Pašnodarbinātais saslimis, – vai slimības pabalsts pienākas?

Līdz ar nodokļu reformu 2018. gads ir atnesis sev līdzi vēl kādu pārsteigumu pašnodarbinātajiem, kuru tā uzreiz nevarēja pamanīt līdz brīdim, kad kādam nācās ar to saskarties praksē. Tas skar pašnodarbinātā slimošanu, kā arī citus gadījumus, par kuriem izsniedz tā saucamo darbnespējas B lapu.

Līdz 31.12.2017. B lapas gadījumā, gatavojot pašnodarbinātā ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (pašnodarbinātā atskaite par VSAOI) par ceturksni, mēnešos, kad bija izsniegta B lapa, obligāto iemaksu bija jāsamazina par proporcionālo daļu par B lapas dienām. Piemēram, ja pašnodarbinātajam bija izsniegta B lapa par periodu no 2017. gada 4. decembra līdz 14. decembrim (11 kalendārās dienas), un ja decembrī ienākums (ieņēmumi mīnus izdevumi) bija 380 eiro, tad  atskaitē uzrādīja nevis 380, bet gan 245,18 (380–380/31 diena*11). Pabalstu izmaksātāji (VSAA) pēc tā varēja pārliecināties, ka par B lapas dienām VSAOI nav maksāts, līdz ar to par to laiku varēja izmaksāt slimības pabalstu.

Bet, sākot ar 2018. gadu, ir veiktas būtiskas izmaiņas. MK 827. noteikumos par VSAOI veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli ir svītrots 39. punkts, kas līdz tam ļāva rīkoties, kā iepriekš aprakstīju:  “Pašnodarbinātais no aprēķinātā obligāto iemaksu objekta apmēra atskaita proporcionālu daļu par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām ir izsniegta darbnespējas lapa B, kā arī par dienām, kurās tas nav uzskatāms par obligāti sociāli apdrošināmu personu atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu"".

Tātad līdzšinējā kārtība ir atcelta.

Ko tas praksē nozīmē?

1) To, ka pašnodarbinātā atskaitē par VSAOI vairs nerēķina proporciju, tas ir, ja mēnesī ir ienākums vismaz 430 eiro, tad atskaitē  uzrāda visus 430 eiro, arī ja ienākums ir saņemts par iepriekšējo periodu, kā tas bieži pašnodarbinātajiem var gadīties, jo uzskaiti kārto pēc tā saucamās “kases metodes”, – darījumus uzrāda tikai tad, kad nauda tiek saņemta vai samaksāta.

2) Ja pašnodarbinātajam bija B lapa par visu mēnesi un ja tajā mēnesī ir ienākums vismaz  430 eiro, tad slimības pabalstu nevarēs saņemt. Ja mēnesī kaut vienu dienu nebūs B lapas (tas ir, piemēram, ja B lapa ir no 2. marta – 31. martam, bet 1. martā nav), tad pabalstu varbūt saņems (tas gan jānoskaidro VSAA), – jo pašnodarbinātais strādājis vismaz vienu dienu un pieļaujams, ka arī šajā vienā dienā guva visus 430 eiro ienākumus, – tā skaidroja Labklājības ministrijas pārstāve.

Laimīgi tie pašnodarbinātie, kas 2018. gada 1. ceturksnī nav slimojuši un viņiem nav bijusi B lapa. Bet nopietnas problēmas ir tiem, kas slimo, vai ir B lapa jau reģistrēta no pagājušā gada un tiek saņemts pabalsts, ja šiem cilvēkiem 1. ceturksnī  ienākumi bija vismaz 430 eiro mēnesī (piemēram, kāds parādnieks par produkciju samaksājis). Jo ienākums atskaitē ir jāuzrāda, bet pabalsts nepienākas (jo B lapa ir par visu mēnesi), un būs jāatmaksā jau saņemtais pabalsts par šo 1. ceturkšņa periodu!

Lai no tā izvairītos, daži ieteikumi pašnodarbinātajiem, kuri ir zemnieku saimniecības īpašnieki:

– Slimošanas laikā vajadzētu parūpēties, lai nebūtu ienākumu no saimnieciskās darbības, arī lai parādnieki nemaksā – gandrīz neizpildāms ieteikums, bet varbūt kādam noder;

– Uz šo slimošanas laiku kādam no jau esošiem darbiniekiem darba līgumā pielikt klāt pienākumu veikt pārvaldnieka funkcijas (un arī algu pielikt), vai arī, ja nav darbinieku – pieņemt kādu darbā kā pārvaldnieku un citu darbu veicēju. Jo cilvēks šajā laikā pats strādāt, tajā skaitā vadīt uzņēmumu, parakstīt jebkādus dokumentus, slēgt līgumus un veikt jebkādas citas darbības, kas saistītas ar saimniecisko darbību, nedrīkst, ja vēlas saņemt pabalstu.

Attiecībā uz zemnieku saimniecību īpašniekiem tādā gadījumā neizpildīsies likuma par VSAOI 1. panta 3. daļas i) apakšpunkts, ka "pašnodarbinātais ir zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors)",  jo ir iecelts pārvaldnieks ar darba līgumu (to pieļauj likuma par zemnieku saimniecībām 5. pants), un zemnieku saimniecības īpašnieks uz šo laiku vairs nav pašnodarbinātais. Un pašnodarbinātā atskaite par VSAOI konkrētajā periodā tad nav jāsniedz.

Tikai jāņem vērā, ka pārvaldnieks grāmatvedības dokumentus var parakstīt, bet attiecībā uz trešajām personām (bankas un citas  iestādes) pārvaldnieks būs akceptējams tikai tad, ja tas būs reģistrēts kā paraksttiesīgais arī Uzņēmumu reģistrā (UR). Ja nav paredzami tādi darījumi, tad uz slimošanas laiku varētu arī nereģistrēt UR. Tas gan ir tikai mans veidoklis. Jo zinu, ka pastāv arī uzskats, ka tomēr, lai varētu uzskatīt, ka īpašnieks vairs nav pašnodarbinātais, pārvaldniekam noteikti jāreģistrējas UR. Lai šajā jautājumā iegūtu 100% skaidrību, iesaku par šo jautājumu rakstīt VID oficiālu vēstuli – uzziņu.

Pēc slimošanas un B lapas darbības beigām var pārtraukt līgumu un atkal būt kā pašnodarbinātais. Pārdomas, varbūt ieteikumi:

– Tikt vaļā no pašnodarbinātā statusa pavisam (ne tikai uz B lapas periodu) – pieņemt sevi darbā kā darba ņēmēju. Tad vairs nebūs jāsniedz pašnodarbinātā atskaite, bet gan atskaite par darba ņēmējiem. Šajā gadījumā pabalsta saņemšanai vairs nav svarīgi, kad  un kāds veidojas saimnieciskās darbības ienākums. Jāņem vērā, ka B lapas laikā strādāt  un algu aprēķināt sev nedrīkst arī šajā gadījumā, ja vēlas saņemt slimības pabalstu no VSAA;

– Tikt vaļā no pašnodarbinātā statusa pavisam – nomainīt saimniekošanas formu, piemēram uz SIA. Tādā gadījumā gan jārēķinās ar to, ka zudīs jaukā iespēja izņemt līdzekļus personīgām vajadzībām, kad vien rodas vēlēšanās. SIA gadījumā naudu var izņemt tikai, ja ir darba alga vai īpašnieks no peļņas saņem  dividendes, apliekot ar ienākuma nodokli. Ja ir zaudējumi – dividendēs nav,  ko izņemt. Kā arī – grāmatvedības kārtošanā vajadzēs jau profesionāla grāmatveža palīdzību.

Atliek pašnodarbinātajiem novēlēt – neslimot! Un, ja tomēr gadās, ka piešķir B lapu un ir vēlme saņemt pabalstu, – jau no pirmās dienas parūpēties, lai paša paraksti uz dokumentiem nekur neparādās un lai oficiāli tiek nofomēts vietā kāds, kas pārņemtu vadības funkcijas. Kā rīkoties tiem, kuri nav zemnieku saimniecības īpašnieki, – te nu ir pašiem jāapdomā, vai un kādas ir iespējas tomēr slimošanas laikā pabalstu saņemt. Par to vajadzētu interesēties VID vai VSAA. Šajā rakstā problēmu tikai izgaismoju un vairāk pievērsos  zemnieku saimniecībām.

Anda Skadiņa,

Grāmatvedības konsultante