Kūtsmēslu krātuves – 40% ES saimniecību

2020. gadā 40% no visām ES lopkopības lauku saimniecībām bija kūtsmēslu krātuves. 

Vislielākais saimniecību īpatsvars ar kūtsmēslu glabātavām bija Slovēnijā (gandrīz 100%), Latvijā (99%) un Igaunijā (92%). Turpretī zemākais skaits reģistrēts Kiprā (7%), Grieķijā (11%) un Itālijā (18%). Šī informācija nāk no 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas datiem par kūtsmēslu uzglabāšanu, ko šī gada janvāra beigās publicēja ES statistikas birojs Eurostat.

Lopkopības saimniecību skaits %, kurās ir kūtsmēslu krātuves, 2020. gada dati
 

2020. gadā 57% saimniecību ar kūtsmēslu uzglabāšanas infrastruktūru bija iekārtas cieto mēslu uzglabāšanai, 16% bija segta tipa šķidro mēslu uzglabātavas, 10% bija dziļās pakaišu sistēmas, 6% bija bedres zem dzīvnieku turēšanas vietas, 5%  bija šķidro mēslu uzglabāšana bez pārsega un atlikušajiem 6% bija kūtsmēslu uzglabāšana citās iekārtās.

To saimniecību īpatsvars, kurās ir nesegtas šķidro kūtsmēslu glabātavas, no 2010. līdz 2020. gadam ES samazinājās par 5 procentpunktiem.

Šķidrās kūtsmēslu krātuves bez seguma, piemēram, nesegtas kūtsmēslu lagūnas, tvertnes vai dīķi, rada risku videi, ko izraisa amonjaka (NH3) emisijas un barības vielu izskalošanās vai noplūde virszemes un gruntsūdeņos. Nīderlandē un Maltā vairs nav nevienas fermas ar nesegtām kūtsmēslu glabātavām. Daudzās citās valstīs saimniecību īpatsvars ar šādām iekārtām ievērojami samazinājās, īpaši Luksemburgā (-43 pp), Īrijā (-36 pp), Vācijā (-35 pp) un Beļģijā (-32 pp).Tomēr 2 ES valstīs nesegtu šķidro kūtsmēslu krātuvju izmantošana ir kļuvusi izplatītāka, īpaši Spānijā (+5 pp) un Igaunijā (+3 pp), un neliels pieaugums reģistrēts arī Čehijā (+0,4 pp), Bulgārijā. (+0,2 pp) un Itālija (+0,1 pp).

Pēc Agri-Press informāciju sagatavoja:

Iveta TOMSONE
LLKC Apgāda vadītāja 
Tālrunis: 26004506
E-pasts: iveta.tomsone@llkc.lv