Kvalitatīva vaislas ķēve – zirgaudzētāja veiksmes stāsts

Bieži tiek uzskatīts, ka ērzelis ir ietekmīgākais faktors zirgu selekcijā un audzēšanā. Ja no tiem pastāvīgi tiek iegūti augstvērtīgi kumeļi, ērzeļi ātri vien iemanto slavu kā pašmāju, tā starptautiskā līmenī un ienes saviem īpašniekiem daudz naudas. Ērzeļi ir arī tie, kas allaž nonāk uzmanības centrā: ar zirgaudzēšanu un jāšanas sportu saistītos žurnālos, ērzeļu katalogos un skatēs.

Kā tad ir ar ķēvēm? Ģenētiski ķēve ir atbildīga vismaz par 60% no kumeļa kvalitātes. Daži audzētāji pat apgalvo, ka, balstoties uz novērojumiem, māte ietekmē pēcnācējus pat par 70 un vairāk procentiem. Tādēļ ķēves nozīmīgās lomas novērtēšana ir nenoliedzami svarīga zirgaudzēšanas procesa sastāvdaļa.

Ķēves ir zirgaudzēšanas procesa ģenētiskais pamats, – ķēvju ģimenes ir visas zirgaudzēšanas pirmsākums, un to īpašības tiek konsekventi nodotas no paaudzes paaudzē.

Pārmantojamība nosaka visu – pat sīkākie ķēves vai ērzeļa paradumi allaž kaut kur parādīsies, pat, ja tas notiks vairākas paaudzes vēlāk. Ķēve pati nav vienīgā, kas nodod savas īpašības, – viņas līnija iepriekš, parasti līdz pat sestajai pakāpei, gana labi atspoguļojas kumeļā.

Zirgaudzētājam vissvarīgākais ir būt gana paškritiskam, lai spētu godīgi novērtēt savu vaislas ķēvju kvalitāti. Pat, ja jums ir tikai dažas ļoti kvalitatīvas ķēves, tad tām nebūs grūtību dot labus pēcnācējus. Ir jālecina tikai labākās ķēves un jāpārdod tās, kuras nav pierādījušas sevi kā gana labas. Neatkarīgi no tā, vai zirgaudzētājam ir viena, trīs vai desmit ķēves, ir jānosaka ilgtermiņa mērķi – audzēt korektus, veselīgus un labus kumeļus.

Diemžēl, dažreiz ir situācijas, kad audzētāji ķēvi sāk izmantot vaislai tikai tad, kad viņa nekur citur vairs neder – ne sportam, ne eksportam, ne darbam. Nepietiekamu zināšanu un finansiālu iemeslu dēļ mūsu zirgaudzētāju ganāmpulkos bieži parādās lēti iegādātas vai apmaiņas ceļā iegūtas ķēves, kuras jau ir izbrāķējuši vairāki iepriekšējie īpašnieki. Bieži tās ir ķēves ar kļūdainu eksterjeru, cienījamā vecumā un pārāk „raibu” izcelsmi, kurām ir gandrīz neiespējami piemeklēt pareizo ērzeli.

Tātad secinājums ir viens – audzētājam labas vaislas ķēves ir bagātība un arī daļējs zirgaudzēšanas veiksmes stāsts.

Lai sniegtu atbalstu zirgu audzētājiem audzēšanas darbā, 2019. gadā tika uzsākts demonstrējums “Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes ķēvju salīdzinājums ģenētiskās efektivitātes uzlabošanai populācijā” (LAD līguma Nr. LAD160419/P19), lai lauksaimnieki, kuri nodarbojas ar zirgu audzēšanu, varētu izmantot demonstrējumā iegūtās atziņas un rezultātus vaislas ķēvju sastāva uzlabošanai savā ganāmpulkā.

Demonstrējuma vadītāja ir LLKC Ogres konsultāciju biroja vadītāja, lopkopības konsultante Aija Luse, zinātniskā konsultante – Latvijas Lauksaimniecība universitātes Mg. agr. Laine Orbidāne, demonstrējums tiek veikts Ivetas Janelsiņas zirgkopības saimniecībā “Druvās”, Allažu pagastā, Siguldas novadā.

