Svarīgākās izmaiņas nodokļu piemērošanā 2025. gadā

Arī 2024. gada nogali sagaidījām kopā ar vairākiem grozījumiem likumos, kas maina nodokļu piemērošanas kārtību no 2025. gada. Svarīgākās izmaiņas īsumā apskatīsim.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Visbūtiskākās izmaiņas šoreiz piedzīvo iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim tiek noteiktas divas likmes – 25,5%  un 33% apmērā (līdz 2024. gada beigām bija trīs likmes – 20, 23 un 31%). Darba samaksai vairs nebūs atšķirīga likme atkarībā no tā, ir vai nav konkrētajā darba vietā iesniegta elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa. 25,5% likme tiek piemērota ienākumam līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī). Ienākumam virs 105 300 eiro tiek piemērota 33% likme. Tiek  ieviesta papildlikme 3% apmērā ienākumam, kas pārsniedz 200 000 eiro gadā. Papildlikme tiks piemērota, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Labā ziņa ir tā, ka tiek atcelts diferencētais neapliekamais minimums, kas daudziem tā arī palika līdz galam neizprasts un allaž radīja bažas, vai par gadu kopumā tomēr nesanāks piemaksāt nodokli. 2025. gadā neapliekamais minimums ir fiksēts 510 eiro mēnesī. Fiksēts neapliekamais minimums nozīmē to, ka tas tiek piemērots pilnā apmērā, neatkarīgi no faktiskā ienākuma apmēra.

Pensionāriem neapliekamais minimums tiek paaugstināts uz 1000 eiro mēnesī. Tiem pensionāriem, kas strādā, jāizvēlas, vai iesniegt algas nodokļa grāmatiņu darba vietā vai VSAA. Ja algas nodokļa grāmatiņa ir VSAA, tad neapliekamo minimumu 1000 eiro apmērā piemēro pensijai. Ja grāmatiņa tiek iesniegta darba devējam, tad 500 eiro neapliekamo minimumu darba samaksai piemēro darba devējs, bet 500 eiro pensijai VSAA. Pašam pensionāram nav iespējams izvēlēties citādu neapliekamā minimuma sadalījumu starp darba devēju un VSAA. Ja VSAA vai darba devējs neapliekamo minimumu nevarēs piemērot pilnā apmērā, jo attiecīgi ienākumi darba vietā vai VSAA ir mazāki par neapliekamo minimumu, nākamā gada sākumā varēs iesniegt gada ienākumu deklarāciju un attiecīgi varēs saņemt par daudz ieturēto IIN atpakaļ. Lai neapliekamo minimumu piemēroti dalītu starp darba devēju un VSAA, algas nodokļu grāmatiņa darba devējam jāiesniedz līdz mēneša 15. datumam – tādā gadījumā neapliekamais minimums starp abiem ienākuma izmaksātājiem tiks sadalīts ar nākamo mēnesi. Ja grāmatiņu iesniedz pēc 15. datuma, tad neapliekamo minimumu sadalīs ar aiznākamo mēnesi. Kam tas ir aktuāli, aicinu iepazīties ar skaidrojumiem Valsts ieņēmumu dienesta un Labklājības ministrijas mājaslapā. Bet svarīgākais ir tas, ka nav pamata uztraukumam par to, ka kaut kas no neapliekamā minimuma tiks zaudēts, ja algas nodokļa grāmatiņu pārāk vēlu iesniegs darba devējam vai VSAA. Jo kopumā par gadu tik un tā varēs piemērot neapliekamo minimumu tik, cik pienākas. Ja, piemēram, pensija ir 600 eiro un ir arī algota darba ienākumi, bet algas nodokļa grāmatiņa iesniegta VSAA, tas nozīmē, ka mēnesī VSAA varēs piemērot tikai 600 eiro neapliekamo minimumu, bet darba devējs nepiemēros neapliekamo minimumu vispār. Ja algas nodokļa grāmatiņa tā arī paliks VSAA, tad atlikušo neapliekamā minimuma daļu par visu gadu varēs piemērot, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un saņemot atpakaļ IIN, kas bija ieturēts no darba samaksas. Atgādinu, ka algas nodokļa grāmatiņa ir elektroniskā veidā un tās iesniegšana vai izņemšana no ienākumu gūšanas vietas notiek VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Atvieglojumi par apgādībā esošām personām, politiski represētajām personām un personām ar invaliditāti netiek mainīti.

Apskatīsim divus vienkāršus algas nodokļa aprēķina piemērus, lai saprastu, kā tad īsti nodokļi 2025. gadā darba samaksai jārēķina.

