis, LLKC Daugavpils biroja vadītājs: “Neko daudz iesēt neizdevās, un daudz no iesētā arī noslīka. Sausākās vietās zemi tomēr izdevies kvalitatīvi sastrādāt un ziemāji izskatās brangi. Lai arī ziemas rapsim apakšējās lapas nosalušas/nopuvušas, arī tie ziemai ir gatavi. Ja ziema būs labvēlīga, iesētais nieks dos labu ražu”.

Līdzīga situācija vērojama arī Vidzemē, kur Gulbenes apkārtnē pat lielākās saimniecības līdz šim spējušas apsēt tikai daļu no plānotā. “Lielākā Gulbenes saimniecība “Lācīši” iesējusi pusi no plānotajiem ziemājiem – 190 ha kviešu un 90 ha rapša. Uz rapša laukiem ir lielas ūdens lāmas, kas liecina, ka meliorācijas sistēmas nestrādā, kā nākas un nespēj novadīt nokrišņu ūdeņus. Turklāt uz laukiem dzīvojas arī simtiem gulbju, noēdot jau iesēto. Savukārt mazākie zemnieki, kuriem ir līdz 100 ha zemes, ziemājus nav iesējuši vispār,” norāda Gulbenes LLKC augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga.

Limbažu pusē augusta vidū sētais rapsis izskatās labi un, ja būs labvēlīgi laika apstākļi ziemā un pavasarī, varētu dot labu ražu. Vēlāk sētais rapsis vietām jau sācis dzeltēt. Brigita Skujiņa, LLKC Limbažu lauku attīstības konsultante: “Graudaugu sējumi pagaidām neizskatās slikti, atkarībā no sējas laika tie sasnieguši divu lapu attīstības stadiju, agrāk sētajiem ir arī četras un piecas lapas. Lai arī tie izskatās zaļi un veselīgi, lauki ir pielijuši un visās ieplakās krājas ūdens.”

Kurzemē, Liepājas un Saldus pusē, ziemas rapsis apsēts aptuveni 90% no plānotajām platībām. Lauki ir labi, lai gan vietām vērojami izslīkumi – lielāki vai mazāki, atkarīgs no meliorācijas sistēmu sakārtotības. Lai arī lietavu dēļ ne visos laukos veikta nezāļu ierobežošana un nav smidzināts augšanas regulators, rapsis kopumā ir labs. Salīdzinoši laba situācija ir arī ziemas kviešu, rudzu, miežu laukos, kuri sēti septembra otrajā trešajā nedēļā. “Taču laukos, kur lietavu dēļ kūla vēlu un vēlu sāka ziemāju sēju, lauki izskatās briesmīgi. Sākoties lietum, mitrākajās vietās, kur graudi bija sākuši dīgt, lielā mitruma dēļ tie nosmaka un sapuva.  Ir saimniecības, kurās 70% platību, būs jāpārsēj ar vasarājiem,” skaidro LLKC Liepājas biroja augkopības speciāliste Vita Cielava.

Slapji ir arī lauki Zemgalē un vēlāk sētos tīrumos redzami tukšumi, kur augi izslīkuši. Ja līdz pavasarim to apjoms palielināsies, var nākties pārsēt ar vasarājiem. “Neraugoties uz šī brīža lielo mitrumu, Zemgalē plānotā augu maiņa noritējusi sekmīgi un ziemāju, ziemas rapša sēja īstenota tuvu plānotajam,” atzīst LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Plašāka informācija: Oskars Balodis: 28661751

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja