Jūs atrodaties šeit
Pieņemti svarīgi grozījumi likumos
Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēti vairāki grozījumi likumos, kas var būt aktuāli arī lauksaimniekiem.
Šī gada 17. aprīlī publicēti grozījumi “Darba likumā”, kas nosaka, ka gadījumos, ja nozarē tiek noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu vismaz 50% apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku nekā vispārējā gadījumā, bet ne mazāku kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes (ja ir nolīgta akorda alga, – ne mazāku kā 50% apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu).
“Latvijas Vēstnesī” šī gada 12. aprīlī publicēts likums “Par valsts budžetu 2019. gadam” un vairāki nodokļu jomu reglamentējoši likumu grozījumi. Apskatīšu dažus no tiem. Grozījumi “Autoceļu lietošanas nodevas likumā” paredz ieviest autoceļu nodevas samaksas kontroles automatizētu sistēmu (neapturot transportlīdzekli). Uz valsts galvenajiem autoceļiem tiks uzstādītas iekārtas, ar kuru palīdzību varēs veikt nodevas apmaksas kontroli. Transportlīdzekļiem, par kuriem nebūs veikta autoceļu nodevas apmaksa, tiks sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols. Likuma 6. panta pirmās daļas 12. punktā noteiktajos gadījumos no nodevas atbrīvojamas kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem atbilstības kritērijiem lauksaimniecības nozarē.
Grozījumi “Dabas resursu nodokļa likumā” paredz, ka, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, atbrīvojumu no DRN samaksas nepiemēro vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem). Ieviesta DRN likme 165 eiro apmērā par vienu transportlīdzekli, kurš valsts akciju sabiedrībā “Ceļu satiksmes drošības direkcija” tiek noņemts no uzskaites norakstīšanai bez nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta, ja nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāts būtu jāiesniedz.
Grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā paredz, ka nodokļu maksātājiem, tajā skaitā fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus. Nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šī datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, 30. panta ierobežojumi piemērojami ar 2020. gada 1. janvāri.
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka, ka pārvadātājiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, līdzīgi kā taksometru pārvadājumos, jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avanss – maksājums 130 eiro, uzskaitot par katru transportlīdzekli, mēnesī, kā arī noteikts, kas darāms ar neizmantoto avansa maksājumu.
MK 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” izdarīti grozījumi, kas attiecas uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, nosakot, ka kvītī nav obligāti jānorāda preču pircēja vai pakalpojumu saņēmēja vārds, uzvārds un personas kods.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas publicēti 2. aprīlī, nosaka, ka ar IIN nebūs apliekami čeku loterijas laimesti saskaņā ar “Čeku loterijas likumu”. Lai neveidotos situācija, ka VID nodokļu maksātājam prognozē nesamērīgi lielu neapliekamo minimumu, likums nosaka, ka VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkst pārsniegt vienu 12 daļu no maksimālā gada neapliekamā minimuma. Tāpat darbiniekam ir tiesības pašam prognozēt neapliekamo minimumu, kas nepārsniedz attiecīgajam darbiniekam VID prognozēto minimumu. Tas darāms, pamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu un vienošanos ar ienākuma izmaksātāju (darba devēju).
Attiecībā uz nodokļa iemaksāšanu budžetā likuma 19. panta trešajā daļā ir noteikts, ka maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā aprēķinātā IIN summu, ja tā pārsniedz 1 eiro. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16. jūnijam, 16. jūlijam un 16. augustam, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro un taksācijas gada ienākumi pārsniedz saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16. jūlijam, 16. augustam un 16. septembrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas. Turklāt šī summa ir samazināma par to nodokļa daļu, kuru taksācijas gada laikā darba devēji samaksājuši kā algas nodokli vai pats maksātājs – kā avansu vai nodokli, kas ieturēts no maksātāja ienākuma, izmaksājot viņam likuma 17. panta 10. daļā minētos ienākumus.
Ņemot vērā to, ka daļai nodokļu maksātāju par 2018. gadu veidojās budžetā maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa, likuma pārejas noteikumi paredz šādus jaunumus. 2018. un 2019. gada deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš ir 2020. gada 1. decembris, ja īstenojas šādi nosacījumi:
1) maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību;
2) taksācijas gada ienākums, izņemot likuma 9. pantā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, atbilst šādām pazīmēm:
a) ir gūts tikai Latvijā,
b) nepārsniedz likuma 15. panta otrās daļas 2. punktā noteikto slieksni (2018. gadam – 55 000 eiro, bet 2019. gadam – 62 800 eiro),
c) ir ienākums, no kura izmaksas vietā ieturēts nodoklis,
d) ir ienākums, kuram piemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus.
Sākot ar 2019. gadu, ienākumu deklarācija nebūs obligāti jāiesniedz gadījumā, ja nodokļu maksātājs gada laikā būs saņēmis tikai tādus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis un ar IIN neapliekamie ienākumi nepārsniegs 10 000 eiro (šobrīd – 4000).
Linda Puriņa,
Grāmatvedības eksperte, sertificēta nodokļu konsultante