Saimniecībā tiek audzēti augstvērtīgi Latvijas šķirnes sporta tipa zirgi, kas ir konkurētspējīgi vietējā un ārvalstu tirgū. Šī ir lielākā zirgaudzētava Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijā (LŠZAA) un ceturtā lielākā valstī. Pavisam kopā tiek apsaimniekoti 60 zirgi, no tiem 50 Latvijas siltasiņu šķirnes, 22 vaislas ķēves, 3 sertificēti vaislas ērzeļi. Gadā tiek iegūti vidēji 10 kumeļi. Saimniecība apsaimnieko 111 ha zemes, no tiem 30 ha īpašumā.

Demonstrējuma mērķis ir salīdzināt un nodemonstrēt Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes vaislas ķēvju kvalitāti pirms 2007. gada un pēc 2007. gada dzimušajām ķēvēm, izvērtējot vaislas materiāla kvalitātes rādītāju izmaiņas.

Demonstrējuma uzdevumi:

• Ierīkot demonstrējumu, veidojot divas Latvijas siltasiņu šķirnes ķēvju grupas; vienā grupā – pirms 2007. gada dzimušas ķēves, otrā grupā –  pēc 2007. gada dzimušas ķēves.
• Veikt radniecības analīzi abām ķēvju grupām un šķirnē.
• Veikt ķēvju ekstejera un darbaspēju lineāro profilēšanu saimniecībā abās ķēvju grupās un šķirnes ģenealoģiskajās ģimenēs.
• Veikt ķēvju eksterjera un darbaspēju vērtēšanu saimniecībā abās ķēvju grupās un šķirnes ģenealoģiskajās ģimenēs.
• Salīdzināt pirms 2007. gada dzimušo Latvijas siltasiņu šķirnes ķēvju grupu ar pēc 2007. gada dzimušo Latvijas siltasiņu šķirnes ķēvju grupu pēc to eksterjera un darbaspēju kvalitātes un noteikt demonstrējuma grupu selekcijas efektivitāti.
• Informēt lauksaimniekus un nozares speciālistus par demonstrējumā iegūtajiem rezultātiem, organizējot lauka dienu vienu reizi gadā un publiskojot iegūtos rezultātus.

Demonstrējuma tēmas aktualitāte un zinātniskais pamatojums

Latvijas zirgu šķirnes kvalitātes uzlabošanā un selekcijas efektvitātes paaugstināšanā liela nozīme ir vaislas ķēvju izlasei, to eksterjera, darbaspēju un pēcnācēju kvalitātes novērtēšanai un iegūto datu analīzei.

Ķēvju izvēle zirgu audzēšanā parasti ir zirgu audzētāja lēmums, kas būtiski ietekmē šķirnes kvalitātes rādītājus un turpmāko audzēšanas virzību [Efficiency of past selection of the French Sport Horse: Selle Français breed and suggestions for the future, Dubois et al., 2007]. Tādēļ līdztekus augstas kvalitātes vaislas ērzeļu izlasei būtiski ir ganāmpulka atražošanai izmantot kvalitatīvas ķēves, kuru izlase veicama, vadoties gan pēc izcelsmes, gan eksterjera un darbaspēju novērtējuma. Autori norāda, ka darbaspēju pārbaudēs ķēves uzrāda zemākus rezultātus nekā ērzeļi [Analyses of performance traits in the Norwegian Warmblood, Furre et al., 2010].

