Liellopu temperaments ciešā sasaistē ar ražības rādītājiem

Ikvienas lopkopības saimniecības veiksmīgas saimniekošanas atslēga ir sekmīgi atražošanas rādītāji, ganāmpulka ilgmūžība un dzīvnieku veselība. Visi iepriekšminētie faktori tiek izmantoti piena un gaļas liellopu audzēšanas un ciltsdarba programmās.

Arvien biežāk tiek pētīta dzīvnieku uzvedība un dažādas īpašības, kuras izmanto moderno tehnoloģiju integrēšanā lopkopības saimniecībās. Tās pareizi izmantojot, var atvieglot ganāmpulka apsaimniekošanu un vadīšanu, nodrošināt atbilstoši dzīvnieku uzvedībai vislabāko labturību.

Liellopu ganāmpulkos ļoti nozīmīgas ir temperamenta iezīmes, kas izpaužas kā bailes un agresivitāte, ko ietekmē tas, kā dzīvnieks reaģē uz saimniecībā radītajiem apstākļiem. Piemēram, slaukšanu, pārvietošanu, dzemdību procesu un palīdzību, svēršanu, kā arī veterinārajām manipulācijām: vakcināciju, grūsnības kontroli, paraugu noņemšanu un citām kvalitatīvai apsaimniekošanai nepieciešamām manipulācijām.

Tāpēc būtiski ir definēt dzīvnieku temperamenta galvenās pazīmes, lai šo pazīmju kopumu izmantotu selekcijā, bet atražošanā izmantotu tādas dzīvnieku līnijas, kuras neapdraud darbiniekus un citus novietnē esošos dzīvniekus. Ārzemēs ir pētītas kopsakarības starp temperamentu un produktivitāti, veselību un reproduktīvajām īpašībām, tādēļ svarīgi ir saprast un izstrādāt mehānismu, kā dažādu īpašību izvēle un iekļaušana selekcijā var netieši mainīt temperamentu nākamajās paaudzēs.

Agresivitāte un pakļāvība

Lopkopībā parasti tiek lietots termins “temperaments”. Liellopiem temperaments bieži tiek raksturots kā dzīvnieka reakcija uz cilvēka rīcību. (Burrow, 1997) Šādu definīciju izmanto, lai izteiktu liellopu uzvedību ganāmpulkā. Temperamenta definīcija ir plaši izmantota liellopu nozarē, jo īpaši gaļas liellopiem. Nereti pētnieki izmanto terminu “mātes aizsargājošais temperaments”, “temperaments dzīvnieku apstrādes laikā”, “mātes temperaments”, “agresīvs temperaments” vai “agresivitāte”, kā arī “sabiedriskums”. Taču svarīgi ir šo jautājumu izvērtēt no dzīvnieku labturības un cilvēku drošības viedokļa.

Govju  agresivitāte mēdz izpausties dažādi. Dzīvnieki izrāda aizsardzības agresivitāti, par to liecina dzīvnieka poza, skats vērsts tieši uz jebkuru cilvēku vai dzīvnieku, kurš mēģina tuvoties govij vai viņas teļam. Tā ir iezīme, kura evolūcijas gaitā pārmantota no priekštečiem, savvaļas dzīvniekiem, tā ir vitāli nepieciešama sugas saglabāšanai, taču tā joprojām tiek novērota ne vienā vien saimniecībā. Ja agresija ir vērsta uz citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, kas nonāk konkrēto dzīvnieku tuvumā, tā rada problēmas, pat var kļūt bīstama. Izvērtējot temperamenta iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku drošību un apsaimniekošanas efektivitāti, svarīgi izmantot selekciju temperamenta uzlabošanai.

Pēdējo 10 gadu laikā šajā jomā vadošās liellopu audzētāju valstis ir veikušas lielu darbu, modernajā liellopu ģenētikā arvien mazāk novērojami īpatņi ar temperamentu, kas saimniecībās sagādā problēmas, bet, neskatoties uz sasniegto, laiku pa laikam novērojami dzīvnieki, kuru apsaimniekošana ir problemātiska.

Lai veiktu atlasi (1. attēls),  jādefinē uzvedības vai reaģēšanas pazīmes. Nākamā ir mērījumu sistēmas izveide, lai pazīmi ātri, vēlams skaitliski un ticami, varētu novērtēt, un pēc tam apstiprinātu pret citiem pazīmes mērījumiem, lai izvēlētais precīzi raksturotu atbildi. To var izmantot, piemēram, kad atsevišķi dzīvnieki ar sliktu temperamenta pazīmju rezultātu tiek brāķēti un tālāk netiek vaislai paredzēti. Šo pasākumu var ieteikt izmantot kā daļu no ģenētiskās uzlabošanas programmas.

1. attēls. Procesa secība no pazīmes noteikšanas līdz ciltsvērtībai, lai aprēķinātu paredzamo vaislas vērtību (EBV). (Zilajos rāmīšos atzīmēti momenti, kas nepieciešami selekcijas programmā. Zaļajos rāmīšos atzīmētas darbības katrā atlases dzīvnieku grupā.)

Avots: https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fgene.2014.00368/full/

Liellopiem tas ir pārvietošanās ātrums vai pārvietošanās ātruma novērtējums. Novērtēšana parasti notiek svēršanas vai apstrādes procedūras laikā, kad dzīvnieks tiek norobežots, fiksēts. Kad procedūra ir pabeigta, dzīvnieks tiek atbrīvots. Tiek uzskaitīts laiks, kas nepieciešams, lai veiktu konkrēto manipulāciju. Ja ar dzīvnieku ir laba sadarbība, tad šis laiks ir īss. Ārzemju pētījumos kā piemēru norāda 1,7 min. ieiešanai un iziešanai no svaru būra, kas uzskatāma par labu sadarbību dzīvniekam ar cilvēku.

Lai arī pie mums ieviestu inovatīvas apsaimniekošanas tendences, LLKC realizētajā demonstrējumā SIA “Lāses AM” dzīvnieku novietnē “Kolumbi” Kuldīgas novada Rumbas pagastā “Par dažādu ēdināšanas sistēmu ietekmi uz gaļas šķirņu vaislas teļu atbilstību līdz lecināšanas uzsākšanai bioloģiskās saimniekošanas sistēmā” (LAD līguma Nr.LAD160419/P21, lote), demonstrējumu grupu telēm tika noteikts pārvietošanās ātrums, nosakot dzīvmasu svaru iekārtā, tā kvantitatīvi izvērtējot dzīvnieku pakļāvību apsaimniekošanai.

Iepriekšējo gadu demonstrējumu grupu dzīvniekiem, vērtējot temperamentu, tika veikta aprakstoša definīcija.

Pēc ārzemju pētnieku ieteikumiem precīzāk pazīmes var noteikt, ja, vērtējot dzīvniekus, tiek piešķirti punkti (parasti 1–5) vai veidotas aprakstošas definīcijas, sākot no paklausīga vai mierīga līdz enerģiskam vai pat mežonīgam.

Līdzīgas kategoriskās vērtēšanas sistēmas tiek izmantotas, lai kvantificētu reakciju uz ierobežošanu šķirošanas nožogojumos un novietņu aizgaldos.

Apsaimniekošanas pārbaudē galvenais testēšanas veids ir “paklausības pārbaude”, kurā dzīvnieks tiek atdalīts no grupas un pārvietots uz citu aizgaldu. Pēc neilga laika apsaimniekotājs mēģina virzīt dzīvnieku uz konkrētu aploka vietu un aizturēt to iepriekš noteiktu laiku bez palīglīdzekļiem. Atbildes uz šādu testu ir viens vērtējums. Ir pētījumi kur vērtē cilvēka klātbūtnes reakciju dzīvniekam aizgaldā (King et al., 2006). Līdzīgi ir ar dzīvnieka attāluma novērtējumu, kas ir tad, kad dzīvnieks sāk attālināties no cilvēka, kurš tuvojas. Gaļas liellopiem pārvietošanās ātrums un uzvedība aizgaldā, nožogojumā savstarpēji korelē.

Temperaments, ķermeņa svars un dzīvmasas pieauguma kopsakarības

Pastāv korelācijas starp dzīvnieku reakciju, uzvedību un dzīvmasu, dzimšanas dzīvmasu, dzīvmasu atšķirot, gada un gala dzīvmasu. Parasti ģenētiskās un fenotipiskās korelācijas ar temperamenta īpašībām svaram no dzimšanas līdz viena gada vecumam ir zemas.

Atšķiršanas dzīvmasa un pārvietošanās ātrums liellopiem parāda, ka dzīvniekiem ar lielu pārvietošanās ātrumu ir mazāks dzīvmasas pieaugums. Tāpat arī dzīvniekiem ar mierīgu temperamentu ir lielāka dzīvmasa, kad dzīvnieks ir sasniedzis realizācijas vecumu. Liellopi ar vieglāk uzbudināmu temperamentu aug lēnāk.

Arī barības izmantošanās efektivitātes rādītāji parāda līdzīgu saistību – ar zemāku efektivitāti izmantojas barība dzīvniekiem, kas ātri pārvietojas. (Petherick et al., 2002; Cafe et al., 2011b).

