Ile de France – moderna gaļas tipa aitu šķirne Eiropā

Lai lauksaimniekus iepazīstinātu ar Eiropas valstīs pieprasītu gaļas tipa aitu šķirni Ile de France un rastu iespēju pārliecināties, kādas ir šīs šķirnes dzīvnieku izaudzēšanas iespējas Latvijā, Zālēdāju projekta ietvaros tika ierīkots izmēģinājums SIA ”Cimbuļi” Vecpiebalgas novadā, Taurenes pagastā.

Saimniecībā tiek audzētas 346 aitas, no tām 180 ir aitu mātes, no kurām 170 ir tīršķirnes. Izmēģinājumā tika izvirzīts mērķis: izmantojot zootehniskas metodes, veikt tīršķirnes aitu māšu auglības, jēru saglabāšanas un nobarošanas rezultātu analīzi Latvijā, salīdzināt ievesto un Latvijā izaudzēto tīršķirnes Ile de France aitu māšu produktivitāti, tādējādi paaugstinot aitkopības nozares efektivitāti.

Saimniecībā tiek nodrošināta kvalitatīva barība, tiek veikta mērķtiecīga ganību apsaimniekošana, novietne pielāgota, lai regulāri varētu sekot līdzi dzīvnieku apsaimniekošanai, kā rezultātā varējām īstenot izmēģinājumā izvirzītos uzdevumus.

SIA „Cimbuļi” saimnieki izvēlējušies audzēt Ile de France šķirnes aitas, jo tām ir nesezonāla meklēšanās, kas ļauj piedāvāt tirgū jērus ne tikai rudenī, bet citos gada mēnešos, kad par jēra gaļu tirgū ir labāka cena.

Saimniecībā jērus nobaro novietnē, jo tā var veikt kontrolētu dzīvnieku ēdināšanu.

Jēru nobarošana ganībās nav kontrolējama, tas nozīmē, ka izsekot, vai dzīvnieks ir uzņēmis visas vajadzīgās barības vielas no ganību zāles, ir ļoti sarežģīti, jo īpaši, kad zelmeņi ataug tik lēni kā šovasar. Nereti saimniecībās veidojas situācija, kad pēc vairākiem mēnešiem, jērus sverot, nākas secināt, ka gaidītie dzīvmasas pieaugumi ir mazi.

Lai iepazīstinātu ar izmēģinājuma gaitu un diskutētu par Ile de France šķirnes apsaimniekošanas principiem, 15. augustā SIA “Cimbuļi” tika organizēts fermu dienas seminārs, kurā klātesošie tika iepazīstināti ar iegūtajiem rādītājiem. Visās izmēģinājuma aitu māšu grupās auglības rādītāji bija no 1,7 līdz 2 jēriem vienā atnešanās reizē, dzīvmasas pieaugums diennaktī 2017. gadā teķiem līdz 70 dienu vecumam bija vidēji 400 grami, bet aitām – vidēji 350 grami. Saimniecībā 2018. gadā tika nedaudz mainīta aitu ēdināšanas stratēģija, nodrošinot vaislas dzīvniekiem lēnāku augšanas tempu, līdz ar to teķiem vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī bija 300 grami, bet aitām – 280 grami.    

Pasākumā piedalījās Francijas Ile de France asociācijas viceprezidents Žans Luks Bergers, kurš dalījās ar savu pieredzi aitkopībā. Bergera kungs vairāk nekā 30 gadus nodarbojas ar tīršķirnes aitu audzēšanu savā saimniecībā. Ganāmpulka vidēji ir 250 tīršķirnes Ile de France aitu mātes, bet zemes platība – 60 ha.

Ile de France šķirnes aitu audzētājiem Francijā ir ambiciozs mērķis – panākt, lai Ile de France aitu šķirne kļūst par pasaulē modernāko šķirni, līdzīgi kā Ferrari markas automobiļi.

Šķirnes veidošanās sākums ir 1830.–1850. gads. Francijas ziemeļu reģionā krustojot Dishley un Rombouillot Merinos šķirnes dzīvniekus, audzētāji vēlējās iegūt dzīvniekus, kurus ātrāk varētu nobarot un iegūt kvalitatīvu gaļu. Šai šķirnei ir raksturīgi dzīvnieki ar tilpumainu ķermeni un spēju uzņemt lielu lopbarības daudzumu. Šīs šķirnes dzīvnieki ir piemēroti apsaimniekošanai gan ganībās, gan novietnē, galvenais nosacījums ir ļoti kvalitatīva lopbarība pietiekamā daudzumā.

LLU profesore, Dr. Agr. Daina Kairiša pastāstīja, ka jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijā tika ievesti Ile de France šķirnes vaislinieki, kas krustojumos ar Latvijas tumšgalves šķirni parādīja labus rezultātus, bet toreiz Ile de France šķirnes aitu māšu auglības rādītāji bija tikai 1,3–1,4 jēri vienā atnešanās reizē. Tagad šķirnes auglības rādītāji ir 1,7–1,8 jēri no aitu mātes.

Žans Luks Bergers norādīja, ka patlaban Francijā ir ap 250 000 tīršķirnes Ile de France aitas. Lai kontrolētu iegūtos sasniegumus, šķirnes saimniecībās ir ap 20 000 aitu mātes, 10 000 aitu mātes ir ierakstītas ciltsgrāmatā, šīs šķirnes audzētāju apvienībā ir 66 šķirnes aitu audzētāju saimniecības.

Ile de France ciltsdarba programmas mērķis – pilnībā novērtēt katra iegūtā jēra īpašības, kontroles stacijā pilnībā novērtēt un salīdzināt labāko jēru individuālos rādītājus. Kvalitatīvākos teķus atlasa, lai iegūtu bioproduktu, jo 30% aitu māšu šķirnes saimniecībās ir jāapsēklo mākslīgi, to paredz ciltsdarba programma.

Lai noteiktu vaislas teķu vērtību, tie tiek dalīti septiņās dažāda kvalitātes līmeņa pakāpēs, bet aitu mātes – četrās pakāpēs, ņemot vērā izstrādātos selekcijas indeksus. Lai izprastu šos indeksus, jāvadās pēc vidējā līmeņa populācijā, kas parasti ir 100, pārbaudes koeficients norāda uz indeksa ticamību, – jo lielāka skaitliskā vērtība, jo lielāka iegūtā indeksa ticamība.

Šķirnes aitu ganāmpulkos tiek veikta divreizēja jēru svēršana, to nodrošina neatkarīgs speciālists ar sertificētiem svariem. Saimniecībās jērus individuālas pārbaudes ietvaros sver aptuveni 30 un 70 dienu vecumā. Iegūtie rezultāti dod priekšstatu par aitu mātes pienīgumu un piena kvalitāti. Katru gadu dzimušo jēru skaits tiek izmantots aitu māšu auglības aprēķināšanai un auglības indeksam. Uzskaitītie dati tiek ievadīti speciāli šim nolūkam izveidotā datorizētā programmā, kas aprēķina indeksu attiecībā uz piena kvalitāti un aitu mātes reproduktivitāti, līdz ar to katrai šķirnes saimniecības aitu mātei ir noteikta kvalitātes pakāpe, pēc kuras nosaka, vai aitu māte ir izmantojama teķu ieguvei (teķu mātes) vai audzējamo aitu ieguvei, vai varbūt ir jāizbrāķē no ganāmpulka.

Pēc jēra vērtējuma 400 labākos teķus nogādā uz kontrolizaudzēšanas staciju, kurā 100 dienu izaudzēšanas periodā trīs speciālistu komisija veic to vērtēšanu katru mēnesi, tas ir, trīs reizes kontrolizaudzēšanas laikā, nosakot augšanas tempu un eksterjera izmaiņas. Pēc iegūtajiem rezultātiem izvēlas 20 labākos, kuri nonāk mākslīgās apsēklošanas stacijā, lai veiktu teķu pārbaudi pēc pēcnācēju ieguves un ātraudzības, kā arī liemeņu kvalitātes. Teķi, kuri tiek pārbaudīti visos 3 līmeņos – saimniecība, kontrolizaudzēšana un mākslīgās apsēklošanas stacija (pēcnācēju kvalitāte) – saņem visaugstāko vērtējumu – EL klase.

Žana Luka Bergera saimniecības gada darbu plāns

1. pamata grupas aitu māšu lecināšana notiek no maija vidus līdz augustam (2,5 mēneši),

2. jaunaitu lecināšana notiek no oktobra vidus līdz decembrim (1,5 mēneši),

3. negrūsno aitu lecināšana notiek no oktobra vidus līdz decembrim (1,5 mēneši),

4. pamata grupas aitu māšu atnešanās notiek no oktobra vidus līdz decembrim (2,5 mēneši),

5. jaunaitu un pārējo aitu atnešanās notiek no marta vidus līdz maijam (1,5 mēneši),

6. aitu grūsnības pārbaude (pamata grupa) ar skeneri – septembris,

7. aitu grūsnības pārbaude (jaunaitas un pārējās grupa) ar skeneri – janvāra vidus,

8. vakcinācija (pamata grupa) – oktobris,

9. vakcinācija (jaunaitas un pārējās grupa) – februāris,

10. jaunaitu atlase tālākai audzēšanai vaislai – februāris,

11. aitu apstrāde pret parazītiem – marta vidus,

12. aitu apstrāde pret parazītiem – septembris,

13. nagu apstrāde – aprīļa vidus.

Lai veiktu pareizu dzīvnieku izvēli savai saimniecībai, Bergera kungs ieteica nodefinēt mērķus un sasniedzamos rezultātus un atzīmēja, ka pats vienmēr izdara izvēli par labu dzīvniekiem ar lielisku ģenētisko potenciālu un perfektām mātes īpašībām. Būtiski ir apzināties, ko vēlas audzēt: vaislas dzīvniekus vai dzīvniekus gaļas ieguvei.

Lai audzētājus pavadītu veiksme – pirms uzsākt darbu, būtu jāuzzina pircēju vēlmes un jānosaka tirgus segments, kurā plānots darboties.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja