Grozījumi Darba likumā

No 1. augusta stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā. Tie attiecināmi uz vairākām izmaiņām darbinieku nodarbinātībā – darba līguma satura papildināšanu, nolīgtā darba laika un pārbaudes termiņa nosacījumiem, koplīgumu un to grozījumu pieņemšanas nosacījumiem darbinieku informēšanai, kā arī izmaiņām un papildinājumiem dažādu atvaļinājumu regulējumā. Publicējam plašāku skaidrojumu, ko sagatavojušas žurnālistes Zaida Kalniņa un Aiga Nulle LV portālā www.lvportals.lv.

Par Covid-19 pandēmijas vienu no pozitīvajiem ieguvumiem daudzi nodarbinātie ne bez pamata uzskata attālinātā darba veikšanas iespējas. Likuma 40. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka turpmāk darba līgumos būs jāparedz darbinieka tiesības (ja tādas ir) brīvi noteikt savu darba vietu. Savukārt 40. panta otrās daļas 9. punktā ieviesta prasība darba līgumā norādīt uzteikuma iesniegšanas termiņu un kārtību.

Lai darba līgumu nepadarītu smagnēju, apjomīgu un grūti uztveramu, atsevišķas līgumā norādāmās ziņas turpmāk varēs aizstāt ar norādi uz normatīvajiem aktiem, darba koplīgumu vai darba kārtības noteikumiem. Šādā gadījumā darba devējam būs jānodrošina, ka visa nepieciešamā informācija darbiniekiem ir pieejama bez maksas, tā ir saprotama un pilnīga, viegli pieejama, arī izmantojot elektroniskos līdzekļus (tiešsaistes portālus vai informācijas sistēmas).

Būtiskas izmaiņas ir saistītas ar darbiniekam nolīgto darba laiku. Nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks darba līgumā būs jānorāda, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams.

Būtiski piebilst, ka iepriekš minētais ir attiecināms uz tiem darba līgumiem, kas tiks noslēgti no šīgada 1. augusta. Savukārt, ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku ir nodibinātas līdz 2022. gada 31. jūlijam, darba devējs nodrošina darba līguma noformēšanu atbilstoši grozījumiem, ja to pieprasa darbinieks.

Ar darba koplīgumiem saistītās izmaiņas

Koplīgums ir rakstiska vienošanās starp darba devēju un darbinieku arodbiedrībām vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem (ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā). Ar koplīguma palīdzību starp darbinieku pārstāvjiem un darba devēju tiek nodibinātas un nostiprinātas pušu savstarpējās tiesības un pienākumi, ir iespējams vieglāk risināt darba samaksas jautājumus, atlīdzības sistēmu padarot skaidru un caurskatāmu. Šādas formas vienošanās ir uzskatāma par kompromisu starp darbinieku vajadzībām un darba devēja iespējām. Būtiskākais labums abām pusēm ir stabilitāte un noteiktība. Darbiniekiem, īpaši ekonomiskās nestabilitātes apstākļos, koplīgums garantē viņu darba attiecību drošību.

Jaunie grozījumi DL 24. panta pirmajā daļā paredz, ka darba devējam pirms koplīguma vai tā izmaiņu stāšanās spēkā vai tieši spēkā stāšanās dienā ir pienākums darbiniekus iepazīstināt ar darba koplīgumu vai tā grozījumiem.

Ar nodarbinātības organizēšanu saistītie jautājumi

Tiek ieviests, ka turpmāk darba devējs, ņemot vērā darba līguma veidu un nolīgto darba laiku, ir tiesīgs noteikt dažādus pārbaudes laika termiņus (DL 46. pants).

Darba līgumos, kas noslēgti uz laiku līdz sešiem mēnešiem, pārbaudes laiks nosakāms ne ilgāk par vienu mēnesi. Darba līgumos, kas noslēgti uz laiku līdz vienam gadam, – ne ilgāk par diviem mēnešiem.

Savukārt darba līgumiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku, darba koplīgumā, kas slēgts ar arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, varēs noteikt pārbaudes termiņu līdz sešiem mēnešiem. Atkārtoti slēdzot terminētu darba līgumu ar to pašu darba devēju, pārbaudes laiku nenoteiks, ja darba attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas.

Turpmāk darba devējam būs pienākums ne vien precīzi uzskaitīt visu darbinieka nostrādāto laiku, bet arī dīkstāves laiku.

Visu rakstu lasiet: https://lvportals.lv/skaidrojumi/343372-ko-paredz-jaunie-grozijumi-darba...