Latvijas siltasiņu zirgu šķirnē pēdējos gados veikta ķēvju ģimeņu kvalitātes analīze, pamatojoties uz novērtējumu ballēs vai vārdisko eksterjera un darbaspēju aprakstu. Atsevišķi analizētas arī jauno ķēvju eksterjera un darbaspēju kvalitātes pazīmes, neatkarīgi no ķēvju izcelsmes. Iepriekšējos pētījumos noskaidrota jauno Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes ķēvju eksterjera kvalitāte, konstatējot atbilstību audzēšanas programmas prasībām, un noteiktas raksturīgākās eksterjera pazīmes. Latvijas zirgu šķirnes ķēvēm raksturīga sausa konstitūcija, proporcionāla galva (55,1% no vērtētajiem zirgiem) ar platiem ganašiem, vidēji lielām un izteiksmīgām acīm, vidēji garš (48,8%), taisns kakls ar vidēji augstu pieslēgumu, vidēji augsts un vidēji garš skausts. Reti konstatēti būtiski kāju eksterjera trūkumi, bieži ir norādes uz apmierinošu karpālo, lecamo locītavu vai pēdvidus attīstību, raksturīgs labs nagu stāvoklis [Latvijas zirgu šķirnes piecgadīgo ķēvju kvalitāte un izlases iespējas, Orbidāne, Jonkus, 2013]. Noskaidrots, ka jaunajām ķēvēm raksturīgi vidēji plaši un ritmiski soļi, vidēji plaša un plaša rikšu gaita, vidēji plaši elastīgi lēkši, spēcīgs vai vidēji spēcīgs lēciens ar tendenci veidot arku un ar salocītām un ķermenim nepievilktām priekškājām [Latvijas zirgu šķirnes ķēvju darbaspēju vērtējuma analīze, Orbidāne, Jonkus, 2014].  Vērtēšanas datu, kas sastāv no vērtējuma ballēs un vārdiska pazīmju apraksta, izmantošana populācijas vai radniecīgo grupu pētījumos nav efektīva, jo nedod iespēju iegūt zinātniski nozīmīgus rezultātus, kurus būtu lietderīgi izmantot selekcijas efektivitātes paaugstināšanai. Iespējama vidējo vērtību aprēķināšana vērtējumam ballēs, kas maz raksturo populāciju, un pazīmju īpatsvaru noteikšana populācijā, ko var izteikt procentos. Vērtēšanas ballēs specifika nedod ticamus rezultātus iedzimstamības koeficenta aprēķinā, kas konstatēts, salīdzinot ķēvju un to meitu eksterjeru no 1995.–2015. gadam iegūtos vērtējumos ballēs. Aprēķināts, ka starp ķēvju un meitu grupām konstatēta būtiska atšķirība eksterjera kvalitātē tādām pazīmēm kā ķermeņa virsējā līnija, priekškājas un pakaļkājās, kur māšu grupā eksterjera vērtējumi bija augstāki, kas norāda uz zemu selekcijas efektivitāti [Comparison of conformation trait scores of dams and daughters in Latvian warmblood horse breed, Orbidāne, Jonkus, 2016]. Selekcijas efektivitātes noteikšanā nepieciešams izmantot objektīvus datus, kas iegūti pēc vienotas metodikas, lai paaugstinātu rezultātu ticamību.

Demonstrējuma gaita

Demonstrējuma sākumā ķēves iedalītas ģenealoģiskajās ģimenēs. Ķēvju ģimenes ir katras zirgaudzētavas un zirgu audzēšanas saimniecības ganāmpulka kodols. Vienas saimniecības kādas izcilas ciltsmātes pēctečus sauc par ligzdu, bet tiklīdz šīs ligzdas sieviešu kārtas pēcteces sāk producēt jau citās saimniecībās, var runāt par ģimeni.

Demonstrējuma saimniecības vaislas ķēves pārsvarā pārstāv divas ģimenes – Infantērijas H212 un Juluškas H194.

Infantērija H212 dzimusi Kaļiņingradas zirgaudzētavā 1973. g. no angļu pilnasiņu ērzeļa Jordan un Meklenburgas izcelsmes ķēves Fiola. Ķēve startējusi smagajā klasē konkūrā un iejādē, vismaz 9 kumeļu māte. Infantērijas dēls Ritms no Randazzo ir sertificēts ērzelis. Meitas Valdivija H283 no Vdumčivij (1982), Poēma L4645 no Probeg (1991), Fantāzija L3595 no Faktora (1985) turpināja vaislas darbību Allažos, bet Bagira L3689 no Baikāla (1987) – Staļģenē. Vislielāko zaru veido Valdivija H28.  Latvijā šobrīd ir ap 30 Infantērijas ģimenei piederīgas ķēves, no tām 16 atrodas Ivetas Janelsiņas saimniecībā, tomēr arī pārējo piederīgo ķēvju sākotnējā izcelsme saistīta ar šo saimniecību.

No šīs ģimenes cēlušies vaislas ērzeļi Ritms H217, Rends L1505, Vincents, Lemings LS1642, Amaranth (Akrobāts) LS1839.

Infantērijas H212 ķēvju ģimene demonstrējuma saimniecībā

Juluška H194 ir Holšteinas tīršķirnes ķēve, kas dzimusi 1959. gadā Vācijā, izmantota vaislā Kaļiņingradas zirgaudzētavā un mūža nogalē atvesta uz Latviju – Ļeņina kolhozu Kocēnos. Latvijā no Kaļiņingradas pirms viņas pašas tika ievestas viņas meitas Rafaella H112 (1971, Holšteinas, no Roland) un Luna/Ļubļana H146 (1973, Holšteinas, no Ludolfa). Faktiskā ģimenes “ciltsmāte” ir Rafaella. Luna/Ļubļana atstāja meitu Gold-Veri, kura ir māte populāram vaislas ērzelim Allegro, bet 1990. gados šis zars ķēvēs izbeidzas. Tā kā Rafaella tika ievesta Kocēnos, tur izveidojusi radniecīgu ķēvju grupu, kas tiek izkopta SIA “Zirgaudzētava Kocēni” (kas izveidota uz Ļeņina kolhoza ķēvju bāzes).

Latvijā šobrīd ir ap 30 Juluškas ģimenei piederīgas ķēves, no tām 10 atrodas Ivetas Janelsiņas saimniecībā, visas caur Gerdu L4644 (no Horsa H353 – Elva H200 – Rafaella H112 – Juluška H194).

Juluškas ķēvju ģimenes zars demonstrējuma saimniecībā: H194

No šīs ģimenes cēlušies vaislas ērzeļi Lakmuss 186, Miltons, Gurijs, Gaijers H155, Miljons L1503, Geilords L1514, Grejs LS1553, Grindeks LS1562, Hermess, Garboss, Geliuss LS1608, Leopolds LS1850, Alibi LS1843, Alloy Boy LS1876, Contico.

Demonstrējuma ietvaros plašāk šķirnē pārstāvētajās ķēvju ģimenēs pētījumā noteica ķēvju eksterjera un darbaspēju lineāro profilu un veica eksterjera un darbaspēju vērtēšanu 10 ballu skalā, kā arī ķēvju izmēru noteikšanu.

Tika veikta grupu lineārās profilēšanas rezultātu un grupu eksterjera un darbaspēju vērtējumu salīdzināšana, kā arī grupu vidējo rādītāju salīdzināšana ar Microsoft Excel rīku Anova: Single Factor, kas parādīja, ka starp pirms 2007. gada (n=6) un pēc 2007. gada (n=14) dzimušajām ķēvēm nav būtiskas atšķirības eksterjera vērtējumam, izmēriem un lineārās profilēšanas rezultātiem nevienā no pazīmēm (p<0,05). Eksterjera vērtējums jaunāko ķēvju grupai bija tikai par 0,11 ballēm lielāks nekā pirms 2007. gada dzimušajām. Jaunāko ķēvju grupas pārstāvēm pēc lineārās profilēšanas konstatēts elegantāks un vieglāks tips ar elegantāku galvas formu un augšupvērstu ķermeņa līniju, tomēr atšķirība starp grupām nebija statistiski būtiska. Jaunāko ķēvju grupā bija augstāks priekškāju un pakaļkāju vērtējums. Ķēvēm, kas dzimušas pirms 2007. gada, konstatētas vājākas saites, taču jāņem vērā arī ķēvju vecums, kas ietekmē saišu vājumu. Savukārt vecāko ķēvju grupā bija raksturīgāks garāks pakausis, platāki ganaši un vieglāks galvas un kakla savienojums. Pie virsējās līnijas lineārā profila atšķirībām jāatzīmē, ka vecākajai ķēvju grupai bija raksturīga garāka josta, ieliekta muguras līnija, stāvāka lāpstiņa, mīkstāki vēzīši. Platāks lāpstiņas un pleca leņķis noteikts ķēvēm, kas dzimušas pēc 2007. gada.

Veikts arī vidējo darbaspēju un eksterjera vērtējumu ballēs salīdzinājums, izmantojot datus par pētījumā iekļautajām ķēvēm un pārējām ķēvēm Juluškas H 194 un Infantērijas H212 ķēvju ģimenēs kopējā populācijā, kurām vērtējums veikts iepriekš un dati reģistrēti pārraudzības datu bāzē. Pētījumā netika ņemts vērā ķēvju vecums vērtēšanas brīdī. Aprēķiniem izmantoti dati par visām katrai no pētāmajai ģimenēm piederīgajām ķēvēm, kuras ir vērtētas 10 ballu skalā, neņemot vērā to statusu (dzīva, kritusi, eksportēta, kauta).

Vidējais darbaspēju un eksterjera vērtējums ballēs Juluškas H 194 un Infantērijas H212 ķēvju ģimenēs

1. tabula

Ne darbaspēju vērtējumā, ne eksterjera vērtējumā netika konstatētas būtiskas atšķirības starp grupām (p<0,05).

