Laiks ir nauda: efektivitāte slaukšanas zālē

Efektivitāte slaukšanas zālē ir svarīga, taču nedrīkst upurēt piena kvalitāti, lai tikai paātrinātu govju caurlaidi slaukšanās zālē.

Lai uzlabotu darba efektivitāti slaukšanas zālē, biežāk tiek vērtēti tādi parametri kā stundas laikā izslaukto govju skaits, govju iegājienu skaits stundas laikā, ar katru slaukšanas aparātu izslauktais piena daudzums stundā.

Labāk varbūt būtu uzdot cita veida jautājumus.

• Cik svarīga jums ir piena kvalitāte?
• Kādi ir pamatoti efektivitātes rādītāji?
• Kāda ir sakarība starp piena kvalitāti un slaukšanas zāles izmantošanas efektivitāti?

Svarīgākais pamatnoteikums ir vispirms darīt lietas, kas nodrošina piena kvalitāti, un pēc tam to, kas uzlabo efektivitāti.

Slaukšanas zāles izmantošanas efektivitātes izvērtēšana

Neoficiālais iekārtu ražotāju standarts zāles efektivitātei vai caurlaides spējai ir 4–5 govju ielaidieni zālē vienā stundā. Savukārt tas nosaka, cik daudz govju jūs varat izslaukt 8 vai 12 stundu laikā.

Piemēram, 12x2 slaukšanas zālē, izslaucot 4 govju ielaidienus katrā pusē, stundas laikā ir iespējams izslaukt 96 govis (24 x 4 = 96) vai 696 govis 7 stundās un 15 minūtēs un vēl paliek 45 minūtes zāles sakārtošanai.Tas ir teorētiski maksimālais iespējamais govju skaits, ko var izslaukt 3x diennakts laikā 12x2 slaukšanas zālē.

Pirmais solis, izvērtējot slaukšanas zāles izmantošanas efektivitāti, ir noskaidrot, kādi ir rutīnas un varbūt nerutīnas pasākumi, kas tiek veikti slaukšanas zālē. Slaukšanas zāles rutīna ir visi tie pasākumi, kas tiek veikti, ieejot slaukšanas zālē. Govju slaukšana ir viens no slaukšanas zāles rutīnas pasākumiem.

Lai izvērtētu, vai darbs zālē ir efektīvs, visi rutīnas pasākumi ir jāsadala izmērāmos lielumos. Ja efektivitāti grib vērtēt pēc govju ielaidienu skaita stundā, tad precīzi ir jāizanalizē viens govju ielaidiens.

Lai to izdarītu, precīzi jānosaka laika intervāli (patērētais laiks) sekojošiem rutīnas pasākumiem:

• laiks no zālēs vārtu atvēršanas līdz brīdim, kas sāk tesmens sagatavošanu slaukšanai;
• laiks no pirmā tesmens sagatavošanas sākuma līdz pirmā slaukšanas aparāta pielikšanai;
• laiks, kad visi slaukšanas aparāti ir uzlikti;
• laiks, kad visi slaukšanas aparāti ir noņemti;
• laiks, kas visas govis ir izgājušas no zāles.

Vēl ir jāizmēra laiks, kas tiek patērēts katram slaukšanas procedūras darbam, kā piemēram, pirmsslaukšanas pupu apstrāde ar putām, pirmo strūklu noslaukšana, pupu noslaucīšana un aparāta pielikšana.

Lai vieglāk būt saprast, kas ir efektīvs darbs, tad 12x2 slaukšanas zāle ir optimālais maksimums vienam slaucējam. Katra puse ir jāsadala it kā divās daļās, jo 6 govju sagatavošana un aparāta pielikšana iekļaujas optimālajā laikā (60–90 sekundēs).

Pirmais, kas tiek vērtēts – govju ieiešanas laiks slaukšanas zālē, tam ir jābūt 30 sekundes plus 1–2 sekundes uz stāvvietu. Uz 12 vietām optimālais laiks ir 30 sekundes plus 12 vai 24 sekundes, tātad kopā 42 līdz 54 sekundes. Tikko 2–4 govis ir iegājušas vietās, ir jāsāk tesmens sagatavošana slaukšanai.

Tesmens sagatavošana un piena kvalitāte

Dažas saimniecības, kas fokusējas uz maksimālo govju caurplūdi slaukšanas zālē, mēģina taupīt uz tesmens sagatavošanu slaukšanai. Izvēloties šādu stratēģiju, saimnieks riskē ar piena kvalitāti. Kvalitatīva piena ieguve ir atkarīga tieši no perfektas tesmens sagatavošanas slaukšanai, bet tas prasa laiku.

Tīrs, sauss un labi atrietināts tesmens nodrošina vislabākās kvalitātes pienu, maz baktēriju uz pupiem un minimālu iespēju mastīta ierosinātāju pārnešanai slaukšanas zālē. Zinātniskie pētījumi rāda, ka pareiza tesmens sagatavošanas rutīna var samazināt baktēriju skaitu uz pupiem par 85%.

Jo tīrākas govis ienāk slaukšanas zālē, jo vieglāk un ātrāk tās var sagatavot slaukšanai un samazināt baktēriju skaitu uz tesmens. Piemēram, uz tīra tesmens var būt 100 000 KVV (kolonijas veidojošās vienības) uz cm² ādas, bet uz netīra tesmens būs 100 000 000 KVV/cm² ādas jeb 1000x vairāk.

Baktēriju skaita samazināšana par 85% vienā gadījumā nozīmēs, ka uz tesmens paliks 15 000 KVV/cm² ādas, bet otrā gadījumā (ar netīru tesmeni) 15 000 000 KVV/cm².

Sadalot govju sagatavošanas procedūru pa soļiem, vajadzētu iegūt sekojošu rezultātu:

• pirmsslaukšanas mazgāšana (iemērkšana) = 3 sekundes. Uz sešām govīm: 3 x 6 = 18 sekundes + 6 sekundes iešanai = 24 sekundes;
• pirmo strūklu noslaukšana= 5 sekundes minimums;
• pupu noslaucīšana = 7 sekundes. Strūklu noslaukšana un pupu noslaucīšana visām 6 govīm: (5+7)/govi x 6 = 72 sekundes + 6 sekundes iešanai = 78 sekundes;
• tesmens masāža = 10–12 sekundes vajag, lai nodrošinātu labu piena atdeves plūsmu, bet tas nav nekāds speciāls papildu laiks, tas veidojas no pirmo strūklu noslaukšanas un pupu noslaucīšanas laika;
• slaukšanas aparāta pielikšana = 5 sekundes; lai pieliktu 6 aparātus (5 s/govi), vajag 30 sekundes + 6 sekundes iešanai =36 sekundes;
• 24 + 78 + 36 = 138 sekundes jeb 2 min. 18 sekundes uz 6 govīm.

Kopā uz vienu rindu (12 vietas) tesmeņu sagatavošana slaukšanai slaucējam aizņem 252 sekundes jeb nedaudz vairāk par 4 minūtēm. Ievērojot aprakstīto rutīnu, pirmajai no 6 govīm aparāts tiks pielikts 96 sekundēs, pārējām 96–13+5 sekundēs jeb 88 sekundēs.

Lielākā daļa govju, ja tās ir labi un pareizi sagatavotas, izslaucas 5 minūtēs, pat  augstražīgās.

Šādā veidā tīri matemātiski sarēķināms laiks vienas puses izslaukšanai ir 8 minūtes un 45 sekundes. Bet reāli izvērtējot, vienas puses izslaukšanai jāatvēl 10 minūtes. Ja pievienojam govju ieiešanas laiku 42–54 sekundes un pēcslaukšanas dezinfekciju 36 sekundes 12 govīm, tad ideālais vienas puses kopējais slaukšanās laiks ir 12 minūtes.

Laiks, kas nepieciešams govīm, lai izietu no slaukšanas zāles, ir ievērojami atkarīgs no zāles konstrukcijas un pašas slaukšanas iekārtas.

Ja viss rit raiti, tad katrā pusē stundas laikā var izslaukt 5 ielaidienus jeb 12x5=60 govis, tātad 60x2=120 govis slaukšanas zālē kopā.

Daudz laika tiek pazaudēts uz katru mastīta gadījumu, tāpēc tesmens veselība, profilaktiskie pasākumi mastīta ierobežošanai un maksimāla higiēnas ievērošana gan kūtī, gan slaukšanas rutīnā ir vēl viens ļoti būtisks faktors slaukšanas iekārtu izmantošanas efektivitātei Latvijā.

Izmantoti Kornela (Cornell) Universitātes, ASV, speciālistu aprēķini

Silvija Dreijere,

Lopkopības nodaļas vadītāja