Gada ienākumu deklarācija par 2018. gadu

Sākot ar 2019. gada 1. martu, var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2018. gadu. Ja gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz obligāti, tas par 2018. gadu jāizdara līdz 2019. gada 1. jūnijam (ja taksācijas gada ienākumi pārsnieguši 55 000 eiro – no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam).

• Atgādinu personu loku, kurām gada deklarācija jāiesniedz obligāti:
• saimnieciskās darbības veicēji;
• personas, kuras guvušas ienākumus ārvalstīs (izņemot algota darba ienākumu ES dalībvalstīs);
• personas, kuras guvušas ienākumus uz kuģa starptautiskajos pārvadājumos;
• personas, kuras guvušas ar IIN neapliekamos ienākumus, ja ienākuma apmērs pārsniedzis 4000 eiro (piemēram, ienākums no personīgās mantas pārdošanas);
• personas, kuras guvušas ienākumu, no kura izmaksas brīdī nodoklis nav ieturēts;
• ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar progresīvās  likmes piemērošanu (20% – ienākumam līdz 20 004 eiro, 23% – ienākumam, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro, 31,4% – ienākumam, kas pārsniedz 55 000 eiro);
• ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu (jāpārliecinās, vai galvenā ienākumu gūšanas vieta gada laikā piemēro VID prognozēto neapliekamo minimumu atbilstoši ienākumam).

Gada ienākumu deklarācijas veidlapa ir apstiprināta ar MK 30.10.2018. noteikumiem Nr. 662.

2018. gada ienākumu deklarācijas veidlapa sastāv no deklarācijas D un septiņiem tās pielikumiem:

• D1 pielikums “Taksācijas gadā Latvijas Republikā gūtie ienākumi”;
• D1¹ pielikums “Taksācijas gadā gūtie ienākumi, kuriem nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus”;
• D2 pielikums “Fiziskās personas (rezidenta) ārvalstīs gūtie ienākumi”;
• D2¹ pielikums “Fiziskās personas (jūrnieka), kas ir nodarbināta (darba attiecībās) uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ārvalstīs gūtie ienākumi”;
• D3 pielikums “Ienākumi no saimnieciskās darbības”;
• D3¹ pielikums “Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā”;
• D4 pielikums “Attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem”.

Saimnieciskās darbības veicēji aizpilda deklarācijas D3 vai D3¹ pielikumu. Divkāršās grāmatvedības kārtotājiem papildus gada ienākumu deklarācijai jāsagatavo arī individuālā komersanta finanšu pārskats.

Būtiskākie jaunumi IIN maksātājiem, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem un piemērojami no 2018. gada:

1) pamatlīdzekļiem likumā “Par IIN” noteiktas nolietojuma aprēķināšanas metodes, kuras drīkst mainīt ne biežāk kā 10 gados;

2) pamatlīdzekļu sastāvā drīkst iekļaut inventāru, kura vērtība pārsniedz 1000 eiro;

3) saimnieciskās darbības izdevumi iedalīti divās grupās – tādi, ko deklarācijā drīkst iekļaut pilnā apmērā, un tādi, kurus deklarācijā iekļauj 80% apmērā no taksācijas gada ieņēmumiem.

Saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā:

1) darba alga un darba devēja VSAOI, tai skaitā solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem;

2) nekustamā īpašuma nodoklis;

3) pamatlīdzekļu nolietojums, kas aprēķināts saskaņā ar likuma “Par IIN” 11.⁵ pantu;

4) kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

Deklarācijas pielikumus aizpildot aili pēc ailes, ir saprotams, kā izdevumu ierobežojuma apmērs tiek piemērots.

D3¹ pielikums tiek aizpildīts, vadoties no IK finanšu pārskata datiem, pamatlīdzekļu uzskaites reģistriem un ierakstiem grāmatvedības kontos.

D3 pielikumu aizpilda, izmantojot informāciju no “Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla”, pamatlīdzekļu uzskaites reģistriem un krājumu inventarizācijas saraksta. Ja gada laikā izdevumi žurnālā jau ir sadalīti grupās – pilnā apmērā un ierobežotā apmērā atskaitāmie, tad var veikt šo izdevumu precizēšanu. Ja gada laikā uzskaitē pilnā un ierobežotā apmērā atskaitāmie izdevumi nav nodalīti, tad ir jāpārskata visi gada laikā veiktie ieraksti žurnālā un jāsaskaita, kāda daļa no izdevumiem ir pilnā apmērā atskaitāmi. Labā ziņa ir tā, ka pilnā apmērā atskaitāmo ir samērā nedaudz un būs ātri atrodami žurnāla rindās.

Ja ir gan lauksaimnieciskās darbības ieņēmumi, gan citu nozaru ieņēmumi, tad noteikti žurnālā būs uzskaitīti arī izdevumi, kas sadalāmi proporcionāli. Lai arī MK noteikumu Nr. 188 pielikumā apstiprinātajai IIN žurnāla veidlapai proporcionāli sadalāmie izdevumi nav sadalīti divās apakšailēs, es ieteiktu tā darīt, jo arī proporcionāli sadalāmie var būt tādi, kas iekļaujami pilnā apmērā vai daļējā. Nākamais solis deklarācijas sagatavošanā – sadalām proporcionāli sadalāmās izmaksas; tas tiek darīts atbilstoši ieņēmumu īpatsvaram. Ja, piemēram, ieņēmumi no lauksamniecības ir 10 000 eiro, ieņēmumi no citām nozarēm 2000 eiro, proporcionāli sadalāmās izmaksas 5000 eiro, tad izmaksu sadalīšana veicama šādi:

• izrēķina lauksaimniecības ieņēmumu īpatsvaru kopējos ieņēmumos 10 000/(10 000+2000) x 100 = 83,33%;
• citu nozaru ieņēmumu īpatsvars 100 – 83,33 = 16,67%;
• proporcionāli sadalāmās izmaksas, kas attiecas uz lauksaimniecību 5000 x 83,33/100 = 4166,50 eiro;
• proporcionāli sadalāmās izmaksas, kas attiecas uz citām nozarēm 5000 – 4166,50 = 833,50 eiro.

Pēc inventarizācijas rezultātu apkopošanas un pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas veic  žurnālā uzskaitīto izdevumu precizēšanu. Lai izdevumu precizēšanā kāds postenis neaizmirstas, var izmantot VID metodiskajā materiālā piedāvāto izdevumu precizēšanas tabulu.

Izdevumu precizēšanas tabula

Vēl nedaudz būtiskas informācijas deklarācijas aizpildītājiem – saimnieciskās darbības veicējiem:

• ar IIN neapliekamais ienākums no lauksaimnieciskās darbības ir 3000 eiro;
• ar IIN apliekamajā ienākumā neiekļauj summas, kas saņemtas kā valsts vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;
• izdevumu ierobežojumu 80% apmērā nepiemēro maksātājiem par pirmo taksācijas gadu, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība, un par nākamo taksācijas gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process;
• ja taksācijas gadā nav maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem, vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par sevi kā pašnodarbinātu personu un no saimnieciskās darbības netiek aprēķināts IIN, ir jārēķinās ar minimālo nodokli 50 eiro  apmērā (minimālā nodokļa aprēķins netiek piemērots par pirmo taksācijas gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un par nākamo taksācijas gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process).

Sezonas laukstrādnieku nodoklis

Ar 1. aprīli ir atļauts nodarbināt sezonas laukstrādniekus, izmantojot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu. Atgādināšu būtiskāko par šo nodokļa maksāšanas veidu:

• nodoklis tiek aprēķināts 15% apmērā no darbiniekam aprēķinātā ienākuma;
• sezonas laukstrādnieku nodokli atļauts maksāt par sezonas rakstura darbiem augļu koku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā;
• sezonas laukstrādniekus drīkst nodarbināt laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, bet ne vairāk kā 65 kalendāra dienas pie viena vai vairākiem ienākuma izmaksātājiem kopā;
• sezonas laukstrādnieka ienākums nodarbinātības periodā nedrīkst pārsniegt 3000 eiro pie visiem šāda ienākuma izmaksātājiem kopā.

Lai varētu izmantot īpašo kārtību nodokļa maksāšanā, ienākuma izmaksātājam (t. i., darba devējam) ir jābūt vienotajam platību maksājumam pieteiktām zemes platībām, kuras izmanto augļu koku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai.

Sezonas laukstrādniekus drīkst nodarbināt uz darba līguma pamata vai arī uz rakstiski vai mutiski noslēgta uzņēmuma līguma pamata.

Katru dienu ienākuma izmaksātājam laukstrādnieks ir jāpiereģistrē LAD EPS, bet dienas beigās jānorāda laukstrādniekam aprēķinātā ienākuma apmērs.

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu nedrīkst izmantot tie, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Savukārt šo nodokļa režīmu var piemērot arī viesstrādniekiem, pensionāriem, bezdarbniekiem un bērniem.  

 Pašnodarbinātā iemaksas pensiju apdrošināšanai

Lauksaimniekiem atgādinu, ka līdz 15. aprīlim, iesniedzot ziņojumu par pašnodarbinātā VSAOI 2019. gada 1. ceturksnī, jānorāda arī par 2018. gadu gūtais ienākums no lauksaimnieciskās darbības, no kura jāmaksā 5% pensiju apdrošināšanai.

Lai vieglāk izprast, kā 5% iemaksu aprēķins veicams, var izmantot VID sagatavoto metodisko materiālu, kas pieejams: https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/metodiskais_materials_pasnodarbinata_valsts_socialas_apdrosinasanas_obligatas_iemaksas_2018_002_002.pdf

Linda Puriņa,

Grāmatvedības eksperte, sertificēta nodokļu konsultante