Analizējot liellopu liemeņa masu, rezultāts ir līdzīgs. Uzbudināms temperaments, ko objektīvi vai subjektīvi mēra ar kustības ātrumu novietnē, saistīts ar mazāku liemeņa masu un kvalitāti.

Dzīvnieku augšanas efektivitāte saistīta ar to uzvedību. Būtiska loma apsaimniekošanā ir cilvēkam, kas izprot dzīvnieka uzvedību. Nezinoši, bailīgi apsaimniekotāji var negatīvi ietekmē dzīvnieku daudzās situācijās, pamatā ignorējot liellopu pamatvajadzības. Ja nenodrošina pietiekamu vietu pie barības galda, kvalitatīvu guļvietu, negrupē dzīvniekus pēc fizioloģiskajām īpašībām, tiek samazināta augšanai pieejamā enerģija (Petherick et al.,2002). Nelabvēlīga reakcija uz apstrādi var būt tad, ja dzīvnieki ilgstoši tikuši turēti nelielā platībā, apstrāde bijusi sāpīga, nervozu cilvēku ietekmēta.

Negatīva temperamenta dzīvniekiem ir samazināta produktivitāte, bet temperamenta uzlabošana ganāmpulkā pozitīvi ietekmēs visus ganāmpulka dzīvniekus.

Temperamenta noteikšana – būtiska katrā ganāmpulkā

Nozares attīstības un ekonomisku apsvērumu dēļ ganāmpulkā vajag strādāt pie temperamenta uzlabošanas. Ārzemju pētījumi rāda, ka iespējams definēt un precīzi uzskaitīt dzīvnieku uzvedības īpašības, lai atlasītu labāko ģenētisko materiālu.

Būtiska ir izpratne par šo īpašību bioloģisko pamatu un vajadzību veikt uzlabošanu. Pasaulē vairākās valstīs un šķirņu biedrībās ir izstrādāti šie indeksi (EBV[1]), pamatojoties uz lauksaimnieku reģistrētiem piena liellopu temperamenta novērtējumiem un dažādiem temperamenta testiem gaļas liellopiem. Jārēķinās, ka gaļas liellopiem temperamenta novērtējuma trūkums var aizkavēt šķirnes attīstības progresu.

Arī genomiska atlase var sniegt nozīmīgu iespēju plašāk izmantot temperamenta iezīmes, jo arvien biežāk lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko vērtību prognozēšana ietvers molekulāro ģenētisko informāciju. Tāpēc temperamenta īpašības būtu jāreģistrē atsauces populācijās un jānovērtē korelācija starp īpašībām.

Vairāki pētījumi veikti tieši uzvedības temperamenta jomā, izvērtējot mātes (zīdītājgovs) kvalitātes un agresijas kopsakarības un sabiedriskuma līmeni, kas ir svarīgs dzīvnieku veselības un labturības, arī saimniecības efektivitātes rādītājs.

Precīzāka izpratne par temperamenta īpašībām un temperamenta iezīmju uzskaite atvieglotu audzētājiem ganāmpulka izkopšanas darbu, palīdzētu novērst sliktā temperamenta ekonomisko ietekmi.

Atlasē galvenā uzmanība tiek pievērsta tādām īpašībām kā liemeņa masa vai govīm pienīgums. Tuvākā nākotnē tas varētu mainīties, jo selekcijas mērķos vajadzētu iekļaut tādas pazīmes, kā uzņemto barības vielu efektīvāka izmantošanās spēja, jo lopkopībā arvien vairāk tiek uzsvērts, ka jāsamazina siltumnīcu gāzu emisijas no lauksaimniecības.

Tiek uzskatīts, ka dzīvnieku uzvedība, it īpaši uzvedības reakcija uz stresu, ir noteicošais faktors barības izmantošanas efektivitātei, bet nav pierādīts, ka lopbarības izmantošanas efektivitātes uzlabošana būs vistiešākā mērā saistīta ar dzīvnieku temperamenta uzlabošanos. Būtiska loma apsaimniekošanā ir cilvēkam, kas izprot dzīvnieka uzvedību.

Liellopu nozarē svarīgi būtu ģenētiskie uzlabojumi, kā arī ieguldījumi atbilstošās novietnēs un pārvietošanas sistēmās. Ģenētiskā uzlabošana var kļūt nepieciešamāka, ņemot vērā ganāmpulka palielināšanos un darbaspēka pieejamības samazināšanos. Nākotnē palielināsies automatizācija un genomikas attīstība, kas ļauj identificēt ģenētiski augstvērtīgākus dzīvniekus; arī kvantitatīvās metodes turpmāk būs nozīmīgas.

Demonstrējums tiek realizēts Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” Nr. ZM/2018/41_ELFLA.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Anita Siliņa,
LLKC lopkopības kompetenču centra vadītāja