Latvijas tumšgalves šķirnes teķu meitu kvalitātes salīdzinājums

Šogad Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) uzsācis demonstrējumu: Dažādu līniju vienas šķirnes teķu meitu kvalitātes salīdzinājums kvalitatīvu jēru ieguvei bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā. 2lote (LAD līguma Nr. LAD100119/P27)

Demonstrējuma vadītājs ir LLKC lopkopības konsultants Ilmārs Gruduls, zinātniskā konsultante – Latvijas Lauksaimniecība universitātes profesore Daina Kairiša, bet demonstrējums tiek veikts Kaspara Kļaviņa saimniecībā ANCES SIA, Jaunpeitēni, Naukšēnu novadā kur aitkopības saimniecībā ir Latvijas tumšgalves šķirnes 80 aitu māšu liels ganāmpulks.

Demonstrējuma mērķis: salīdzināt un nodemonstrēt dažādu līniju Latvijas tumšgalves šķirnes teķu meitu kvalitāti, ar mērķi, uzlabot eksterjeru, mātes īpašības, jēru dzīvīgumu un ātraudzību, saglabājot ģenētisko resursu populāciju Latvijā.

Lauku dienā, kura notika aitkopības saimniecībā Ances SIA, Naukšēnos 04.09.2019, Ilmārs Gruduls, LLKC lopkopības speciālists norādīja, ka galvenais mērķis ir salīdzināt dažādu līniju teķu meitu produktivitātes rādītājus bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā. Latvijā ir ļoti maz kvalitatīvu ‘Latvijas tumšgalves’ šķirnes aitu ganāmpulku un maz zemnieku, kas aitas audzē bioloģiski. Galvenie demonstrējuma uzdevumi ir vienādos ēdināšanas un turēšanas apstākļos salīdzināt dažādu līniju LT šķirnes aitu māšu un vaislas teķu kvalitātes rādītājus – pienīgumu, auglīgumu, jēru saglabāšanu bioloģiskajā sistēmā.  Veiksim arī rupjās un papildbarības analīzes, sastādīsim un koriģēsim barības devas ganāmpulka divās demonstrējumu grupā. Demonstrējums tika uzsākts šī gada aprīlī un ilgs 39 mēnešus. Demonstrējuma laikā tiks veikta jēru dzīvmasas kontrole, jaunaitu eksterjera vērtējums un noteikta izaudzēšanas ekonomiskā efektivitāte. Demonstrējuma laikā, katru gadu, ikviens zemnieks un interesents Lauku dienu ietvarā varēs sekot līdzi informācijai par tā norisi un noslēgumā – par iegūtajiem rezultātiem.

Demonstrējumu veiks divās aitu māšu grupās, katrā ne mazāk par 25 dzīvniekiem, kur katras grupas aitas tiks krustotas ar dažādu līniju teķiem. Tiks veikta aitu māšu produktivitāti raksturojošu rādītāju uzskaite (pienīgums, jēru skaits metienā, jēru saglabāšana līdz vērtēšanai 60 un 95 dienu vecumā). Tālāk paredzēta arī jēru augšanas rādītāju uzskaite – dzīvmasa piedzimstot, 3–4 nedēļas pēc dzimšanas, eksterjera vērtējums pēc 21. dienas.

Nopietna uzmanība pievērsta arī ēdināšanas organizēšanai, tādēļ visu demonstrējuma laiku tiks ņemti lopbarības paraugi ķīmiskā sastāva noteikšanai un aprēķinātas barības devas, pēc vajadzības tiks veiktas korekcijām.

Kaut I. Gruduls uzsver, ka pēc nepilna pusgada darba secinājumus izdarīt ir pāragri, pirmie jēru svēršanas rezultāti lecina, ka dzīvmasas pieaugums tiem svārstās no 127 līdz 429 gramiem. Vidējais dzīvmasas pieaugums ir 240–280 grami. Tie ir labi jēru augšanas rādītāji.

Par to, kādus rezultātus demonstrējumā jāsasniedz, I. Gruduls stāsta: “Noskaidrosim LT vaislas teķu produktivitātes rādītājus, cik auglīgi ir šie teķi, māšu auglīgumu, pienīgumu, jēru saglabāšanu, jēru ātraudzību. Noskaidrosim teķu līniju saderību – kuru līniju aitu māšu un teķu pārošana ir izdevīga, kuru līniju pārošanas rezultātā vērojamas eksterjera kļūdas, kādas tās ir, tāpat arī izvērtēsim pareizas ēdināšanas nozīmi – kādā veidā dzīvnieki jābaro, lai iegūtu pēc iespējas labākus rezultātus.”

Teķu līnijas

Šobrīd ir reģistrētas 8 LT šķirnes teķu līnijas – Apolona, Edžiņa, Feirāma, Ikara, Irbja, Sīgara, Sīmaņa, Skara.

D. Kairiša: “Ja man kāds prasa, kādas līnijas varu ieteikt, man šobrīd atbildes nav, jo teķu līnijas nav nopietni analizētas 25 gadus. Tādēļ šis demonstrējums ir ļoti svarīgs.”

Runājot pat LT aitu šķirnes ciltsdarbu, D. Kairiša skaidro, ka šķirnes teķu līnijas pirmo reizi minētas 1961. gadā izdotajā Ciltsgrāmatā. Darbs tolaik veikts nopietni, jo teķu līniju pēcnācēji nopietni analizēti – sākot no mērīšanas līdz pat apauguma noteikšanai. Interesanti, ka tolaik viena no visvairāk izmantotajām bija teķa Māra līnija, dzīvnieki bijuši mūsdienu izpratnē neliela auguma, jo pašlaik dzīvnieki ir lielāki – gan augstāki, gan garāki, ko D. Kairiša saista ar Vācijas melngalves šķirnes iepludināšanu LT šķirnē. Toties Māra pēcnācēji bija vientipiski (vienādi), tiem bija dziļš ķermenis, tātad – labs eksterjers, labs apaugums jeb daudz vilnas, tajā skaitā uz kājām. Ar gadiem no laba apauguma esam tikuši vaļā, jo vilnu vairs nevajag. Tolaik rūpīgi vērtēja, vai vilna bija kvalitatīva, vienāda smalkuma, izlīdzināta, bieza un ne mazāk kā 10 centimetrus gara.” Profesore piemetina, ka lielākais nocirpums tajā laikā bija Vara līnijas teķiem, kas dzīvmasā sasniedza 150 kg un kam iegūtās vilnas apjoms bija vidēji 8 kg.

Līdz ar valsts neatkarības atjaunošanas aitkopība Latvijā panīka, līdz ar to arī LT šķirnes ciltsdarbs. Profesore norāda, ka vēl 2003. gadā, kad LT šķirnes dzīvnieku skaits nebija lielāks par 500 aitām, runāt par līnijām neesot bijis nedz jēgas, nedz nozīmes. Tagad šķirnes ganāmpulkos aitu māšu skaits ir jau pie 4000, tādēļ ir vērts atgriezties pie teķu līniju rūpīgas izvērtēšanas.

LLU nu jau kādu laiku analizē pieejamos datus pat teķu līniju izmantošanu un secināts, ka vaislai visplašāk tiek izmantotas Apolona un Skara līnijas – gan teķi, gan to meitas. Vismazāk izmantotās ir Edžiņa, Ikara un Sīmaņa līnijas teķi. LT šķirnes ciltsdarbam eksperti neiesaka izmantot Feirāma līniju, jo tajā ir izteikta Vācijas melngalves šķirnes ietekme. D. Kairiša min, ka 80 % gadījumu tiek izmantotas Apolona, Irbja un Skara līnijas, kas rada draudu, ka populācija ģenealoģiski kļūst šaurāka.

D. Kairiša: “Katram saimniekam ir doma, kādēļ viņš izmanto konkrētās līnijas vaisliniekus. Ir skaidrs, ka, piemēram, Apolona līnijas pēcnācēji ir ar labu eksterjeru un auglību. Tas ir ekonomiski nozīmīgi, bet jāmotivē izmantot arī pārējās līnijas. Vienlaikus, ja līnija ir mazefektīva, nav nozīmes to turpināt. Varbūt Apolona līnijai ir jēga veidot jaunu zaru.”

Kaut arī Latvijas Aitu audzētāju asociācija rekomendē audzētājiem izmantot Edžiņa līnijas vaisliniekus, iespējams, ka šī līnija būs tā, kas aizies nebūtībā. Iemesls – tai nav R1 genotipa, kas pasargā no skrepi vīrusa, kas izraisa transmisīvo sūkļveida encefalopātiju.

Vērtējot Kaspara Kļaviņa LT šķirnes ganāmpulku “Ancēs”, D. Kairiša atgādina, ka saimnieks ciltsdarbam pievērsies ļoti nopietni un apzināti izveidojis skrepi rezistentu ganāmpulku, kas nozīmē – tajā nav Edžiņa līnijas aitu māšu. Tās pieder pie piecām vaislinieku līnijām – lielākais īpatsvars ir Sīgara, tad Apolona aitu māšu, mazāk Sīmaņa un Ikara līnijas.

D. Kairiša: “Mūsu uzdevums ir analizēt šo teķu līniju aitu māšu produktivitāti, saprast līniju saderību, lai būtu skaidrs, ko dod tā vai cita līnija. Tad varēsim rakstīt rekomendācijas saimniekiem, kuras līnijas aitas ar kuras līnijas teķiem dod uzlabojumu dzīvmasas pieaugumam, kuras – auglībai, kuras – pienīgumam utt. 1961. gada Ciltsgrāmatā šādi ieteikumi ir, mūsdienu tehnoloģijas šo darbu ļauj veikt ātrāk un precīzāk.”

Pasākums norit programmā: Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA. Informācijas par iegūtajiem rezultātiem tiks publicēti LLKC mājas lapā.

Materiālu sagatavoja: Iveta Tomsone

Atbalsts Zemkopības ministrija un Lauku atbalsts dienests.