Tāpat tika noteikti vidējie vērtējumi ģimenēs kopējā populācijā pirms 2007. gada un pēc 2007. gada dzimušajām ķēvēm. 

Vidējie vērtējumi pirms 2007. gada un pēc 2007. gada dzimušo ķēvju grupās Juluškas H 194 un Infantērijas H212 ķēvju ģimenēs

2. tabula

Atšķirības starp pirms 2007. gada un pēc 2007. gada dzimušo ķēvju grupām konstatētas Juluškas H 194 ģimenē eksterjera vērtējumam. To var ietekmēt arī mazais vērtēto ķēvju skaits vecāko ķēvju grupā, kur eksterjera vērtējums bija 10 ķēvēm.

Demonstrējuma ietvaros demonstrējuma saimniecībā veikta demonstrējuma grupu un Juluškas H 194 un Infantērijas H212 ķēvju ģimeņu salīdzināšana.

Pētāmo demonstrējuma grupu salīdzinājumā pirms 2007. gada un pēc 2007. gada dzimušajām ķēvēm nav būtiskas atšķirības eksterjera vērtējumam, izmēriem un lineārās profilēšanas rezultātiem nevienā no pazīmēm. Eksterjera vērtējums jaunāko ķēvju grupai bija tikai par 0,11 ballēm lielāks nekā pirms 2007. gada dzimušajām. Jaunāko ķēvju grupas pārstāvēm pēc lineārās profilēšanas konstatēts elegantāks un vieglāks tips ar elegantāku galvas formu un augšupvērstu ķermeņa līniju, tomēr atšķirība starp grupām nebija statistiski būtiska. Jaunāko ķēvju grupā bija augstāks priekškāju un pakaļkāju vērtējums. Ķēvēm, kas dzimušas pirms 2007. gada, konstatētas vājākas saites, taču jāņem vērā arī ķēvju vecums, kas ietekmē saišu vājumu. Savukārt vecāko ķēvju grupā bija raksturīgāks garāks pakausis, platāki ganaši un vieglāks galvas un kakla savienojums. Pie virsējās līnijas lineārā profilu atšķirībām jāatzīmē, ka vecākajai ķēvju grupai bija raksturīga garāka josta, ieliekta muguras līnija, stāvāka lāpstiņa, mīkstāki vēzīši. Platāks lāpstiņas un pleca leņķis noteikts ķēvēm, kas dzimušas pēc 2007. gada.

Ķēvju ģimeņu salīdzināšana parādīja, ka starp Infantērijas H212 ģimenes (n=8) un Juluškas H194 ģimenes (n=7) ķēvēm nav būtiskas atšķirības eksterjera vērtējumam, izmēriem un lineārās profilēšanas rezultātiem nevienā no pazīmēm (p<0,05), izņemot darbaspēju vērtējumu, kur Infantērijas H212 ģimenes ķēves parādīja augstāku vērtējumu. Šīs ģimenes ķēvēm tika konstatēts elegantāks un izteiksmīgāks sporta tips, vairāk kvadrātveida ķermeņa forma, augstāks kakla pieslēgums, arī rupjāka galvas forma ar auna profilu, mazāki ķermeņa platumi un slīpāki krusti.

Secinājumi

1. Demonstrējuma ietvaros iegūtie sākotnējie rezultāti ļauj secināt, ka desmit gadu laikā izdevies vaislas ķēvju populācijā uzlabot eksterjeru, un, lai gan vērtējumi ballēs neatšķiras, lineārā profilēšana divās ķēvju ģimenēs rāda, ka ķēvēm ir mainījies tips uz vieglāku un modernāku, ko rāda augšupvērsta ķermeņa līnija un elegantāka galvas forma, tāpat uzlabojusies kāju kvalitāte un saišu attīstība, veicot pārdomātu pāru atlases darbu.
2. Tālākai datu analīzei demonstrējuma grupās nepieciešams veikt ģimeņu ķēvju atkārtotu novērtēšanu un lineāro profilēšanu kopējā populācijā.  Ņemot vērā, ka ķēves vērtētas nevienādos apstākļos un tās novērtējuši atšķirīgi vērtētāji, atkārtota ķēvju vērtēšana populācijā palielinās datu objektivitāti.

Aija Luse,
LLKC Ogres konsultāciju biroja vadītāja, lopkopības konsultante, biedrības “Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” valdes priekšsēdētāja vietniece

Laine Orbidāne,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mg. agr., biedrības “Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” ciltsdarba speciāliste

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.