VSAA informācija par darbnespējas lapām

Lai saņemtu pabalstu, darbnespējas lapās B, kas ir izsniegtas no 1. jūlija, vairs nav nepieciešams darba devēja apstiprinājums par darbinieka neierašanos darbā par laiku, kad viņam ir izsniegta darbnespējas lapa.

Taču Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka slimības un maternitātes pabalsta piešķiršanas un izmaksas nosacījumi nav mainījušies. Tāpat kā līdz šim, nodarbinātajam nav tiesību vienlaikus saņemt slimības vai maternitātes pabalstu un darba ienākumus. Tāpēc pabalsta saņēmējam, pieprasot pabalstu, iesnieguma veidlapā ar savu parakstu ir jāapliecina, ka pabalsta saņemšanas periodā viņš nestrādāja un neguva ienākumus kā darba ņēmējs un/vai kā pašnodarbinātais.

Savukārt VSAA, izmantojot no Valsts ieņēmumu dienesta saņemto informāciju, pārbaudīs, vai pabalsta saņēmējam darba nespējas periodā nav reģistrēti darba ienākumi. Šādu kontroli VSAA veica arī pirms darba devēja apstiprinājuma atcelšanas. Ja VSAA konstatēs, ka pabalsta saņēmējs darbnespējas laikā ir guvis darba ienākumus, tad, tāpat kā līdz šim, darba devējam tiks pieprasīta informāciju par darbiniekam aprēķinātajiem ienākumiem darba nespējas periodā.

VSAA atgādina, ka darbnespējas lapa joprojām ir dokuments, kas attaisno darbinieka neierašanos darbā. Darba devējam ir tiesības iekšējās kārtības noteikumos vai citā iekšējā normatīvajā aktā paredzēt kārtību, kādā darbiniekam jāiesniedz informācija par viņam izsniegtajām darbnespējas lapām, lai varētu veikt faktiski nostrādātā darba laika uzkaiti. (Informācija no http://www.vsaa.lv/lv/aktualitates/jaunakas-zinas?id=565)

SLIMĪBAS NAUDAS APRĒĶINĀŠANA

Šogad izdarīti grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas summētā darba laika darbiniekiem precizē slimības naudas aprēķināšanas kārtību. Apskatīšu gan likuma papildinājumus, gan atgādināšu, ko likums nosaka par slimības naudas aprēķināšanu.

Darba devējam ir pienākums izmaksāt slimības naudu par laika posmu, kurā darbiniekam ir darbnespējas lapa A. Likumā ir noteikts minimālais slimības naudas apmērs – ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas. Kā redzams no likumā noteiktā – pirmo darbnespējas dienu neapmaksā. Maksimālais termiņš, par kuru slimības naudu izmaksā, – 10 kalendārās dienas. Jāņem vērā, ka darba devējam ir tiesības noteikt arī lielāku slimības naudas apmēru – piemēram, apmaksāt 100% apmērā visas darbnespējas dienas. Mazāk par likumā noteikto gan nav atļauts (piemēram, darba devējs nedrīkst maksāt darbiniekam 50% no vidējās izpeļņas par katru darbnespējas dienu).

Darbnespējas lapu piešķir par kalendārajām dienām, bet darbiniekam darbnespējas dienu skaitā var būt tādas dienas, kad darbinieks strādātu, kā arī dienas, kas darbiniekam ir noteiktas kā brīvdienas. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” izdarītie grozījumi paskaidro, ka slimības nauda var tikt rēķināta ne tikai par dienām, bet arī par stundām. Aprēķins par stundām piemērots  gadījumiem, kad darbinieks, kurš ir saslimis, strādā, piemēram, nepilnu darba laiku, maiņu darbu, darba samaksu saņem pēc stundas likmes nevis mēnešalgas.

Vidējās izpeļņas aprēķins tiek veikts saskaņā ar Darba likuma 75. panta normām. Vidējo izpeļņu rēķina par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, piemaksām un prēmijām. Ja laika posmā, par kuru rēķina vidējo izpeļņu, darbiniekam ir izmaksāta atvaļinājuma nauda vai slimības nauda, šīs summas vidējās izpeļņas aprēķinā netiek ņemtas vērā. Slimības naudas aprēķināšanai ir nepieciešama dienas vai stundas vidējā izpeļņa. Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.

Piemēri slimības naudas aprēķinam

Darbiniekam A ir darbnespējas lapa A no 06.07.2015. līdz 13.07.2015. Darbinieks strādā normālu darba laiku, un viņam noteikta mēnešalga 500 eiro apmērā.

Darbiniekam B ir darbnespējas lapa A no 01.07.2015. līdz 09.07.2015. Darbinieks strādā nepilnu laiku 4 stundas dienā 4 dienas nedēļā – no pirmdienas līdz ceturtdienai. Darbiniekam noteikta stundas likme 3 eiro apmērā.

Vidējā izpeļņa tiek rēķināta no darba samaksas par laika posmu no janvāra līdz jūnijam:

Vidējā dienas izpeļņa darbiniekam A: 3000/122 = 24,59

Vidējā stundas izpeļņa darbiniekam B: 1236/392 = 3,15

Kalendārā iezīmētas katram darbiniekam apmaksājamās darbnespējas dienas – t.i., dienas, kurās darbiniekam būtu jāstrādā.

Darbiniekam A apmaksājamas ir 6 dienas:

06.07. – neapmaksā (pirmā darbnespējas diena)

07.–08.07. – apmaksā 75% apmērā 24,59 eiro/dienā x 2 dienas x 0,75 = 36,88 eiro

09.–10.07. – apmaksā 80% apmērā 24,59 eiro/dienā x 2 dienas x 0,80 = 39,34 eiro

11.–12.07. – neapmaksā (darbiniekam šajās dienas nebūtu jāstrādā)

13.07. – apmaksā 80% apmērā 24,59 eiro/dienā x 0,80 = 19,67 eiro

Kopā darbiniekam A aprēķinātā slimības nauda:

36,88 + 39,34 + 19,67 = 95,89 eiro

Darbiniekam B apmaksājamas ir 6 dienas:

01.07. – neapmaksā (pirmā darbnespējas diena)

02.07. – apmaksā 75% apmērā 3,15 eiro/stundā x 4 stundas x 0,75 = 9,45

03.–05.07. – neapmaksā (darbiniekam šajās dienas nebūtu jāstrādā)

6.07.–09.07. –  apmaksā 80% apmērā 3,15 eiro/stundā x 4 stundas x 4 dienas x 0,80 = 40,32

Kopā darbiniekam B aprēķinātā slimības nauda:

9,45 + 40,32 = 49,77 eiro

Linda Puriņa,

LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja