Latvijas tumšgalves jēru augšanas rādītāju analīze

LLKC demonstrējums, kas tiek īstenots Naukšēnu novada Naukšēnu pagasta SIA “Ances”, notiek jau otro gadu, un tā gaitā tiek analizēti jēri, kas iegūti no Latvijas tumšgalves šķirnes ganāmpulka. Pasākuma mērķis ir salīdzināt un demonstrēt dažādu līniju Latvijas tumšgalves šķirnes teķu meitu kvalitāti ar mērķi uzlabot eksterjeru, mātes īpašības, jēru dzīvīgumu un ātraudzību.

Demonstrējums veikts divās aitu māšu grupās, kur katrā ir ne mazāk par 25 dzīvniekiem. Katras grupas aitas tiek krustotas ar dažādu līniju teķiem. Tiks uzskaitīta aitu māšu produktivitāte – pienīgums, jēru skaits metienā, jēru saglabāšana līdz vērtēšanai 60 un 95 dienu vecumā. Lai novērtētu aitu māšu pienīgumu, tiek analizēta jēru augšanas rādītāju uzskaite – dzīvmasa piedzimstot un 3–4 nedēļas pēc dzimšanas.

Nopietna uzmanība pievērsta arī ēdināšanas organizēšanai, tādēļ visu demonstrējuma laiku tiks ņemti lopbarības paraugi ķīmiskā sastāva noteikšanai.

1. tabula
Rupjās lopbarības kvalitātes rādītāji 2019. gadā

Tā kā aita ir atgremotājdzīvnieks,  to ziemas barības devā pamatā ir rupjā lopbarība – siens un skābbarība. Siens ir dažādas kvalitātes, jo savākts no dažādiem laukiem – gan dabīgajiem, gan sētajiem laukiem. Vislabākā kvalitāte ir sienam Nr. 1, kas, salīdzinot ar pārējiem, ir ar augstāku kopproteīna saturu – 10,74%. Vērtējot skābbarības kvalitāti, var secināt, kā tā ir labas kvalitātes – gan proteīna, gan kokšķiedras jomā.

 2. tabula
Aitu māšu skaits un auglība pa tēvu līnijām

Saimniecības mērķis – lai aitu māšu auglība ir 200%, taču gadu no gada šie rādītāji mainās. Analizējot pa līnijām pēdējos gados, augstākie auglības rādītāji ir sasniegti Apolona līnijas aitu mātēm – vidēji 198,3%.

3. tabula
Dažādā skaitā dzimušu Latvijas tumšgalves jēru augšanas rādītāji līdz 21. dienai

Tika analizēti jēri metienā no 1. līdz 3. Vislabākos rezultātus 21. dienā uzrādīja pa vienam dzimušie vīriešu un sieviešu kārtas jēri, sasniedzot 14 kg dzīvmasu. Visizlīdzinātākā bija dvīņu grupa, jau no piedzimšanas brīža, dzīvmasas pieaugums virs 300 g līdz 21. dienas vecumam. Savukārt trīņiem mazāki rādītāji sieviešu kārtas pārstāvjiem. Pēc literatūras avotiem, jēriem uz 21. dienu būtu jāsasniedz 8 kg.

4. tabula
Latvijas tumšgalves jēru augšanas rādītāji līdz 21. dienai

Jēru dzīvmasas pieaugums diennaktī no 21 līdz 70 dienu vecumam ir vidēji 192–295 g diennaktī.  Jēri, kas, dzimuši pa vienam, sasniedza 28 kg dzīvmasu.

Vīriešu kārtas pārstāvji, kas dzimuši kā dvīņi un trīņi, sasniedza 23 kg dzīvmasu.

5. tabula
Jēru ieguve un dzīvmasa pēc tēvu līnijas

Saimniecībā visvairāk tiek izmantotas trīs līniju aitu mātes – no Skaris, Sīgars, Apolons.

Lielāko dzīvmasu uzrādīja Apolona līnijas jēri, uzrādot 4,29 kg dzīvmasu  piedzimstot. Sīgara līnijas pēcnācēji parāda labu dzīvmasas pieaugumu 21 dienas laikā – 6,16.

1. attēls
Jēru dzīvmasas pieaugums diennaktī un tā izmaiņas, g

Jēru dzīvmasas pieaugums līdz 3–4 nedēļu vecumam aitas pienīguma noskaidrošanai  lielākais bija Sīgara līnijas jēriem, pēc tam seko Apolons un Skaris. Savukārt no 21.  dienas līdz jēru vērtēšanai Skara līnijas pēcnācēji uzrādīja par 20 gramiem zemāku dzīvmasas pieaugumu, kas liecina par sliktāku barības izmantošanas spēju pēc piena perioda nekā Apolona līnijas jēriem. Laika periodā no 21. dienas līdz vērtēšanai jēri pārtiek ne tikai no mātes piena, bet arī no zāles vai rupjās lopbarības. Vērtējot jērus visā periodā, Apolona līnijas pārstāvji uzrāda par 8,6 g lielāku dzīvmasu.

2. attēls
Eksterjera kļūdas un nepilnības demonstrējuma laikā dzimušajiem jēriem, skaits

Vērtējot jēru eksterjeru, var secināt, ka visvairāk atzītās nepilnības ir raibumi uz sejas un ausīm. Sīgara līnijas 15 jēriem atzīta šī pazīme. Otra izplatītākā kļūda – vērojami raibumi uz kājām un ieradži. Katras līnijas pēcnācējiem pa kādam konstatēti melni vilnas matiņi, un kriptorfisms konstatēts vienam Sīgara līnijas jēram.

Saimniecībā ir uzlabota saražotā siena un skābbarības kvalitāte, par ko liecina lielāks kopproteīna un enerģijas saturs, kā arī barības sagremojamības rādītāji.

Aitu māšu vidējais vecums ir 5 gadi, kas nodrošina maksimālu jēru ieguvi, lielākā daļa no jēriem dzimuši dvīņu metienā.

Sieviešu kārtas jēru (aitu) dzīvmasas pieaugums diennaktī līdz 21 dienas vecumam, kuri dzimuši metienā pa vienam – 454 g, pa divi – 301,8 g, pa trīs – 212 g, bet teķu –  attiecīgi 387,2, 335,9 un 293,3 g.

Saimniecībā lielākā daļa aitu ir Skara, Sīgara un Apolona līnijas vaislinieku meitas, divos pētījuma gados atnesušās attiecīgi 28, 39 un 27 aitas. Sīgara līnijas aitu mātes bija vidēji par vienu gadu jaunākas, vidējā auglība par 10% mazāka (185%), salīdzinot ar Skara un Apolona līnijas aitu mātēm

Demonstrējums “Dažādu līniju vienas šķirnes teķu meitu kvalitātes salīdzinājums kvalitatīvu jēru ieguvei bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā” norit Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA. LAD līguma Nr. LAD160419/P27, 2. lote.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Daiga Baltiņa,
LLKC lopkopības speciāliste

Daina Kairiša,
prof., Dr. agr., LLU