1. piemērs

Darba alga 900 eiro, algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta darba devējam.

Darba ņēmēja VSAOI daļa 900 x 10,5% = 94,50

Ar IIIN apliekamais ienākums 900 – 94,50 = 805,50

IIN 805,50 x 25,5% = 205,40

Alga izmaksai 900 – 94,50 – 205,40 = 600,10

2. piemērs

Darba alga 1000 eiro, algas nodokļu grāmatiņa ir iesniegta darba devējam, apgādībā esošu personu nav.

Darba ņēmēja VSAOI daļa 1000 x 10,5% =105

Ar IIIN apliekamais ienākums 1000 – 105 - 510 = 385

IIN 385 x 25,5% = 98,18

Alga izmaksai 1000 – 105 – 98,18 = 796,82

Kā redzams, atgriežamies pie jau senāk zināmā algas nodokļa aprēķina, kad neapliekamā minimuma summa ir fiksēta un nodokļa likme nav atkarīga ne no tā, ir vai nav algas nodokļa grāmatiņa pie darba devēja, ne arī no darba samaksas apmēra.

Tātad pārbaudām, vai algas aprēķina datorprogrammas jau no 2025. gada prot aprēķināt nodokļus “pa jaunam”, vai arī saliekam jaunas formulas savos algas aprēķina ekseļa failos.

VSAOI likmes paliek nemainīgas; arī riska nodeva joprojām 36 centu apmērā par katru darbinieku.

Jau vairākus gadus likumā “Par IIN” ir norma, kas ļauj darba devējiem ar vismaz 6 darbiniekiem ar algas nodokli apliekamajā ienākumā neieskaitīt darbinieku ēdināšanas vai ārstniecības izdevumus. Šī likuma norma tagad ir paplašināta. Joprojām ir saglabāts nosacījums, ka jābūt vismaz 6 darbiniekiem, kā  arī jābūt darba koplīgumam starp darbiniekiem un darba devēju. No 2025. gada IIN atvieglojumu piemēros arī darba devēja segtajiem darbinieka pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem. Atvieglojumu apmērs arī tiek noteikts savādāk – ir kopējais limits uz visiem darbiniekiem 700 eiro x vidējais darbinieku skaits.

No 250 eiro uz 500 eiro tiek palielināts ar IIN neapliekamā darba devēja izmaksātā bērna piedzimšanas vai bēru pabalsta apmērs. Ar IIN neapliekamās darba devēja dāvanas vērtība palielināta no 15 uz 100 eiro. Noteikts vienāds ar IIN neapliekamais apmērs balvām, kas saņemtas vietējas nozīmes vai starptautiskos konkursos – 1500 eiro gadā.

Tiek saglabāta IIN 10% likme ienākumam no kustamas un nekustamas mantas iznomāšanas un izīrēšanas, kā arī kokmateriālu un augoša meža atsavināšanas ienākumam.

IIN maksātājiem labā ziņa, ka līdz 2029. gadam ar IIN apliekamajā ienākumā neieskaitīs saņemtās subsīdijas, kā arī šāds atbrīvojums attieksies uz atbalsta maksājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un ES fondu līdzekļiem (meža pilotprogramma “Dzīvais mežs” un zālāju pilotprogramma “Ziedu pļavas”).

Pagarināta iespēja autoratlīdzību saņēmējiem nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Pievienotās vērtības nodoklis

PVN tiek saglabāta samazinātā likme 12% apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem.

Raksta tapšanas brīdī vēl nebija izsludināti grozījumi “PVN likumā”, ar kuriem diezgan būtiski tiks mainīta PVN maksātāju reģistrācijas kārtība. Apliekamo darījumu slieksnis, kuru sasniedzot jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, saglabāts 50 000 eiro apmērā. Tiek mainīta kārtība par to, kādā periodā šo apliekamo darījumu slieksni aprēķina – šobrīd tiek rēķināts par iepriekšējiem 12 mēnešiem, bet turpmāk to rēķinās par kalendāro gadu. Katrā ziņā jāseko līdzi jaunākajiem skaidrojumiem šajā ziņā un arī nākamajā “Lauku Lapas”  numurā par šo detalizētāk skaidrosim. Paredzēts mainīt kārtību, kādā par PVN maksātājiem jākļūst tiem, kas, piemēram, izmanto booking.com vai etsy.com pakalpojumus. Bet šajā ziņā jaunā kārtība stāsies spēkā tikai 2025. gada vidū.