Laktoze pienā – zināmais un nezināmais

Laktācijas beigu posma piens negatīvi ietekmē siera daudzumu un sastāvu

Laktoze ir dabīgais cukurs, kas dod pienam tā saldo garšu. Laktoze sastāv no diviem vienkāršiem cukuriem – glikozes un galaktozes. Laktoze sintezējas govs tesmenī, tās vidējais saturs pienā ir no 4,6% līdz 4,9%. Dabā laktoze ir atrodama tikai pienā un dažos augos.

Pašlaik Eiropas piena pārstrādātāji, īpaši siera ražotāji, velta arvien lielāku uzmanību laktozes daudzumam pienā. Laktoze tiek izmantota kā indikators vēlas laktācijas pienam, kurš kopumā ir mazāk kvalitatīvs nekā laktācijas sākuma vai vidusposma piens. Arī citi testi var tikt izmantoti, lai noteiktu zemas kvalitātes laktācijas beigu pienu, piemēram, koagulācijas tests. Tomēr šādi testi nav piemēroti lietošanai ikdienā vai veicami automatizēti. Laktozes saturs jau tiek noteikts, analizējot piena pārraudzības paraugus vai arī pārstrādes uzņēmumos nosakot piena standartrādītājus (taukus un olbaltumvielas). Piena laktozes saturs ir arī rādītājs govju ražībai, jo, samazinoties laktozei, samazinās (kā tas notiek laktācijas beigās) arī piena daudzums.

Piena laktozes mērījumu nozīme

Šīs izmaiņas laktācijas beigu pienā rezultējas ar zemas kvalitātes produktu, jo to veicina zema uzturvērtība un augsts SŠS.

Jautājumi, kas skar produktu kvalitāti, ražojot sieru ziemā un rudenī

Austrālijā veiktā pētījumā noskaidrojās, ka laktācijas beigu posmā ražotais piens negatīvi ietekmēja siera daudzumu un kvalitāti, tieši garšas īpašības. Siers no piena, kas iegūts no govīm ar 273–286 slaukšanās dienām, bija mazāk pēc masas, ar augstāku mitrumu, mīkstāks un ar sliktāku garšu.

Kāpēc no laktācijas beigu piena ražotajā produkcijā ir izmaiņas?

Izmaiņas produktos ir tāpēc, ka laktācijas beigu posmā mainās piena sastāvs. Olbaltumvielu un kazeīna daudzums pienā ir galvenie faktori, kas nosaka saražotā siera daudzumu. Laktācijas laikā līdz 241.–265. slaukšanās dienai olbaltumvielu un kazeīna daudzums pienā palielinās, bet laktācijas beigu posmā (273.–286. slaukšanās diena) – samazinās. Viens no piena kvalitātes pasliktināšanās faktoriem laktācijas beigās ir kazeīna fermentatīva noārdīšanās, ko veic plazmīns.  Laktācijas beigu posma pienā ir arī mainījies minerālu balanss – paaugstināts nātrija un samazināts kālija daudzums, kas arī var ietekmēt siera ražošanu.

Galvenās izmaiņas laktācijas beigu pienā

Samazināta laktoze; samazināts olbaltumvielu daudzums; samazināts kazeīna daudzums; palielināts fermentu daudzums (piemēram, plazmīns); kazeīna komponentu noārdīšanās; izmaiņas kazeīna sastāvā; paaugstināts nātrijs; samazināts kālijs; mainīts minerālu sastāvs; paaugstināts somatisko šūnu skaits.

Piena laktoze kā laktācijas beigu posma piena indikators

Izmaiņas piena laktozes daudzumā rada izmaiņas fizioloģijā un piena dziedzeru metabolismā. Izmaiņas piena dziedzeru fizioloģijā ietekmē tesmeņa epitēlija membrānu caurlaidību. Normālos apstākļos laktācijas sākuma vai vidus posmā piena dziedzeru epitēlija membrāna ir samērā necaurlaidīga. Laktācijas beigu posmā izmaiņas tesmeņa epitēlija membrānas caurlaidībā ļauj vieglāk novadīt komponentus no asinīm uz pienu, piemēram, nātriju. Palielināta piena dziedzeru epitēlija membrānas caurlaidība šajā posmā arī samazina laktozes sintēzi, kas savukārt samazina laktozes sekrēciju. Piena sekrēcijas daudzums ir atkarīgs no izmaiņām laktozes sekrēcijā, tādējādi, samazinoties laktozes sekrēcijai, ir novērojams izslaukuma kritums.

Vadlīnijas, lai saglabātu piena laktozi >4,3%

Ir ieteicams, ka piena laktozes līmenis jāuztur >4,3%. Govs ēdināšana un sagatavošana cietstāves periodam ir divi galvenie faktori.

Ēdināšana

Laktācijas beigu posmā ēdināšana ir jāsaglabā labā kvalitātē, lai uzturētu piena izslaukumu. Govis, kurām ir piekļuve augstas kvalitātes rudens zālei, ražo vairāk piena ar augstāku laktozes koncentrāciju nekā govis, kuras tiek barotas ar vidējas kvalitātes zāles skābbarību. Parasti dienas barības devas papildināšana ar 2 kg spēkbarību saglabā nepieciešamo laktozes koncentrāciju pienā.

Govs sagatavošana cietstāves periodam

Govis, kuru izslaukums dienā ir mazāks par 8–9 kilogramiem, nevajadzētu ilgāk slaukt. Ja nav zināmi dati par katras govs izslaukumu, tiklīdz ganāmpulkā govs vidējais izslaukums samazinās līdz 10–11 kg dienā, jāveic rūpīga pārbaude visām govīm, lai sagatavotu cietstāvēšanas periodam atsevišķas govis vai arī visu ganāmpulku. Mazražīgās govis (<8 kg dienā) nevajadzētu slaukt ilgāk par 310 dienām.

SILVIJA DREIJERE, konsultante un ILZE LIEPA, LLU Lauksaimniecības fakultātes studente